“Bet “Retrobāru”, draudziņ, atceries...”
Pirmo privāto uzņēmumu Aizkraukles (tolaik Stučkas) rajonā nodibināja 1987. gadā Pļaviņās. Tas bija kooperatīvs — ēdināšanas uzņēmums “Retrobārs”. Valsts atjaunotās neatkarības gados tas piedzīvojis gan galvu reibinošu uzplaukumu, gan panīkumu un šobrīd ir slēgts.
Pirmais kooperatīvs
Vēl PSRS laikā, 1986. gadā, toreizējais Komunistiskās partijas līderis Mihails Gorbačovs pirmo reizi šīs ekslielvalsts pastāvēšanas vēsturē atzina legālu privātu uzņēmējdarbību, to definēja arī vairākos likumos. Aizkraukles pusē celmlauzis un pirmais privātā sektora uzņēmums bija Jāņa Medņa dibinātais “Retrobārs” Pļaviņās.
Kooperatīvam ierādīja necilu noplukušu ēku Daugavas ielā, kur savulaik bijusi petrolejas bode, lai pierādītu, ka kooperatīvi nav dzīvotspējīgi. Taču kooperatīvs darbojās 18 gadu, pēc tam telpas izīrēja nomniekam, taču jauno uzņēmumu slēdza pērnā gada beigās. Tagad ēka Daugavas malā atkal ir tukša.
Sava himna, savas dziesmas
Pirmajos kooperatīva darbības gados īpašnieki “Retrobārā” ieguldīja visus spēkus un izdomu. Vēlāk uzņēmumu paplašināja — atvēra konditoreju — kafejnīcu “Debestiņa” turpat Pļaviņās, filiāles Skrīveros un Madonā.
Ko tik īpašnieks neizdomāja “Retrobāra” popularizēšanai — kādu laiku bija gan savs reklāmas izdevums “Labu apetīti!”, gan īpašnieka sacerētas dziesmas, gan “Retrobāra” himna, savi muzikanti.
“Vai ir daudz uzņēmumu, kam ir sava himna?” pasmaida Medņa kungs. “Mums bija.
“Tur Pļaviņās ir “Retrobāriņš” mazs,
Bet brīžus tīkamus var radīt tas.
Šo “Retrobāru”, draudziņ, atceries,
To atceries, to atceries...””.
Pēc “Retrobāra” komandas iniciatīvas te organizēja dažādus pasākumus. “Viens no tādiem bija tematisks vakars “Ne tikai ēdīsim, bet arī runāsim un mīlēsim latviski”, ” atceras uzņēmuma īpašnieks. “Pļaviņu kultūras nama zālē bija daudz cilvēku. Daļa apmeklētāju ar interesi klausījās, bet bija arī tādi, kuri tad, kad rādīja kadrus, kā mīlēt latviski, kautrīgi skatījās grīdā, tikai pa reizei pašķielējot uz bildēm ekrānā.”
Par latviskumu
Viens no pirmajiem skaistumkonkursiem Latvijā — “Vidzemes zeltene 1988” — arī notika ar “Retrobāra” aktīvu līdzdalību. Aizkrauklē kultūras nama lielā zāle bija pārpildīta. “Pēc tam bija arī kritika: iedomājieties — kaut kāds ēdināšanas kooperatīvs iejaucas kultūras dzīvē,” atceras Jānis Mednis.
Konkursa galvenā iecere bija, lai tas būtu ar simbolisku nozīmi. Zeltene, kura piedalītos nozīmīgos kultūras pasākumos, atklātu latviešu tautas būtību. Zeltenes titulam pretendēja 40 meiteņu, no kurām deviņas piedalījās finālā, rādot savu prasmi ēdiena gatavošanā, kaklasaites siešanā, rokdarbos un dārzkopībā. Uzvarēja madoniete Iluta Kunce, saņemot ļoti dārgu balvu — Vidzemes novada tautastērpu.
Klienti no visas pasaules
“Retrobārā” vienmēr domāja par “rozīnīti” — lietu, kas cilvēkam paliktu atmiņā.
“Ieviesām Viesu grāmatu, bija pierakstīti trīs sējumi,” stāsta Jānis Mednis. “No kurienes tik klienti ir bijuši — no Vācijas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Amerikas, Honkongas.” Apmeklētāju loks “Retrobārā” bija plašs — ne tikai vietējie iedzīvotāji, tur pastāvīgi iegriezās arī daudzi ievērojami tā laika aktieri, mūziķi, mākslas pārstāvji.
Laikraksta “Staburags” redakcijas darbinieki ar radioaparātu uz galda “Retrobārā” sagaidīja Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas brīdi.
Bija arī citādi klienti. Garāmbraucēji, krieviski runājoši, skūtām galvām, ādas jakās. “Reiz tādi atbrauca un pasūtīja kaviāru. Atnesām, kā parasti, nelielu porciju. Apēda un prasīja vēl, viesmīle aiznesa visu, cik bija — ēda ar karotēm,” atceras Medņa kungs.
Pusdieno arī Ulmanis
“Mums labi veicās līdz pat 2000. gadam. 1997. gadā uzcēlām otro stāvu un tur nosvinējām 10 gadu jubileju. Svinībās piedalījās arī Svetlana Bless — Žurka Kornēlija — un Jānis Skanis,” atceras Medņa kungs. “Kulminācija bija, kad mūsu uzņēmumu apmeklēja toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis — 1995. gadā. Laiks gāja un viena nelaime — pielavījās vecums, dzimtā arī nav neviena, kurš mūsu iesākto vēlētos turpināt,” atzīst Jānis Mednis.
“Retrobārs” darbojās līdz 2005. gadam. Tad pārtraukums, līdz telpas iznomāja SIA “Laimes lācis” īpašniekam Stīvam Katbertam. “Retrobārs” atdzima 2007. gada decembrī, taču arī “Laimes lācis” kopš pērnā gada novembra vairs nedarbojas.
“Par nākotni? Pēc dabas neesmu pesimists, taču nesaskatu neko gaišu,” nosaka Medņa kungs.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra