Breksits ietekmē jau tagad, liecina LETA pētījums

2019. gada 10. maijs 13:29

Eiropas Savienības (ES) līderi 9.maijā pulcējās Rumānijas pilsētā Sibiu, lai diskutētu par bloka prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem. Neformālais samits, kas tika sen plānots, lai apspriestu ES kursu pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, būs pirmais, kurā nepiedalās Lielbritānijas premjere Terēza Meja.

Pašlaik ES dalībvalstu līderi un Lielbritānijas premjere ir panākuši vienošanos par breksita atlikšanu līdz, vēlākais, 31.oktobrim. Tādējādi ir novērsta haotiska Lielbritānijas izstāšanās no ES bez vienošanās. Tomēr, lai arī iegūts laiks izstāšanās nosacījumu izstrādei, jau pats breksita procesa gaidīšanas laiks vien ir nodarījis zaudējumus.

Latvija pagaidām nav īpaši ietekmēta, bet mums būs ļoti svarīgi tas, kādi būs importa nosacījumi, jo Lielbritānija ir pats svarīgākais Latvijas koksnes izstrādājumu noieta tirgus.

Ieguvēju nav

Ja vērtējam ES, eirozonas un pašas Lielbritānijas ekonomikas pieauguma datus, tad milzīgas atšķirības pagaidām neieraudzīsim. Galu galā pagaidām viss notiek uz līdzšinējiem nosacījumiem, kā arī gan Lielbritānijas, gan Eiropas kopējo ekonomiku ir ietekmējuši daudzi citi faktori bez breksita gaidām.

Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā vērtējumā par britu ekonomiku jau norāda uz vairākiem faktoriem, kuri pēc 2016.gada referenduma ir materializējušies un neko labu neliecina. Piemēram, Lielbritānijā ir sarucis privātais patēriņš un investīciju apjoms, gan patērētājiem, gan investoriem kļūstot visai tramīgiem par neskaidro nākotni. Visai loģiski sekojis arī aktivitātes kritums nekustamo īpašumu tirgū, pamatā gan koncentrējoties Londonā. Biznesa investīciju apjoms Lielbritānijā pērn ir krities četrus ceturkšņus pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš krīzes. Turklāt šis process varētu turpināties arī šogad. Neviens nav gatavs investēt, ja nav skaidras nākotnes perspektīvas.

Ja runājam par ārējo tirdzniecību, tad eirozona, kurā ir apvienojušās lielākās Eiropas ekonomikas bez pašas Lielbritānijas, ir galvenais Apvienotās Karalistes tirdzniecības partneris. Tieši tādēļ uzņēmēji abās pusēs Lamanšam ļoti slimīgi uztver ilgstošo neskaidrību par to, kādi tarifi tiks attiecināti uz preču un pakalpojumu eksportu un importu.

Pašlaik visjūtamākā breksita referenduma ietekme, kura jau skārusi ikvienu britu, ir Lielbritānijas valūtas – mārciņas – vērtības samazināšanās.

Latvijai ir par ko uztraukties

Latvijas un Lielbritānijas savstarpējā tirdzniecība gadu no gada ir augusi un pērn ir sasniegusi augstāko vēsturisko vērtību. Tāpat Lielbritānija ir vieta, kur devušies strādāt ļoti daudzi Latvijas valstspiederīgie. Tādēļ sekmīgs breksita iznākums, kurš radītu pēc iespējas mazāk problēmu gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem, ir arī mūsu valsts interesēs.

Līdz šim, runājot ar uzņēmējiem, visi vienā balsī apgalvo, ka Lielbritānijas aiziešanai no ES būs ietekme. Taču tikpat vienoti visi ir atziņā, ka pagaidām nevar pateikt tieši kāda tā būs.

Dominējošā Latvijas prece eksportā uz Lielbritāniju joprojām ir koksne un tās izstrādājumi. Tā veido vairāk nekā 60% no kopējā Latvijas preču eksporta uz Apvienoto Karalisti. Lielbritānija ir arī galamērķis 18% no kopējā Latvijas koksnes un tās izstrādājumu eksporta, kam ar 12% seko Zviedrija, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati. Turklāt, ja 2017.gadā, kurš bija pirmais pēc breksita referenduma, bija redzams neliels koksnes eksporta samazinājums, tad pērn eskorta apjomi ar uzviju atgūti.

Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju dominē transports – auto loģistikas un gaisa satiksmes pakalpojumi.

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns gan norāda, ka no maksājumu bilances datiem redzams, ka vairums norēķinu par eksportu uz Lielbritāniju notiek eiro. Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju ir nodrošinājušies vismaz pret valūtu riskiem. Tomēr, ja breksita dēļ būs apgrūtinātas preču piegādes, kā arī Lielbritānijas ekonomika augs lēnāk, tas atstās neizbēgamu ietekmi uz pieprasījumu pēc Latvijas precēm.

