Pērses ūdenskrituma jaunā versija

2019. gada 10. maijs 00:00

667

Kokneses parks šopavasar kļuvis bagātāks ar vairākiem tūristus un vietējos iedzīvotājus piesaistošiem objektiem.

Viens no lielākajiem un “skaļākajiem” ir reiz bijušais Pērses upes ūdenskritums, kas nu radīts no jauna ar cilvēka, ne dabas spēku. Ūdenskrituma oficiālā atklāšana notiks nākamsestdien, 18. maijā, pulksten 11.30. Šajā dienā ļaužu acīm pavērsies arī moku kambaris Kokneses pils pagrabā.

Kokneses novada tūrisma informācijas centra konsultante Lauma Āre un pašvaldības izpilddirektors Ilmārs Klaužs stāsta, ka ideja par šādu īstā ūdenskrituma iedzīvināšanu nav jauna un pirmo reizi izskanējusi no jau mūžībā aizgājušā bijušā novada saimnieka Viestura Cīruļa, viesojoties Kokneses sadraudzības pilsētā Vitingenā, Vācijā. Tur, Haideparkā, redzēts līdzīgs objekts, un Cīruļa kungs teicis — tādu vajag arī mums.

Pirms finanšu krīze skāra Latviju, koknesieši izveidoja projektu, kurš tagad, pēc aptuveni desmit gadiem, kļuva aktuāls.
Jaunais objekts no dabas veidotā atšķiras izmēra ziņā, ir aptuveni divas reizes zemāks, ap pusotru metru augsts. Platums — seši metri, kas nedaudz atbilst 1965. gadā applūdinātajam. Līdzīga veidota arī kaskāde — no dolomīta akmeņiem, kas gan nav vietējie, bet uz Koknesi vesti no Latgales puses.

Pārsteidzoša ir šalcošā skaņa, kas rodas no salīdzinoši zemā ūdens krituma. Lauma Āre teic, ka kopā ar īpaši veidoto apgaismojumu, laternām parkā šo vietu jau iecienījuši vietējie un iekļāvuši ikvakara pastaigu maršrutā.

Līdz ar šī objekta rašanos sakārtota arī plaša apkārtne. Iztīrīti visi trīs dīķi, sakopti krasti, izveidotas takas. Tūrisma speciāliste stāsta, ka dīķi šajā vietā ir jau vismaz trīssimt gadu, vien līdz šim nav noskaidrots, vai tie pildījuši tikai estētisku funkciju vai tiem bijis arī kāds cits lietojums. Vēl no seniem laikiem to pamatne ir izklāta ar zilo mālu.

Ūdenskritums izveidots daļēji par Latvijas — Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Aizraujošais ceļojums muižu parkos četros gadalaikos” naudu, kā arī Kokneses pašvaldības līdzekļiem. Kopējās izmaksas ir ap 60 tūkstošiem eiro.

Ūdenskrituma apkārtni paredzēts novērot ar videokameru, jo jau tagad mazāk pieskatītās vietās parkā, piemēram, pie vella pagraba, ik pa laikam jāsaskaras ar vandaļu postījumiem. Netālu no ūdenskrituma ir vella pagrabiņš, kur saskaņā ar teiku pats nelabais sargā lādi ar naudu. Tālāk, pa taku ejot, var nonākt līdz Jāņa vārtiem jeb arkai, kas, iespējams, kalpojuši kā ieeja pilsētā.

Kokneses viduslaiku pils teritorijā pavisam drīz durvis vērs moku kambaris. Tas ierīkots kreisajā spārnā, pagrabā. Aprīkojumu — siekstu, būri, moku krēslu, važas un citus priekšmetus — izgatavojis vietējais kalējmeistars Ants Brimerbergs. Savukārt par “mocītāju” šeit pieteicies “strādāt” Pēteris Krilovs.

Ievērības cienīgs arī fakts, ka turpmāk pils viesi varēs izmantot 28 audiogidus, kuri ar tūristiem “runās” sešās valodās, aptuveni pusstundā izstāstot pils vēsturi.

Savukārt tūrisma informācijas centra telpās tagad apskatāms ne tikai tagadējais Kokneses pils un apkārtnes makets, bet redzams arī modelis, kurā atainota pils apkārtne pirms applūdināšanas.

Staburags.lv ARHĪVS

Pērses ūdenskrituma jaunā versija

Kategorijas