Pļaviņu stāstus izstāsta gleznās

2019. gada 21. maijs 00:00

223

Pļaviņu novada kultūras centrā atklāta novadnieces gleznotājas Edītes Krastenbergas piemiņas izstāde “Pļaviņu stāsti”. Tajā ir darbi, kas mākslas valodā vēsta par šīs mazpilsētas dzīvi pirms daudziem gadiem — ielām, namiem, dārziem, cilvēkiem un, protams, Daugavu.

Izstāde veidota, atzīmējot mākslinieces 90 gadu jubileju, un ir pirmā pēc viņas aiziešanas mūžībā 2016. gadā. Tā tapusi, mākslinieces meitai Agnesei Krastenbergai sadarbojoties ar mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un izstādes kuratori Gunu Kalnaču.
Guna Kalnača pastāstīja, ka, izvēloties darbus izstādei, uzsvars bija uz tiem, kuri būtu nozīmīgi un saistoši pļaviņiešiem, mākslas valodā atspoguļotu pilsētu un tās apkārtni, zudušo Daugavas krastu ainavas un pilsētas panorāmu. Tā radās arī izstādes nosaukums “Pļaviņu stāsti”, kas pilnībā atspoguļo šo sižeta līniju mākslinieces daiļradē. Tā kā darbi radīti no 1953. gada līdz pat 80. gadiem, tie visi bija jāierāmē, daļa arī jārestaurē. Tas bija iespējams, pateicoties Pļaviņu novada domes atbalstam, kas piešķīra finansējumu. Gleznu tehnisko sagatavošanu izstādei veica Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļas studenti pasniedzējas Daces Pāžes vadībā. Izstādei nodrukāts arī atklātņu komplekts ar mākslinieces darbu reprodukcijām.
Šis notikums nozīmīgs ne tikai Pļaviņām, kur mākslinieci atceras, bet visiem mākslas lietpratējiem. Ingrīda Burāne, analizējot Edītes Krastenbergas atstāto mantojumu mākslā, atzina, ka māksliniecei būtiski bijis savos darbos atklāt piederības izjūtu savai dzimtajai pusei. Viņa savos darbos bieži atspoguļojusi vēsturiskās Daugavas krastu ainavas, klintis, plostniekus, koku pludināšanu, ledus iešanu, upes noskaņas dažādos gadalaikos. Burānes kundze arī aicināja domāt par Daugavas gleznojumiem veltīta apjomīga albuma izdošanu. Turklāt, viesojoties Pļaviņās, mākslas zinātniece izcēla arī novada kultūras centra ēkas unikalitāti, kas noteikti jāsaglabā.
Edīte Krastenberga absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Mākslas izstādēs piedalījusies no 1958. gada un no 1966. gada bijusi Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Māksliniece regulāri piedalījusies valsts nozīmes skatēs, rīkojusi personālizstādes, un viņas darbi atrodas vairāku muzeju kolekcijās. Galvenie gleznu motīvi — ziedi, ainavas, portreti un Daugava, kuras krastos māksliniece dzīvojusi. Meita Agnese pastāstīja, ka mamma savulaik daudz strādāja savā Pļaviņu mājā. Tur viņa pastāvīgi pavadīja arī mūža pēdējos gadus pēc došanās pensijā.
— Izstādē var redzēt, kādas Pļaviņas un Daugava izskatījās pirms applūdināšanas, ir arī studiju laika un pat vēl agrāki darbi. Savulaik mamma nodarbojās arī ar tēlniecību, bet Voldemārs Jākabsons, kurš tolaik strādāja Pļaviņu vidusskolā par zīmēšanas skolotāju, tomēr viņu pārliecināja, ka tēlnieka darbs ir fiziski ļoti smags sievietei un labāk izvēlēties glezniecību. Tajā viņu ievadīja un palīdzēja sagatavoties iestājai akadēmijā Konrāds Ubāns. Pēdējos gadus mamma vairāk strādāja pasteļa tehnikā, kura gan šajā izstādē nav pārstāvēta, — teica Agnese.
Savulaik Edīte Krastenberga šaubījusies par nākotnes ceļu — studēt mūziku vai mākslu, izvēloties otro, lai arī klavieru spēle bijusi tuva. Viņas meita Agnese “kalpo” divām mākslām — glezniecībai un mūzikai. Mammas piemiņas izstādi viņa papildināja ar klavierspēli. To viņa nereti darījusi arī tad, kad mamma līdzās gleznojusi. Šajā reizē viņa atskaņoja abām tik tuvās Frederika Šopēna etīdes.
Edītes Krastenbergas darbu izstāde Pļaviņu novada kultūras centrā būs līdz 21. jūnijam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņu stāstus izstāsta gleznās

Kategorijas