Daļa uzņēmumu Lielbritāniju jau pamet, daļa gaida skaidrību

Jau drīz pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES sākās runas par to, ka Apvienoto Karalisti pametīs virkne uzņēmumu, kuriem ir svarīgi atrasties ES telpā, kura garantē brīvu preču un kapitāla kustību. Haotiskā brekista procesa dēļ gan joprojām nav skaidrs, cik liels uzņēmējdarbības apjoms tiks zaudēts, jo daudzi joprojām "sēž uz koferiem" un gaida lielāku skaidrību. Tomēr viens ir skaidrs – zaudējumi būs.

Līdz šim pamatīgu ažiotāžu ir izraisījis Japānas autobūves uzņēmuma "Honda" lēmums slēgt savu rūpnīcu Svindonā 2021.gadā, kur tiek izgatavoti vairāk nekā 10% no Lielbritānijā ražotajiem automobiļiem. "Honda" gan steidza paskaidrot, ka lēmums nav saistīts ar breksitu, bet eksperti ir pārliecināti, ka tam tomēr bijusi sava un visai būtiska loma. Arī vācu autobūves gigants BMW, kura "BMW Mini" un "Rolls-Royce" rūpnīcas nodrošina ap 15% no Lielbritānijas autobūves industrijā saražotā, pieļāvis, ka daļu ražošanas varētu pārcelt citur. Tikmēr Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor" atcēlis plānus par vieglā apvidus automobiļa "X-Trail" ražošanu rūpnīcā Sanderlendā.

Autobūves industrija nebūt nav vienīgā un teju ikvienā nozarē varēs atrast uzņēmumus, kuri nākuši klajā ar līdzīgiem paziņojumiem.

Lielbritānijas tirdzniecības kamera, kura apvieno lielāko daļu valsts uzņēmumu, sešus mēnešus pirms nospraustā breksita datuma pagājušā gada septembrī publiskoja rezultātus vienai no pēdējos gados lielākajām Lielbritānijas uzņēmumu aptaujām, kuri bija diezgan šokējoši. Aptauja liecina, ja netiek panākta vienošanās par breksita nosacījumiem, tad 21% aptaujāto uzņēmumu samazinās plānotās investīcijas, 20% pārcels daļu vai visu savu biznesu uz ES, bet 18% samazinās darbinieku skaitu.

Londonas finanšu citadeles ietekme sarūk

Viena no lielākajiem zaudētājiem var izrādīties slavenā Londonas Sitija, kur koncentrējas liels daudzums banku, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldnieku un citu finanšu industrijas spēlētāju. Finanšu sektors dod vienu no lielākajiem pienesumiem Lielbritānijas pakalpojumu eksportā un nodrošina ap 6,5% no Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta.

Pēdējā gada laikā teju katru mēnesi kāda liela banka vai apdrošināšanas kompānija paziņoja par sava galvenā Eiropas „sēdekļa” pārcelšanu uz kontinentālo Eiropu vai Īriju, līdzi ņemot arī miljardos eiro mērāmus aktīvus un darbinieku tūkstošus.

Starp lielākajiem "aizgājējiem" jāmin ASV banku giganti "Goldman Sachs", "JPMorgan", "Morgan Stanley" un "Citigroup", kuri izvēlējušies Frankfurti. Uz Parīzi savu Eiropas centrālo biroju pārceļ "Bank of America". Savukārt "Barclays", kurš savu Eiropas darbības centru pārceļ uz Dublinu, nu kļūs par lielāko banku Īrijā. Savukārt Eiropas lielākā banka HSBC ir izlēmusi daudzu savu Eiropas filiāļu īpašumtiesības „pārrakstīt” uz sava Francijas uzņēmuma vārda.

Visu šo kustību dēļ biznesa informācijas portāls "Business Insider" pat ironizē, ka finanšu sektoram nu jau vairs nav svarīgi, kad un uz kādiem nosacījumiem Lielbritānija izstāsies no ES, jo pamatīgs kaitējums jau ir nodarīts. Te gan arī jāpiebilst, ka neviena no minētajām finanšu iestādēm pilnībā atstāt Lielbritāniju negrasās, jo tā ir un paliek nozīmīgs finanšu tirgus.

Kamēr Londonas Sitija skaita savus zaudējumus, tikmēr citi berzē rokas un mēģina nokost vairāk no breksita pīrāga. Pašlaik jau ir skaidrs, ka savus finanšu centrus pamatīgi paplašinās Frankfurte un Parīze. Savukārt Dublina, kura parasti neienāk prātā kā viena no galvenajām Eiropas finanšu galvaspilsētām, šo statusu varētu nostiprināt.

