Vai celties līdz ar saullēktu?

2019. gada 14. maijs 00:00

Es ceļos kopā ar gaiļiem, ceļos līdz ar sauli vai tamlīdzīgi — tā bieži skandē pēc skata veiksmīgi, laimīgi, harmoniski uzņēmumu vadītāji, skatuves zvaigznes un jogu pasniedzējas. Un mudina ikvienu celties agri, jo tas cilvēku padarot laimīgāku, veselīgāku, darbs un dzīve būšot produktīvāka.

Taču agra celšanās der ne vienmēr un ne visiem. Celšanās agrā rīta stundā nav maģiska produktivitātes un laba laika menedžmenta atslēga. Uz daļu tas var atstāt pat pretēju iespaidu. Svarīgākais ir katram atrast sev vispiemērotāko dienas rutīnu.
Palīdz gaisma
Agrās celšanās piekritēji norāda, ka rīta stundās ir mazāk traucēkļu — bērni vai kāds cits mājā vēl guļ, tāpēc var netraucēti izdzert rīta kafiju un mierīgi apskatīt e-pastu vai pārlūkot sociālos tīklus, jo ir mazāk iespēju, ka tādā brīdī vēl kāds būs tiešsaistē un gribēs aprunāties vai tūlīt atbildēt uz e-pastu.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Apple” vadītājs Tims Kuks ceļas pulksten 3.45 ar mērķi savā Kalifornijas mājvietā pārbaudīt e-pastus, kurus drīz lasīs viņa kolēģi austrumkrastā — starp viņiem ir trīs stundu laika atšķirība. Pazīstamā Amerikas televīzijas šova vadītāja Opra Vinfrija medijiem stāsta, ka nu jau pat bez modinātāja ceļas dažas minūtes pēc sešiem — pirms darba, kas sākas deviņos, viņa vingro un meditē. Viens no ekstrēmākajiem piemēriem ir Holivudas aktieris un producents Marks Vālbergs — viņš ceļas pulksten 2.30, lai vingrotu, spēlētu golfu, lūgtos un veiktu krioterapeitisko procedūru (izmantojot aukstumu, tiek stimulētas organisma atjaunošanās funkcijas).
Pētījumi ir pierādījuši, ka agra celšanās un veiksme ir savstarpēji saistīti faktori. Cilvēki, kuri mostas agrāk, labāk iekļaujas tradicionālā laika plānojumā, ir aktīvākas personības, un tas var rezultēties labākās atzīmēs skolā vai augstākā algā darbā.
Ja dabiska celšanās agri rada grūtības, ir dažas metodes, kas var palīdzēt. Piemēram, aizkaru atvilkšana, vingrošana uzreiz pēc pamošanās — gaisma palīdz stimulēt vielmaiņu un noregulēt ķermeņa temperatūru, kas liek justies mundrākam.
Ģenētikas jautājums
Tomēr modinātāju ne visi dzird, un, ja arī dzird, daži pamanās to atspiest desmitiem reižu. Ne visiem izdodas būt cīruļiem, un ne visiem tas nāk par labu. Ir daudz pētījumu par to, ka daļa cilvēku visžiglākie ir agri no rītiem, bet citiem produktīvākais darbs padodas tieši naktīs. Vēl kādam labākais laiks šķitīs pēcpusdiena.
Kāds nesen veikts pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, rāda, ka bioloģiskais pulkstenis ir ģenētikas jautājums. Aptverot 700 tūkstošus cilvēku, pētnieki atrada vairāk nekā 350 ģenētiskus faktorus, kas varētu ietekmēt to, kurā diennakts laikā cilvēks jūtas visenerģiskākais. Pagaidām šis uzskatāms par visapjomīgāko izpētes darbu, un pētnieki turpina strādāt, lai izdarītu kvalitatīvus secinājumus un apstiprinātu izpētes rezultātus.
Svarīga no pētījuma izrietoša hipotēze — ja cilvēks no rītiem dabiski nejūtas uzlādēts darba dienai, tad piespiedu celšanās var sabotēt dienu un nākt par sliktu tām stundām, kurās viņš būtu visproduktīvākais. “Lomu, protams, spēlē arī citi faktori — piemēram, liels entuziasms un patika pret darbu var atvieglot agrās celšanās stundas,” telekanālam “BBC Capital” skaidro Mančestras Universitātes darba psiholoģijas profesore Merilina Deividsone. Mazu bērnu vecākiem, cilvēkiem maiņu darbos arī nav izvēles, cikos mosties.
