Vērtē skatītājs. “Kareņins” uz Dailes teātra skatuves
2019. gada 10. maijs 00:00
Dailes teātrī režisors Dž. Dž. Džilindžers iestudējis Vasīlija Sigareva lugu “Kareņins”, kas veidota pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina” motīviem.
Tas ir viens no slavenākajiem mīlasstāstiem pasaules literatūrā. Tomēr, pirms doties uz teātra izrādi, ieteiktu izlasīt Ļ. Tolstoja romānu, lai labāk izprastu uz skatuves notiekošo. Krievu dramaturgs Vasīlijs Sigarevs rekonstruē mīlas trīsstūra notikumus no Annas vīra Alekseja Kareņina skatupunkta. Tie ir nevis Annas, bet Kareņina dēmoni, kas ir notikumu centrā. Vīrieša drāma, viņa vientulība un sāpes, nevajadzības un nevarības sajūta, sarūgtinājums un iekšējais nemiers — nebeidzamās dvēseles mokas.
19. gs. otrā puse, Krievija, Sanktpēterburga. Priekšplānā redzams scenogrāfa Artūra Bērziņa veidotā situēto aristokrātu nama interjers. Skatuves aizmugurē aiz stikla sienas risinās dzīve. Anna uz balli no sava nama aizbrauc aiz caurredzamās sienas.
Džilindžera veidotajā izrādē būtiska nozīme ir trim tēliem — Kareņinam, Annai un viņu dēlam Serjožam. Lelde Dreimane Annas lomā ir glīta, jauna sieviete. Abas šīs pazīmes ir simpātiskas, bet ne viena, ne otra nav tik unikāla, lai raisītu noturīgu interesi. To nevar teikt par Serjožu, kuru uz skatuves iemieso četri izpildītāji — īsts zēns Rūdis Bikšus, pēc viņa līdzības veidota lelle, kā arī aktrises Ieva Florence un Dana Avotiņa-Lāce, kas Serjožu vada brīžos, kad viņš ir lelle. Serjoža dažbrīd uz skatuves ir lelle, bet citbrīd zēns.
Tiek izcelta pašsaprotama atziņa, ka pieaugušie bieži mēdz būt tik aizņemti ar sevi, attiecības kārtojot, ka aizmirst par bērniem un sāk izturēties pret viņiem kā pret lietām.
Ģirts Ķesteris ir harismātiska skatuves personība. Alekseja Kareņina lomā viņš spēj noturēt publikas uzmanību visu izrādes laiku. Kareņinu ļoti labi var iztēloties mūsdienās.
Vīrietis ar augstu statusu sabiedrībā, kurš maksimāli realizē sevi, tāpēc ir ļoti aizņemts. Laulība ar skaistu sievieti savā ziņā ir statusa apliecinājums, taču viņš arī mīl šo sievieti, līdz dzīve viņai piedāvā ko neparedzētu — Vronski. Un Kareņina dzīve sabrūk. Atklājas greizsirdība, atklājas mežonīga mīlestība pret savu sievu no jauna.
Ir vērts redzēt šo iestudējumu, izprast to vērtību sistēmu, padomāt un pārdomāt. Viens Annas solis sabojā dzīvi ļoti daudziem cilvēkiem pēc tam. Patiesībā viņas rīcība ir ļoti egoistiska, diemžēl to viņa ir izdarījusi.
Fināla mizanscēna ar Ludvika Aškenazi dzejoli par sievieti un cigaretēm un mājieniem par Annu Kareņinu, liktenīgās sievietes līdzinieci, ir negaidīti pārsteidzoša. Izrādes nobeigums ir par neatrisināmām kolīzijām. Manuprāt, tam bija jābūt iespaidīgam un dramatiskākam.
Šķiet, šis iestudējums tomēr Dž. Dž. Džilindžeram bijis par smagu, jo šķita, ka pietrūkst kaut kā.
Alekseja Kareņina loma uzticēta aktierim Ģirtam Ķesterim, Annu Kareņinu atveido Lelde Dreimane. Pārējās: Gints Andžāns, Ieva Florence, Rūdis Bikšus, Dārta Daneviča, Anete Krasovska, Mārtiņš Upenieks, Juris Bartkevičs un Santa Didžus vai Dana Avotiņa-Lāce.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra