Sakopj Sunākstes mācītājmuižas parku

2019. gada 17. maijs 00:00

Stendera biedrība kopā ar Viesītes un Jaunjelgavas novada pašvaldību, kā arī Rīgas 1. ģimnāzijas audzēkņiem piedalījās jau par tradīciju kļuvušajā talkā Sunākstes luterāņu baznīcas apkārtnē — šogad kapu kalniņā, liepu alejā un ap mācītājmuižas drupām un terasēs.

Sunākstes luterāņu baznīca, mācītājmuižas apkārtne, bet pirmām kārtām Stenderu dzimtas atstātais mantojums bija iemesls, lai vairāk nekā pussimt cilvēku no Sunākstes, Viesītes un Rīgas ierastos Sunākstē, veltītu spēkus un domas aptuveni 20 hektāru lielas platības sakopšanai. Ieguldītais darbs ir ar tālejošu mērķi — šeit tuvāko piecu gadu laikā radīt vietu, kur dabā, klusumā atpūsties no ikdienas trokšņiem un steigas.

Pirms lielajiem darbiem talcinieki pulcējās baznīcā. Tur sanākušos uzrunāja ārsts endokrinologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis un Stendera biedrības priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs. “Stenderu dzimta daudz darījusi, lai šodien šķietamo nostūri izveidotu par unikālu vietu. Te dzīvojošie Stenderi izveidoja moderno izglītības sistēmu ne tikai bērniem, bet ar “Augsto gudrības grāmatu no pasaules un dabas” arī zemniekiem. Arī mūsdienās Stendera biedrība šo vietu vēlas pozicionēt kā garīgu centru, un biedrības dalībnieku misija ir šīs vietas kopšana. Attīstīt šo vietu nekropļojot. Mēs negribam šeit rīkot gadatirgus, izpriecu kalniņus,” uzrunājot talciniekus, teica Valdis Pīrāgs.

Viņš arī atgādināja, iespējams, daudziem aizmirstus faktus par Sunāksti — te senatnē bijis tirdzniecības un kara ceļš no Lietuvas uz Vidzemi. Bija liela cilvēku kustība, vieta, kur pūtināja zirgus un spēku smēlās ceļotāji. Sunāksti šķērso arī dabas veidojums — Sēlijas paugurvalnis. Tas izveidojies ledus laikmetā — pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu divām ledus šļūdoņu mēlēm sagrūžot zemes virskārtu augstā valnī.

Uzmundrinājuma vārdus sanākušajiem veltīja arī Rīgas Paula Stradiņa universitātes asociētais profesors un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iedzimto sirdskaišu ķirurģijas nodaļas vadītājs Pēteris Stradiņš. Abiem vīriem Sunākstes pusē ir dzimtas saknes.

Reti dziedāja tik labi
Īsu lekciju par Stenderu dzimtu lasīja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Māra Grudule. Viņa vēstīja par Stenderu dzimtas paveikto Sunākstē no 1766. līdz 1918. gadam. Pēdējais Sunākstes mācītājs no Stenderiem — Johans — šeit kalpoja līdz 1915. gadam un bija spiests draudzi uz brīdi atstāt. Vēlāk atgriezies, un līdz ar to kopējais Stenderu dzimtas kalpošanas laiks Sunākstes pusē ir ap 150 gadu. Dzimtas lielākais nopelns ir paveiktais latviešu kultūras labā. Lai arī līdz šim par viņa veikumu ir daudz liecību, tajā pašā laikā joprojām ir daudz nezināmā. Pirmās lugas latviešu valodā “Žūpu Bērtulis” autors ir Aleksandrs Johans Stenders. Vecā Stendera jeb Gotharda Frīdriha mazdēls Johans Kristiāns Stenders interesējies par latviešu kultūru un publicējies latviešu avīzēs. Viņš savulaik savācis tautasdziesmas, kurās pieminēta Staburaga klints. Savukārt Johana dēls Kārlis Gotlobs Stenders bija Dziesmu svētku tradīciju aizsācējs Latvijā. Mazāk zināms ir fakts, ka Gothards Frīdrihs Stenders bija pirmais, kas latviski atdzejoja kantāti — vācu komponista Karla Heinriha Grauna darbu “Jēzus nāve”. Iespējams, to pirmo reizi atskaņoja Lieldienu laikā Sunākstes baznīcā. Jau 1886. gadā publikācijās par Sunākstes puses baznīcas un sabiedrisko dzīvi minēts, ka “reti dzied baznīcā tik labi kā te’’, ar to domājot Sunākstes draudzi.

Stāsta leģendu
Valdis Pīrāgs stāsta, ka biedrība pagājušajā gadā radošajās darbnīcās Sunākstē kopā ar vietējiem iedzīvotājiem izveidojusi mācītājmuižas parka rekonstrukcijas vīziju. Tajā iekļauti skatu laukumi, meditācijas vietas, pastaigu takas. Par to, cik reāli šo vīziju īstenot, biedrības vadītājs saka — atkarīgs, kā šo projektu popularizē un kādu finansējumu izdosies piesaistīt — valsts vai privāto kapitālu. Tomēr tuvāko piecu gadu laikā no vizualizācijas datorā tam jāpārtop par īstu, dabā realizētu. Savukārt par Rīgas 1. ģimnāzijas jauniešu piesaisti Sunākstei viņš teic, ka šajā skolā mācās daļa no biedrības biedru bērniem.

Pirms talkas Valdis Pīrāgs jauniešus īsā lekcijā iepazīstināja ar kapu kalnā esošo objektu vēsturi. Izstāstīja rakstnieces Māras Svīres uzrakstīto leģendu par meiteni pašnāvnieci, kuras piemiņai šeit novietots piemineklis eņģeļa atveidā. Piemineklis par privātiem līdzekļiem atjaunots pirms sešiem gadiem. Šogad talkas laikā viens no jauniešu uzdevumiem bija no koku lapām atbrīvot kapliču, kura gadiem izmantota kā atkritumu bedre.

Šogad parakstīs vienošanos
Jānis Dimitrijevs, bijušais Viesītes novada domes priekšsēdētājs, tagad Stendera biedrības valdes loceklis, kurš talkas laikā organizēja darbu, stāsta, ka mācītājmuižas centrā ēka, kas pašlaik ir bez jumta un pamazām sagrūst, salīdzinoši pavisam nesen — deviņdesmito gadu sākumā — vēl bija glābjama. Gan šai, gan citām ēkām bija dakstiņu jumti, kurus izmanīgi, pie varas esošie ļaudis noplēsa un aizveda. Tiesa, solot vietā uzlikt citu jumtu. 2007. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorija (administratīvās pārvaldes institūcija) paredzēja šeit rekolekciju centru, līdzīgu kāds ir, piemēram, Mazirbē. Vietu, kurā mācītājiem, viņu ģimenēm, baznīcas un draudžu darbiniekiem atgūt prieku, spēku un mīlestību kalpošanai. Diemžēl arī šai idejai nebija lemts piepildīties. Jānis Dimitrijevs teica, ka joprojām nav skaidra mākslīgi radīto terašu nozīme, kas veidotas amfiteātra formā un zemākajā punktā noslēdzas ar dīķi. Pastāv uzskats, ka te bijuši dārzi, līdz pat idejām par šīs vietas izmantošanu koncertu rīkošanai, sadziedāšanās pasākumiem. Kopējā parka teritorija ir ap 50 ha, no kuriem terases aizņem ap 10 ha. Daļa zemes pērn augustā apmežoja, un šīs teritorijas apsaimniekošanu uzņēmusies LELB virsvalde. Savukārt par parka teritoriju pērn parakstīts vienošanās līgums jeb memorands starp Jaunjelgavas un Viesītes novadu draudzēm, un šogad plānots noslēgt līgumu par daļu šīs teritorijas nodošanu nomā Viesītes novada pašvaldībai.

Vedīs plenērā
Laura Dimitrijeva, Stendera biedrības locekle, ir viena no autorēm vīzijai par šo vietu nākotnē. Viņa stāsta, ka pērn talkā gar ceļa malu, kas ved no baznīcas uz terasēm, iestādīja liepiņas. Tā kā ceļš beidzas vietā, kuru turpmāk varēs saukt par parku, tad loģisks solis bija šogad parka un terašu teritoriju sakopt, atbrīvot no krūmiem, atstājot tikai lielos kokus. Vai no aizmirsta nostūra mācītājmuižas parks pārtaps par regulāru pasākumu norises, tūristu apskates objektu? Laura teica — tas atkarīgs no inicatīvas, no cilvēkiem, kas talkas dienā gribēs un sajutīs sevī vēlmi šeit būt, darīt. Piemēram, parks piemērots dabas koncertzāļu pasākumu organizēšanai.

Gleznotājs un mākslas pedagogs, bijušais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs talkas laikā paspēja arī uzgleznot skatu ar baznīcu un dīķi. Jautāts par viņa redzējumu šīs vietas turpmākajai attīstībai, profesors teic, ka šī ir brīnišķīga, burvīga un atliek vien izvēlēties rakursu, skatu, ko iemūžināt audeklā. Runājot par vizuāli baudāmas ainavas izveides nepieciešamību, Aleksejs Naumovs uzskata, ka dabai jāļauj būt pēc iespējas neskartai un, piemēram, nevajag par katru cenu atbrīvoties no kokiem, kas, no vienas puses, nosedz skatu, no otras — ir neatņemama šīs vietas sastāvdaļa. Profesors neizslēdz iespēju nākamā gada pavasarī — maijā, jūnijā — šeit rīkot mākslas plenēru un šurp atvest akadēmijas studentus.

Staburags.lv ARHĪVS

Sakopj Sunākstes mācītājmuižas parku

Kategorijas