Pēc astoņiem gadiem gatavs pārdošanai

2019. gada 30. aprīlis 00:00

706

Rīgā izstāžu kompleksā “Rāmava” šopavasar notika 27. starptautiskā izstāde, kurā piedalījās 330 dalībnieku. Tiesa, ar katru gadu arvien grūtāk viņu vidū atrast ko vēl nebijušu, līdz šim neievērotu. Pārsvarā dalībnieki ir jau ierastie uzņēmumi, iestādes, stādu audzētāji u. c. Tomēr par diviem no izstādē satiktajiem biju patīkami pārsteigts. Par SIA “Apšenieki”, kas piedāvāja ātraudzīgo koku pauloniju, un Ilzes Lindes ģimenes konditorejas uzņēmumu.

Lai arī informācija par pauloniju ir skopa, fakts kā tāds šķita apskates un apraksta vērts.

Maira Meļķe no SIA “Apšenieki”, kas reģistrēta Priekules novada Kalētu pagastā, izstādes apmeklētājiem piedāvāja ātraudzīgā koka paulonijas ziemcietīgo hibrīdu. Kopumā pasaulē šim augam ir ap divdesmit paveidu, bet pirmās ziņas par paulonijas audzēšanu saista ar Ķīnu un laiku pirms diviem tūkstošiem gadu.
Paulonijas koksne atgādina pārkoksnējušos stiebraugu — poraina, līdz ar to ap 10 cm bieza un 30 cm diametru plata koka ripa ir ļoti viegla. Šādu diametru koks sasniedz rekordātri — astoņos gados. Izstādē redzamie (bet ne nopērkamie) stādi bija atvesti no Maskavas reģiona, kur nodarbojas ar to audzēšanu. Uzņēmums līdz šim apstrādāja paulonijas koksni, bet, ražošanas apjomiem augot, izejmateriāla sāka trūkt, turklāt tam būtiski pieauga cena, tādēļ nolēmuši to audzēt paši. Cenas pieaugums noticis, arī pieaugot pieprasījumam pēc kurināmā, un paulonijas koksnes granulas ir labs degmateriāls, turklāt šādam mērķim tās jāaudzē vien trīs gadus, kā arī jāiegulda mazāk darba, jo koks nav jāatzaro. Augs neesot prasīgs pret augsnes apstākļiem, jo tam ir ap sešiem metriem gara mietsakne. Eksperimentam netālu no Pēterburgas pauloniju centās ieaudzēt ļoti mālainā augsnē, un tur novēroja lēnāku koka augšanu, bet ne nonīkšanu.
Savukārt lapās ir ap 20% augstvērtīgu olbaltumvielu. Līdzīgi kā lucerna, tās der lopbarībai. Šādam mērķim audzētu pauloniju novāc jau pirmajā augšanas gadā, kad stumbrs nav pārkoksnējies. Turpinot cildināt pauloniju, nevar nepieminēt ziedus, kas ir labs nektāraugs.
Viena no koksnes īpašībām, kas to atšķir no tradicionālās: zems mitruma procents — 10% — 12%, un tā neuzsūc papildu mitrumu. Porainības dēļ koksne ir labs izolators. Puscietā koksne noder mēbeļu, mūzikas instrumentu, sērfinga dēļu, slēpju un citu lietu izgatavošanai.
Izstādē norādītā cena par stādu bija ap 20 eiro par gabalu, bet, iegādājoties lielos daudzumos, tā būtu ievērojami zemāka. Paulonijas koksnes iepirkuma cena šobrīd esot no 200 līdz 300 eiro par kubu, un Maira Meļķe teic — tendences liecina, ka cenas kritums nav novērojams. Viņa arī teic, ka Latvijā ar šī koka dažādu paveidu jeb hibrīdu audzēšanu, tiesa, mazās platībās, nodarbojas Daugavpils un Tukuma pusē. Viņa arī neslēpj, ka izstādes laikā apmeklētājiem bijusi liela interese, par ko liecina vairāki desmiti pierakstīto kontaktu.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc astoņiem gadiem gatavs pārdošanai

Kategorijas