Organizācija "Frankfurt Main Finance", kuru savu interešu lobēšanai izveidojušas vairākas Vācijas pašvaldības un finanšu organizācijas, jau paziņojusi, ka kopumā rēķinās ar 750 līdz 800 miljardu eiro aktīvu pārvietošanu no Londonas uz Frankfurti. Tāpat piecu gadu laikā uz Frankfurti varētu tikt pārcelti ap 10 000 darbavietu.

Lielajam finanšu tirgus kustības sākumam krietni palīdzēja arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Abas struktūras ļoti skaidri un nepārprotami paziņoja, ka finanšu jomā nepieļaus „pastkastīšu” uzņēmumu veidošanos, kad formāli finanšu struktūras tiktu reģistrētas ES teritorijā, bet faktiski pakalpojumus nodrošinātu no savam mītnēm Londonā. Proti, ES teritorijā ir jāatrodas nevis virtuāliem, bet īstiem darbiniekiem, īstiem aktīviem un grāmatvedībai.

ES pilsoņi par Lielbritānijas darba tirgu sāk zaudēt interesi

Pēc referenduma Lielbritānijā jau ir redzams ievērojams iebraucēju skaita kritums no citām ES dalībvalstīm. Acīmredzot, ilgstošā neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem un bažas par savu nākotni ir krietni piebremzējusi eiropiešu vēlmi pārcelties uz dzīvi Apvienotajā Karalistē. Turklāt īpašs stāsts ir par Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuras ES pievienojās 2004.gadā. Pērn pirmo reizi ir sasniegts punkts, kad šo valstu pilsoņi no Lielbritānijas vairāk ir emigrējuši, nekā iebraukuši.

Pēdējais Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja ziņojums par migrāciju, kurā apkopotas aplēses līdz 2018.gada septembrim, liecina, ka Lielbritānijā cilvēki arvien vairāk iebrauc, nekā izbrauc. Pēdējā gada laikā cilvēku skaits, kuri grasījās Lielbritānijā darba vai studiju dēļ palikt vismaz gadu, pārsniedza emigrējušo skaitu par 283 tūkstošiem. Taču pēc breksita referenduma būtiski mainās iebraukušo sastāvs – citu ES valstu pilsoņu īpatsvars samazinās, bet ES neietilpstošo zemju iedzīvotāju skaits aug.

Tikmēr ļoti izteikti "ar kājām" pēc breksita referenduma ir nobalsojuši to astoņu ES Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis ES pievienojās 2004.gadā. Lielbritānija bija viena no pirmajām, kura atcēla pagaidu ierobežojumus darba tirgū, un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem pievilkšanas punktiem ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, Lietuvas un daudzu citu jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Tieši šīs jaunās ES dalībvalstis arī radīja vienu no galvenajiem migrācijas plūsmas palielinājumiem Lielbritānijā pēdējās desmitgadēs.

Taču tagad Centrālās un Austrumeiropas ES valstu pilsoņu plūsma ir devusies pretējā virzienā, jo samazinās ne tikai iebraucēju skaits, bet palielinās arī aizbraukšana no Lielbritānijas.

Kopumā pēdējā gada laikā (līdz 2018.gada septembrim) no astoņām Centrālās un Austrumeiropas ES dalībvalstīm Lielbritānijā ar mērķi strādāt vai studēt ir ieradušies 38 tūkstoši cilvēku, bet emigrējuši – 53 tūkstoši cilvēku, liecina aplēses.

Tikmēr britu uzņēmēji sit trauksmes zvanus par to, ka līdz ar breksitu var sākt trūkt darbaspēka. "Par spīti centieniem piesaistīt darbaspēku mājās, darba devējiem vajag cilvēkus, lai aizpildītu vakances. Tā ka Lielbritānija pamet ES, mūsu valdībai vajadzētu kliegt no jumtiem par tās vēlmi piesaistīt kvalificētu darbaspēku visos līmeņos no kontinenta un vēl tālāk, lai veicinātu vienu no pasaules dinamiskākajām ekonomikām," teikts Lielbritānijas Tirdzniecības kameras, kura apvieno lielāko daļu britu uzņēmēju, paziņojumā.

Lielbritānijas valdība gan "no jumtiem nekliedz", bet pērn decembrī publiskoja dokumentu, kurā uzsver, ka pēc izstāšanās no ES uz ES pilsoņiem attieksies tie paši iebraukšanas nosacījumi, kas uz visiem citiem. Nekāda brīvā darba tirgus vairs nebūs. Arī kopējo migrācijas apjomu britu valdība vēlas samazināt.

Staburags.lv ARHĪVS

Breksits ietekmē jau tagad, liecina LETA pētījums

Kategorijas