Veidos ES līmeņa mehānismu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai. Infografika

2019. gada 17. maijs 10:22

Šā gada 5.martā Eiropas Padome deva zaļo gaismu Eiropas Savienības (ES) līmeņa mehānisma izveidei ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai, lai aizsargātu stratēģiski svarīgas nozares (turpmāk – Regula). Šā gada 10.aprīlī regula tika publicēta Oficiālajā vēstnesī, bet stāsies spēkā 2020.gada 11.oktobrī.

Regulējums paredz stiprināt kooperācijas mehānismu, tajā iekļaujot informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, tām ļaujot komentēt investīciju projektus citās dalībvalstīs. Savukārt Eiropas Komisija (EK) varēs pieprasīt informāciju, kā arī sniegt viedokli valstij, kurā attiecīgās investīcijas ir plānotas, taču vienlaikus gala lēmums paliks attiecīgās valsts ziņā.

EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pēc regulējuma apstiprināšanas norādīja, ka šī jaunā sistēma palīdzēs Eiropai aizstāvēt savas stratēģiskās intereses. “Mums ir jāpārbauda ārvalstu uzņēmumu pirkumi, kas vērsti uz Eiropas stratēģiskajiem aktīviem. Es vēlos, lai Eiropa paliktu atvērta uzņēmējdarbībai, bet esmu ne reizi vien teicis, ka mēs neesam naivi brīvi tirgotāji, un šī priekšlikuma pieņemšana un stāšanās spēkā gandrīz rekordīsā laikā rāda, ka tad, kad runa ir par Eiropas interešu aizstāvēšanu, mūsu darbi atbildīs teiktajam,” pavēstīja Junkers.

Savukārt ziņojuma autors par ārvalstu tiešo investīciju analīzes mehānisma izveidi, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Francijas Franks Prusts (Franck Proust) uzsvēra, ka “Eiropa, kas pasargā, ir kļuvusi par realitāti. Šis mehānisms ir konkrēts solis pret mūsu industriju, tehnoloģiju un stratēģisko interešu apdraudējumiem. Mums ir izdevies šo mehānismu izveidot ātri par spīti jutīgajam tematam, atturībai, kā arī līdz šim nepieredzētam spiedienam. Eiropa pārņem kontroli pār savu likteni, vienlaikus paliekot atvērtai ārvalstu investīcijām”.

Eiropas Padome oficiāli ir uzsvērusi, ka vēlas saglabāt ES pozīciju kā galveno ārvalstu tiešo ieguldījumu galamērķi. Tāpat tā paudusi, ka Regula dos labumu ārvalstu investoriem, nodrošinot lielāku juridisko noteiktību ieguldītājiem, kas saskaras ar atšķirīgiem izvērtēšanas mehānismiem ES dalībvalstīs, un nodrošinot labāku investīciju izvērtēšanas koordināciju.

Paredzēts, ka nākamo 18 mēnešu laikā EK un ES dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES var pilnībā piemērot Investīciju pārbaudes regulu no 2020. gada 11. oktobra.

Kāpēc šāds mehānisms tika veidots?

ES mēroga ārvalstu tiešu investīciju pārbaudes režīma izveide nav tikai šajā EP sasaukumā aktualizējies jautājums. Sākot darbu pie šī mehānisma izveides, EP norādīja, ka pēdējo 20 gadu laikā ārvalstu investīciju ES struktūra un izcelsme ir būtiski mainījusies, arvien vairāk investīcijām nākot no jaunattīstības valstīm. Īpaši tika uzsvērts, ka investīcijas no Ķīnas ir pieaugušas sešas reizes, no Brazīlijas – 10 reizes, bet no Krievijas vairāk nekā dubultojušās, vēl nesen koncentrējoties uz augsto tehnoloģiju sektoriem, kā arī nereti caur kompānijām ar ciešu saikni ar attiecīgās valsts valdību. Attiecīgi bija bažas, ka šādi ieguldījumi novestu pie progresīvo tehnoloģisko spēju zaudēšanas. Turklāt ASV un citas Rietumu valstis jau ir paplašinājušas savas valsts drošības pārskatīšanas procedūras, lai risinātu līdzīgas problēmas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka investīcijas, kuras ES dalībvalstīs veikušas ofšoros reģistrētas kompānijas, veido ievērojamu daļu, bet pagaidām nav skaidrības, vai un kā jaunais mehānisms risinās šo problemātiku. Piemēram, Latvijā reģistrētajām kompānijām ir ar likumu uzdots atklāt to patiesos labuma guvējus, bet arī Latvijas mehānismam ir caurumi – principā šobrīd neviens nepārbauda, vai norādītais patiesā labuma guvējs atbilst realitātei. Lai gan tiek strādāts pie vienotas ES sistēmas, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tas tomēr attieksies tikai uz dalībvalstīm. Ofšori varēs turpināt darboties pēc saviem ieskatiem.

