Dienesti strīdas, zosis danco

Auseklis Ozoliņš, Neretas novada zemnieku saimniecības “Jāņi” īpašnieks

2019. gada 21. maijs 00:00

487

Šajā pavasarī izdevās iegādāties divus zemes gabalus — 7 un 11 ha lielus, un tagad kopā apstrādājamā platība ir ap 200
ha. Nopirkta arī jauna siena prese, graudu un minerālmēslu sējmašīna, ko piegādāja pagājušajā nedēļā. Pašlaik piena cena stabila — 31 cents par litru bez PVN. Toties viss kļūst dārgāks, tajā skaitā rezerves daļas, materiāli.

Līdz šim ziemājiem un vasarājiem nosēts pamatmēslojums. Daļu sējumu esmu nomiglojis, un darbs palicis vēl aptuveni divām dienām. Šogad ļāvos pierunāties jaunām ķimikālijām, kuras mani īpaši neapmierina. Agrāk pēc miglošanas nezāļu tiešām nebija, tagad tās paliek kā pusdzīvas. Jauno cena ir augstāka nekā veco, bet nav vajadzīgā efekta. Tagad pirms pēdējā vasarāju lauka apstrādes domāju, vai tik nelietot jau pārbaudītās ķimikālijas? Tūlīt jāsāk gatavot tehniku sienam un skābbarībai. Pļaujmašīnai rezerves daļas piegādātas, jāliek tik kopā, un jūnija sākumā sākšu pļaut.

Ja pavasara sausums turpināsies arī vasarā, tad ziepes būs lielas. Pagaidām to par katastrofu vēl nevar saukt. Noskatījos, ka vienam otram kaimiņam gan ganības gluži vai ‘‘plikas’’. Arī es nevaru lielīties, bet lopbarību esmu iepriekš sagatavojis tik daudz, ka visu laiku varu neknapināties, govīm dodu pilnu ziemas devu. Pat ja šogad būtu slikts siena gads, krājumi tik lieli, ka iztiktu līdz nākamajam pavasarim. Te paldies jāsaka senajai draudzībai ar Lietuvas — Suvainišķu — zemniekiem, kuru pļavas arī nopļauju un sienu varu paņemt sev. Tāpēc pērn izlīdzēju draugiem, kuriem ar sienu bija sliktāk. Arī labības sēkla ir sagādāta ar aprēķinu — ja nu avārija un viss jāpārsēj?

Pašlaik auzas aug ļoti skaisti, mieži arī nenosala un izskatās lieliski. Kvieši, kas sēti mālainajās piekalnēs, tikai tagad sāk dīgt, un te rudenī var būt problēma, jo viena daļa būs gatava, otra vēl zaļa.

Toties upenes salnu dēļ nosala tā, ka nebūs nevienas ogas. Visi divi simti krūmu arī sākuši nīkuļot. Daļa ābeļu salnas izturēja, toties uz zemeņu ražu varu necerēt. Droši vien sals skādēja arī meža ogām, piemēram, mellenēm, kas šajā laikā ziedēja.

Esmu par jauno teritoriālo reformu Latvijā un atbalstu ministru Pūci. Bijušo rajonu sadalīšana mazos novados, milzīgā administratīvā aparāta uzaudzēšana — tas bija lieki. Jaunu reformu vajag, tikai varbūt ne tik kardināli, kā to vēlas Pūce, — ar “skaldi un valdi” metodi. Jābūt aprēķiniem — ko iegūsim, ko zaudēsim. Kāds būs skolu tīkls, sabiedriskais transports. Ar argumentiem jāpierāda, ka būs labāk. Jārīkojas diplomātiski, nevis vadoties no emocijām. Vietējās pārvaldes paliks, bet, iespējams, divdesmit cilvēku vietā vien trīs.

