Staburags.lv ARHĪVS

Mince tur ķepu uz mājas dzīves pulsa

Mince tur ķepu uz mājas dzīves pulsa

Mani sauc Mince. Esmu vienkārša, svītraina kaķene, dzīvoju Aizkrauklē. Trīsistabu dzīvoklī pie manis dzīvo trīs dāmas — jauna, pusmūža gados un cienījamā vecumā. Tieši tā — pie manis dzīvo, un starp mums valda mierīga līdzāspastāvēšana. Viņām ļoti patīk uzsvērt, ka esmu gudra, savukārt man patīkami to dzirdēt.
Kas kaitēja man dzīvot? Kā sacīju, man ir trīs istabas un virtuve, tas nozīmē, ka trīs gultas, četras palodzes, gludināmais dēlis, pieci radiatori, kuros ielienu gada vēsākajos mēnešos. Tā kā daudz laika pavadu guļot, varu izvēlēties jebkuru, galvenais, lai siltums būtu. Nesmādēju arī paklājus, šalles, siltās segas. Man patīk uzlēkt uz rakstāmgalda un, kamēr saule iespīd logā, gulēt tur. Tagad gan uz palodzēm novietotās kastītes ar stādiem sagādā neērtības, jo jādomā, kur pasēdēt, lai redzētu, kas notiek ārā.
Mana diena sākas, kad kāda no saimniecēm ceļas augšā. Visbiežāk pirmā ceļas vecā dāma. Saucu viņu uz virtuvi un lieku saprast, ka gribu ēst. Ēdu tikai no tīriem traukiem. Man garšo sausā barība “Brekies” un konservi “Whiskas”, īpaši ar truša gaļu un lasi. Esmu iecienījusi arī svaigas aknas, sevišķi cūku. Ja kāds nopērk našķi “Dreamies”, tad jau ir svētki! Citi konservi un barība man negaršo, saimnieces par to nav sajūsmā, viena no viņām pat saka: “Jāpatur nedēļu zem mucas un visu ēdīs!” Pati jau arī nav labāka, neēd, kas negaršo, bet sevi jau neredz! Es izliekos, ka neko nedzirdu un nesaprotu.

Ja kāda no saimniecēm dodas ārā,  lieku saprast, ka es arī vēlos to pašu. Tad man uzliek kaklasiksniņu ar pavadu, un varam doties pastaigā. Mani bieži notur vai nu par suni, vai runci. Vai tad tiešām cilvēki neko neredz un nesaprot?

Vakari man paiet sportiskās aktivitātēs. Man ir sagādāts ļoti daudz rotaļlietu — spēļu peles, mazi sunīši, dzijas kamoliņi, papīra bumbiņas, pat gumijas ķirzaka. Tad nu es ar tiem spēlēju futbolu vai arī skrienu krosu. Drēbju skapī dažas minūtes atvelku elpu un skrienu tālāk.

Nevaru sagaidīt maija beigas, kad varēšu pārcelties uz vasarnīcu. Kurš normāls kaķis un cilvēks vasaru var izturēt pilsētā četrās sienās? Es to nespēju! Vasarnīcā cita lieta. Rītos izstaigāju teritoriju un paraugos, vai viss ir savās vietās. Kad uzkāpju uz mājas vai garāžas jumta, varu saredzēt diezgan tālu. Paskatos, kas notiek siltumnīcā, pirtī, garāžā, saimniecības ēkā. Ja viss ir kārtībā, var ķerties pie brokastīm. Zem ogulājiem un peoniju krūmiem var paslēpties no saules. Kad gatavojas ķirši un zemenes, padzenāju strazdus. Ļoti nejauki radījumi! Kāds ir ticis  manos zobos, vaļā nelaižu, lai arī citi zina, ar ko darīšana! Man nepatīk, ja mūsu pagalmā iemaldās citi kaķi. Trencu prom bez žēlastības. Te ir manas mājas. Šogad jau atkal runči ganās mūsu sētas tuvumā. Iekšā laikam baidās nākt. Viens gan bija skaists. Liela auguma, balts ar melniem plankumiem. Saimnieces arī nosprieda, ka glīts radījums. Žogā spraugu diezgan, būtu ielīdis kā normāls kaķis, iepazinies. Kas tev deva! Uzlēca  uz vārtiņiem  un lūrēja kā gailis no Rīgas torņu augstumiem. Kā ieraudzīja kādu no saimniekiem, laida ļekas. Lai skrien, man tāds zaķpastala nav vajadzīgs!
Pērn pie mums nedēļu pavadīja suns. Tavu sodību! Viņa saimnieki nedēļu atpūtās Grieķijā. Nepietiek, ka rej, vēl arī rok! Šķita, izraks pazemes eju un uz Grieķiju aizskries kājām. Bet laikam jau sevi pārvērtēja.
Siltajās  brīvdienās  biju aizbraukusi uz vasaras māju. Ar pilnu krūti ieelpoju pavasari. Secināju, ka pie kaimiņiem viss kārtībā, pašu mājās arī.  Pēc tam tik labi gulēju. Turu ķepu uz mājas dzīves pulsa, un viss notiek!