Ko paredz mehānisms?

Šobrīd Regulā noteikts, ka nozares, kas, visticamāk, ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, ir šādas: kritiskā infrastruktūra, piemēram, enerģētika, transports, ūdens, veselība, sakari, plašsaziņas līdzekļi, datu apstrāde vai uzglabāšana, kosmosa, aizsardzības, vēlēšanu vai finanšu infrastruktūra, jutīgas iekārtas un zeme un nekustamais īpašums, kas ir būtisks šādas infrastruktūras izmantošanai; kritiskās tehnoloģijas un divējāda lietojuma preces, piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, pusvadītāji, kiberdrošība, aviācija, aizsardzība, enerģijas uzglabāšana un kvantu, kodolenerģija, nanotehnoloģijas un bioloģiskās tehnoloģijas, kritisko izejvielu, piemēram, enerģijas, izejvielu un pārtikas nodrošinājuma piegāde, tāpat arī piekļuve jutīgai informācijai, piemēram, personas datiem, spēja kontrolēt konfidenciālu informāciju un plašsaziņas līdzekļu brīvība. EP deputāts Prusts gan norādījis, ka šis nozaru saraksts varētu tikt papildināts.

Attiecīgi, ja ārvalstu investors vēlētos ieguldīt kādā no šīm nozarēm, tad atbilstoši Regulai būs nepieciešams plašs novērtējums par to, vai konkrētais ieguldījums var apdraudēt „drošību vai sabiedrisko kārtību”. Šajā novērtējumā jāņem vērā, vai mērķa uzņēmums darbojas nozarēs, kas visticamāk ietekmēs drošību vai sabiedrisko kārtību, kā arī ieguldītāja identitāte.

Ieguldītāja novērtējumā tiks noskaidrots, vai ārvalstu ieguldītāju tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts iestādes vai bruņotie spēki ar īpašumtiesību struktūru, nozīmīgu finansējumu vai citādi. Tāpat būs jāvērtē, vai ārvalstu ieguldītājs jau ir iesaistīts darbībās, kas ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību kādā dalībvalstī un vai pastāv nopietns risks, ka ārvalstu ieguldītājs iesaistīsies nelikumīgā vai noziedzīgā darbībā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka ES dalībvalstīm nav aizliegts ņemt vērā citus faktorus, kas varētu būt svarīgi to analīzei.

Kas tieši tiks darīts?

Regulējums paredz tādus uzdevumus, kā izveidot oficiālus kontaktpunktus katrā dalībvalstī un EK, lai varētu apmainīties ar informāciju un analīzi, drošu kanālu izveidi starp dalībvalstīm un EK, lai apmainītos ar informāciju par ārvalstu tiešo investīciju darījumiem, vajadzīgo procedūru ieviešanu, lai dalībvalstis un EK varētu ātri reaģēt uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un sniegt atzinumus, kā arī politiskās sadarbības turpināšanu attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudi ar attiecīgajām partnervalstīm.

Jāatzīmē, ka pašlaik tikai 14 ES valstīs – Austrijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē – ir ārvalstu investīciju skrīninga mehānismi, taču tie ļoti atšķiras. Līdz ar to sagaidāms, ka regulas ieviešanas gaitā daļa ES dalībvalstu mainīs savas valsts drošības investīciju noskaidrošanas sistēmas, lai atbilstu Regulas pamatnostādnēm.

Regulā noteikts, ka mehānismiem, kas pašlaik pastāv dalībvalstu līmenī vai kurus izstrādās ES dalībvalsts, jāatbilst šādiem kritērijiem: noteikumu un procedūru pārredzamība, ārvalstu investoru nediskriminācija, apmainītās informācijas konfidencialitāte, iespēja vērsties pret skrīninga lēmumiem, kā arī jābūt skaidriem pasākumiem, lai identificētu un novērstu ārvalstu ieguldītāju krāpšanu.

Lielāka informācijas apmaiņa

ES dalībvalstīm pēc Regulas stāšanās spēkā būs jāpaziņo EK par ieguldījumiem, kurus pārbauda dalībvalsts iekšzemes ieguldījumu noskaidrošanas režīms. Pēc šī paziņojuma saņemšanas citas ES dalībvalstis varēs pieprasīt informāciju no attiecīgās dalībvalsts un sniegt komentārus par ierosināto ieguldījumu. Turklāt EK pati varēs pieprasīt informāciju un sniegt atzinumu, ja vismaz viena trešdaļa dalībvalstu secinās, ka konkrētais darījums varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, pat ja citas dalībvalstis nav sniegušas komentārus. EK arī varēs sniegt atzinumu pēc savas iniciatīvas.

Regulā noteikts, ja tiek lūgts sniegt informāciju par kādu ieguldījumu, dalībvalsts atbildē jāiekļauj informācija par ieguldījuma vērtību, ārvalstu ieguldītāja īpašumtiesībām, ieguldītāja un mērķa sabiedrības darbībām, finansējuma avotu un darījumu laiku.

Vienlaikus jānorāda, ka daži Regulas noteikumi attiecas tikai uz ieguldījumiem ES projektos vai programmās, kas saistītas ar ES interesēm kā piemēram “Galileo” (Eiropas GPS tīkls), programma „Apvārsnis 2020” (ES projektu finansējums pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai), Eiropas komunikāciju tīkli (enerģētikas, transporta un telekomunikāciju infrastruktūras tīkls, kas savieno ES) un Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (finansiālais atbalsts ES aizsardzības nozarei, lai attīstītu ar aizsardzību saistītās tehnoloģijas). Šie noteikumi paredz, ka EK var sniegt konsultatīvu atzinumu dalībvalstij un var dalīties ar viedokli ar citām dalībvalstīm, ja ir paredzēts ieguldījums uzņēmumā, kas piedalās šajos vai līdzīgos projektos vai programmās, pat ja citas dalībvalstis nav pieprasījušas informāciju. Ja dalībvalsts, kurā paredzēts veikts attiecīgās investīcijas, neievēros EK atzinumu par attiecīgajiem ieguldījumiem, tai būs jāsniedz paskaidrojums par šo lēmumu.

Vai un kas mainīsies Latvijā?

Latvijā jau no 2017.gada 29.marta spēkā ir tiesiskais regulējums, kas paredz, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu par atļauju būtiskās līdzdalības (pieder 10% un/vai vairāk no balsstiesīgajām kapitāla daļām (akcijām)) vai izšķirošas ietekmes (veido 50% un/vai vairāk no balsstiesīgajām kapitāla daļām (akcijām)) iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, par atļauju uzņēmuma pārejai (īpašumu tiesību pāreja, kuras rezultātā cita persona iegūst īpašumā tādu aktīvu no nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības), par līdzdalības saglabāšanu, ja mainās patiesā labuma guvējs, kam ir tieša vai netieša (pastarpināti) būtiska līdzdalība vai izšķirošā ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka, visticamāk, būtiskas izmaiņas Latvijas nacionālajā regulējumā nebūs nepieciešams veikt, bet konkrētāk par nepieciešamajām izmaiņām vēl būs jālemj.

Staburags.lv ARHĪVS

Veidos ES līmeņa mehānismu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai. Infografika

Kategorijas