Toreiz, pirms sadalīšanas novados, visi pagastveči bija par to, ka novadam jāpaliek rajona robežās. Tikai Aizkraukle bija pret. Visi, kas toreiz bija Tautas partijā, panāca savu, bet es uzskatu, ka tā bija liela kļūda. Vieni tagad saka — jaunā reforma būs solis atpakaļ, bet jāsaprot, ka Latvijā palicis mazāk cilvēku, un kas tas par novadu ar dažiem tūkstošiem vai pat simtiem? Viensētas paliek tukšas, tāpēc bija iespēja nopirkt kādas sešas vai septiņas Neretas pusē, izmantot to zemi savas saimniecības attīstībai.

Tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas. Visi ir solījuši un solīs, kas ir normāli, bet, lai arī partija “Saskaņa” man nekad nav bijusi tuva, nepatīk, kā tagad reklāmās viena otru apvaino. To gan nevajadzēja. Piemēram, deputāta kandidāts Ivars Ijabs reklāmā teic, ka apturēs Nilu Ušakovu un tad būsim Eiropā kā zelta saulītē. Kā agrāk esmu pareizi nosaucis tos, kas tiks parlamentā, tā tagad saku, ka tiks Dombrovskis, Kalniete, Ijabs, Reizniece, Zīle, varbūt arī Ušakovs. Ždanoka arī tiks.

Lasīju ziņu par Ukrainas uzņēmēju vēlmi Madlienas pagastā būvēt milzīgas vistu fermas. Teikšu, kā ir — ja ukraiņu vietā nāktu Dānijas vai kādas citas Eiropas valsts uzņēmēji, pieļauju, ka viss būtu labi. Turpretī ukraiņi ar savām lētajām izejvielām “nositīs” cenu vietējiem produktiem, kā arī šīs zemes uzņēmēji ir diezgan blēdīgi. Nav teikts, ka nodokļi, kas varētu ienākt pašvaldības vai valsts kasē, tur tiešām nonāks, jo uzņēmumu var dažādi reģistrēt. Atcerēsimies piemēru ar “Liepājas metalurgu”. To arī atdeva ukraiņiem, nedeva Lipmanam. Tagad uzņēmums ir iznīcināts.

Jāgatavojas medībām. No 15. jūnija varēs šaut bukus. Nevar nepieminēt zosu barus, kas apēd vai nomīda sējumus. Tepat netālu no mājas tās nosēdās desmitiem tūkstošu. Aizņēma kādus trīs hektārus. Kad cēlās gaisā, debesis kļuva melnas. Lauks bija no vienas vietas nomīdīts kā bruģis, un sējumu vietā zosu mēsli. Tāpēc piekrītu tiem, kas iestājas par daļēju zosu šaušanu. Nesen bija mednieku kolektīva sanāksme, un izvirzīju šo jautājumu. Rezultāta nav, tā vietā atrunas — Valsts meža dienesta medību daļā teic, ka šo jautājumu kārto Dabas aizsardzības pārvalde, un otrādi. Tā arī līdz galam neviens neko nepasaka, tikmēr zosis danco pa tīrumiem. Ja no lielā bara nošautu divas trīs, pārējās te vairs neatgrieztos. Tagad izlīdzos ar starta pistoli. Pāris reižu izšauju gaisā, un kādu laiku miers. Vēlāk satiku kaimiņu, viņš smejot saka — tu aizbrauci, un zosis bija atpakaļ. Citus gadus zosis apmetās uz laiku, bet šogad tās vairāk nekā mēnesi uzturējās vienā vietā.

Sekoju līdzi pasaules hokeja čempionātam, un arī tur piepildījās manas prognozes. Teicu, ka Latvijas — Čehijas spēles rezultāts būs 6:3. Skaidrs, ka čehus nevinnētu. Sākums gan bija cerīgs — ar 2:0 Latvijas labā, bet nedomāju, ka tāda bija čehu stratēģija — ļaut iemest vārtus, atslābt un tad uzbrukt. Hokejā divu vārtu pārsvars var būt izšķirošs visai turpmākajai spēlei.

Staburags.lv ARHĪVS

Dienesti strīdas, zosis danco

Kategorijas