Miega stundu upurēšana
Galvenais šajā visā: fakts, ka cilvēks ir piecēlies agri, negarantē panākumus darbavietā. Gluži pretēji — atkarībā no personas tipa agra celšanās var būt arī ar negatīvu produktivitātes zīmi.
Tiem, kuriem agra mošanās nav dabiska, nevajag lēkt šajā vilcienā. “Cilvēki saka — o, tas vadītājs ceļas piecos, viņam ir tik labs darba režīms, es arī tā pamēģināšu, vismaz pirmdienās un piektdienās. Taču tas nav konsekvents režīms, tu sabojā visu savu organismu, visu savu sistēmu,” brīdina neiroloģijas profesore Reičela Salasa, kura specializējas miega veselībā. Viņa uzsver, ka labai pašsajūtai ir svarīgi abi faktori — gan vienāds miega stundu skaits, gan miegs vienā un tajā pašā laikā. Organisms nejutīsies labi, ja agro mošanos sāksi uz nogulēto stundu rēķina.
Miega stundu upurēšana izmainīs tā kvalitāti, un no tā cietīs garastāvoklis, koncentrēšanās spējas, tas atsauksies svara pieaugumā, uzbudinātībā un aizkaitināmībā, sirds slimību paaugstinātā riskā, asinsspiedienā. Tātad — ja agra celšanās nozīmē miega upurēšanu, nevajag to darīt. R. Salasas pieredze liecina, ka sliktas miega kvalitātes sekas var nebūt jūtamas uzreiz — tās parādīsies, piemēram, cilvēkam kļūstot vecākam vai mainoties dzīves ritmam, kad piedzimst bērni.
“Ja sāc agrāk darbu, agrāk tas būs arī jābeidz,” uzsver Geila Kinmana, Bedfordšīras Universitātes (Londona) profesore sabiedrības veselības psiholoģijā, un skaidro, ka piespiešana sevi piecelties agrāk, lai veltītu darbam vairāk stundu, noteikti nebūs ne efektīva, ne ar plusa zīmi ilgtermiņā. Viņa ir pārliecināta, ka augsta ranga biznesa cilvēki, kuri ceļas līdz ar rītausmu un vēl vēlu vakarā pārlūko e-pastu, nodara sev tikai ļaunu.
Komandas ritms
Lai atrastu sev visatbilstošāko diennakts ritmu, eksperti iesaka eksperimentēt. Viņi aicina neklausīties citos, neietekmēties no influenceriem un neskatīties uz sociālo tīklu fotogrāfijām, kurās cilvēki meditē pret saullēktu. Ir jāmeklē, kas der tieši tev — pievērs uzmanību, kurās dienas stundās jūties visenerģiskāk, kad organismu pārņem nogurums. Brīvdienās vērts piefiksēt, cikos dabiski celies, cikos pa dienu varbūt gribas nosnausties.
Skaidrs, ka ne visos birojos iespējams strādāt pēc organisma bioloģiskā pulksteņa. Taču tiesa arī tas, ka daudzos, lai arī realitātē tur varētu katrs pielāgot sev atbilstošāko darba ritmu, tas nenotiek, jo nav vēl iegājies. Arī darbs no mājām kļūst arvien populārāks, kontaktus uzturot tiešsaistē un tiekoties vien pāris reižu nedēļā. Tur, kur tas realitātē ir iespējams, eksperti iesaka pirms kārtējā projekta sākšanas komandu sasēdināt aplī un noskaidrot viņu vajadzības, vēlmes, vēlamo grafiku. “Katrs var izteikties: “Man ir bērni, tāpēc katru rītu jāceļas piecos, pēc tam jāizvadā pa pulciņiem, tāpēc vēlu strādāt nevaru.” Cits dzīvo viens un būs pieradis pie darba vēlos vakaros, vēl kādam labpatiks būt birojā jau septiņos, lai jau agrā pēcpusdienā varētu piedalīties citās sabiedriskās aktivitātēs. Tā var noteikt katra komandas locekļa stiprās un vājās puses, salāgot katra darāmos darbus, sadalīt pienākumus tā, lai projekts izdotos iespējami vislabāk,” iesaka Ņujorkas Universitātes vadības komunikācijas programmas vadītāja Sūzana Štēlika, uzsverot, ka maksimāla pielāgošanās darbiniekam nesīs tikai pozitīvus augļus un pasargās komandu no izdegšanas.

Staburags.lv ARHĪVS

Vai celties līdz ar saullēktu?

Kategorijas