Kurš vairāk “noņems no strīpas”

2019. gada 14. maijs 00:00

309

Pagājušajā nedēļā ģimenē aktuālas bija audžu dēla futbola gaitas. Intensīvi notika gatavošanās U13 grupas spēlēm. Pēc desmit gadu pārtraukuma Aizkrauklē atdzīvojas lielais bērnu futbols. Aizvadītajā nedēļā dēla komanda aizvadīja vairākas spēles — Balvos un Rēzeknē. Darbu dēļ klātienē atbalstīt nevarēju, sekoju visam līdzi, bet šodienas spēli vērošu klātienē. Šī ir pirmā sezona, kad puiši spēlē lielo futbolu, kad tiek spēlēts lielajā laukuma. Sākums ir ļoti labs, komanda šobrīd ir grupas līderi.

Atzīmējot Mātes dienu, gan skolā, gan bērnudārzā apmeklēju bērnu koncertus. Katra reize, kad bērni uzstājas, vecākiem ir īpašs notikums. Māmiņdienu ģimenē šogad diemžēl plaši atzīmēt neizdevās. Sievai bija jāstrādā, jāgādā svētki citām māmiņām. Ar dēlu un meitu aizvedām ziedus, samīļojām un apsveicām.

Mātes un vecmāmiņas ir pelnījušas, lai viņas sveiktu un godinātu katru dienu. Viņām veltīto dienu varētu noteikt par valsts nodrošinātu brīvdienu, taču nez vai tas būtu reāli. Mūsu ģimenes mamma, tāpat kā citas māmiņas, strādā sfērā, kas apkalpo citus. Ja šiem darbiniekiem būtu brīvdiena, tad nebūtu vietu, kurp svētkos doties.

Aizvadītajā nedēļā Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi, kas paredz, ka no 2023. gada eID kartes būs obligāts personu apliecinošs dokuments. Pašlaik eID karte pilnībā nepilda visas funkcijas, līdz ar to nevar pilnībā pielīdzināt pasei. Protams, tā ir mazāka, tādēļ arī ērtāka, taču funkcionalitātes ziņā ir vairākas nepilnības. Aizvadītajās vēlēšanās eID kartes lietotājiem tās bija apgrūtinājums, ar to var ceļot tikai uz valstīm, kurās eID karte ir atzīta par personu apliecinošu dokumentu. Šie ir būtiski trūkumi, kas liek aizdomāties, vai tā nav kārtējā valsts izstrādātā shēma naudas izspiešanai. Dokumenta izgatavošana prasa vairākus desmitus eiro. Tagad obligāti būs nepieciešama gan pase, gan eID karte. Obligāta prasība visiem, tostarp pensionāriem. Ja izdotos novērst personu apliecinošo dokumentu atšķirības, kam mums vajadzētu divas? Man ir eID karte, kurai beidzies termiņš. Ērts dokuments, taču pozitīvo, ko savulaik solīja, īpaši neizjutu. Iestrādātais čips un funkcijas to padarīja par modernu studentu karti.

Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms otrs Valts prezidenta amata kandidāts — tiesībsargs Juris Jansons. Manā redzējumā Latvijai nav bijis īsta prezidenta pēdējās trīs reizes. Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis nav atstājuši padarīta darba pēdas. Tāda sajūta, ka šie kungi augstajā amatā nonākuši formulitāšu dēļ, lai klases salidojumā būtu, ar ko padižoties draugu priekšā. Viens eksprezidents nezina, kas viņš ir, otrs piedāvā žurnālistiem izkauties, trešais vispirms vēlas ieraut. Tas ir vienīgais, ar ko četru gadu laikā šie kungi palikuši tautas atmiņā. Prezidentam ir jāprezentē sava valsts, svešvalodas prasmes šajā amatā būtu tikai pašsaprotama obligāta prasība. Kungi, paužot valsts nostāju, nespēj izteikties bez priekšā uzrakstīta špikera. Augstākajai valsts amatpersonai jāprot runāt un iziet no jebkuras situācijas. Šobrīd šis ir ielikteņu postenis. Liec, ko gribi, priekšā lapiņa, no kā lasīt, un prezidents gatavs! Šobrīd no zināmajiem kandidātiem prātīgākais šķiet Egils Levits. Viņa darba pieredze augstos amatos un svešvalodu zināšana varētu dot tās pozitīvās pārmaiņas, kas Latvijai reprezentīvā līmenī nepieciešamas. Ikreiz, tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, rodas diskusijas par iedzīvotāju vēlētu Valsts prezidentu. Taču arī tas ir riskants variants. To apliecina aizvadītās Saeimas vēlēšanas, kad pārsvaru ieguva partija “Saskaņa”. Lai Latvija tiktu pie laba prezidenta, nepieciešams noteikt stingras prasības pretendentiem. Viena no tām būtu svešvalodu zināšana. Šī brīža kandidātu izraudzīšanās aiz aizslēgtām durvīm uzticību neraisa. Kārtējās politiķu spēlītes. Pēc prezidenta pilnvaru nolikšanas kungiem pienākas dažādas privilēģijas. Cirks par nodokļu mak-
sātāju līdzekļiem turpinās.

Finiša taisnei tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas. “Dējā vu” sajūtas pārņem. Pirms vairākiem gadiem toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc lielveikala “Maxima” traģēdijas Zolitūdē aizbēga uz Briseli. Šogad līdzīgi rīkoties mēģina nu jau bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Vieta Eiroparlamentā ļoti tīkama, pretendenti ir pat no mūspuses. Vēlēšanu laikā informācijas netrūkst, skumji, ka pēc ievēlēšanas iestāsies klusums. Ievēlētie eiroparlamentārieši mūs aizmirst līdz nākamajām vēlēšanām.

Jaunā valdība un ministri šogad izceļas ar skaļiem izteikumiem un vēlmi atlaist. Tāda sajūta, ka notiek sacensības, kurš vairāk spēlētāju “noņems no strīpas”. Aizvadītājās dienās satiksmes ministrs Tālis Linkaitis izteica neuzticību “Latvijas dzelzceļa” valdei, tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns aicina no amata atstādināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Daci Ķezberi. Tīrīšana augstajos amatos kļuvusi tik regulāra, ka grūti saprast, vai tas ir solis sakārtotākas sistēmas virzienā vai politisks gājiens, lai atbrīvotu vietu savam labvēlim. Personāla maiņa valsts kantoros ir nepieciešama. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēks amatā iekrampējas uz vairākām desmitgadēm un valsts uzņēmumu sāk uztvert vai pat rīkoties kā ar savu īpašumu. Rotācija ļauj darbiniekiem nezaudēt degsmi un motivāciju.

Šobrīd latviešus vieno līdzjušana mūsu valstsvienībai pasaules hokeja čempionātā. Pirmo spēli pret Austriju tiešraidē neredzēju, sekoju līdzi notikumiem telefonā. Mājās noskatījos skaistākos spēles momentus un kopsavilkumu. Pirmās čempionāta spēles sagādājušas pārsteigumu. Vērojot, kā uz ledus veicas citu valstu izlasēm, var secināt, ka šī gada čempionāts būs ļoti aizraujošs. Hokejs ir mūsu nacionālais sporta veids, nevienam citam sporta notikumam mēs kā nācija tik masveidīgi līdzi nesekojam.

Staburags.lv ARHĪVS

Kurš vairāk “noņems no strīpas”

Kategorijas