Jaunā valdība vieš cerības

Ansis Saliņš, 10. Saeimas deputāts, Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Iesalnieki—1” vadītājs

2019. gada 30. aprīlis 00:00

389

Tā kā ir labi laika apstākļi, pagājušajā nedēļā pabeidzām vasarāju sēju, kā arī otro reizi nomēslojām visus ziemājus. Sausā laika dēļ, lai saglabātu mitrumu augsnē, vasarāju sējumus nācās pievelt. Šobrīd jāveic augu aizsardzības darbi. Ja sausums turpināsies, situāciju tas pasliktinās. Jau pagājušā gada sausuma ietekmē augsne bija izkaltusi, un vienīgais mitrums bija no sniega. Apstrādājot laukus, to tad arī saudzējām, centāmies neizkaltēt zemi. Ziemāju sējumi līdz pavasarim saglabājušies samērā labi. Nelielas platības bija izslīkušas, bet proporcionāli kopējiem sējumiem tās ir ļoti mazas. Kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība šogad ir gandrīz par 100 hektāriem lielāka nekā pērn. Šogad lielāks īpatsvars ziemāju sējumiem kā kompensējot, kas ir pozitīvi, jo iepriekšējā ziemāju sējā bija nelabvēlīgi laikapstākļi. Šis pavasaris ir ļoti agrs, un cerams, ka temperatūras nepievils, jo sasētas visas kultūras, arī rapsis un mieži, kas ir jutīgi pret aukstumu. Pēdējās prognozes gan mainījušās, un sinoptiķi sola siltāku laiku. No kultūrām šogad daudz vairāk sējām auzas. Tam ir vairāki iemesli — augsnes mitrums, siltums, kā arī auzas ir sala izturīgākas. Pamazām palielinās pieprasījums pēc auzām, kam par iemeslu varētu būt arī uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” aktivitātes, kas investējis jaunās ražošanas līnijās. Auzas ir mazāk alergēns produkts, kas arī ir aktuāli. Aptuveni viena trešdaļa platības apsēta ar rudziem. Arī to darījām, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, kad pēc rudziem bija liels pieprasījums, līdz ar to arī laba cena. Tā ir mazāk prasīga kultūra gan augu aizsardzības līdzekļu, gan mēslojuma ziņā. Ja iepriekšējos gadus bija izdevīgi audzēt pupas, kurām ir palielināts atbalsta maksājums kā proteīnaugam, tad šogad noteikumi ir mainīti saistībā ar iekļaušanu zaļināšanas platībās, jo jāaudzē bez augu aizsardzības līdzekļiem, līdz ar to samazinās interese par audzēšanu. No proteīnaugiem izvēlējos sēt zirņus. Tie gan jānovāc ļoti precīzā laikā, īpaši kaitīgs novākšanas laikā ir lietus. Kā tauriņzieži zirņi labi ielabo augsni un, līdzīgi kā pupas, labvēlīgi ietekmē nākamo kultūru audzēšanu.
Nesen apritēja jaunās valdības pirmās simts darba dienas. Ar pozitīvām pārmaiņām darbu sācis jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Viņam ir plašs un pozitīvi vērtējams politiskais skatījums. Varētu vēlēties plašāku konkrētās nozares pārredzēšanu. Toties ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grosbergs nāk no lauksaimnieku vidus, esam no vienas lauksaimnieku organizācijas. Ministrs ieklausās padomdevēju komandā, lauksaimnieku organizāciju viedokļos un respektē tos. Nepatīkami pārsteigumi atstāti mantojumā no iepriekšējā ministra, tajā skaitā par gandrīz trešdaļu samazinātas subsīdijas arī Vietalvas apkaimes lauksaimniekiem. Iepriekšējā plānošanas periodā bija maksājums lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas. Šajā plānošanas periodā Eiropas Komisija (ES) šādu pamatojumu neakceptēja. Bijušā valsts sekretāra Aivara Lapiņa ideja bija lauksaimniecības teritorijas Latvijā sadalīt pēc temperatūras, un tapa jauns ADSI maksājums — apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Šādam konceptam EK piekrita. Tas gan nozīmēja, ka ievērojami palielinājās to lauksaimniecības teritoriju platība, kas atbilst šim maksājumam, un piešķirtā nauda jāizdala lielākam skaitam saimniecību. Lauksaimnieku organizācijas sprieda, kā maksājumu apjomu saglabāt, līdzekļus iegūstot no valsts budžeta citas sadaļas. Iepriekšējais zemkopības ministrs, tuvojoties vēlēšanām, šo jautājumu nekustināja, jo tas nebūt nav populārs. Cita attieksme bija pret bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas savukārt bija populāri. Tā kā pirms vēlēšanām sasolīts bija daudz, visiem solījumiem nauda vēl nav atrasta. Pozitīvi vērtēju arī Kaspara Gerharda aktivitātes, strādājot pie lauksaimniecības politikas nākamajam plānošanas periodam. Liels prieks arī par premjera Krišjāņa Kariņa nostāju attiecībā uz ES subsīdijām Latvijas lauksaimniecībai. Šobrīd vēl pāragri priecāties, jo “Brexit” dēļ kopējais ES budžets samazināsies.
Lai arī Latvijā šopavasar rekorddaudz kūlas ugunsgrēku, Vietalvas pusē ar šo problēmu saskaras maz. Dažviet degušas meža jaunaudzes, tas, par laimi, arī viss. Nekoptas lauksaimniecības zemes kļūst arvien mazāk, tiek līsti jauni līdumi. Platības to īpašniekiem liek sakopt arī sods — dubultais nekustamā īpašuma nodoklis.
Pagājušās nedēļas lielākā problēma Rīgā bija Deglava tilta slēgšana. Ņemot vērā aktīvo lauksaimniecības darbu, pašam uz Rīgu nesanāca braukt. Šķiet, savāda atbildīgo pušu rīcība — nevis meklēt risinājumu, kā pēc iespējas ātrāk tiltu sakārtot, tā vietā meklējot vienus, tad citus ekspertus, tādējādi novelkot laiku. Zināmā mērā varu saprast Iekšlietu ministrijas rīcību, pieņemot lēmumu par tilta slēgšanu, jo visiem veidiem jānovērš potenciālā nelaime, bet aktīvākai rīcībai vajadzētu būt arī no Rīgas domes, un prioritātes ir pavisam citas.
Valsts prezidents vēlas, lai tiktu pieņemts likums, kas atceltu nepilsoņu statusa piešķiršanu jaundzimušajiem. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija to konceptuāli atbalsta. Faktiski šī aktivitāte ir atbalstāma, bet jāstrādā pie šo bērnu integrēšanas. Viņiem ir visas iespējas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Jāpilnveido izglītības sistēma, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs. Protams, tas aktuālāk ir Rīgas reģionā. Šobrīd izveidojusies savdabīga situācija — jaundzimušais, dzimis Eiropas Savienībā, nevar kļūt par tās pilsoni.
Nedēļa beidzās ar gatavošanos nākamajam darbu cēlienam — sējumu kopšanas darbiem — un Lielo talku. Talkojām arī savā saimniecībā, sakopām mājas apkārtni. Šiem darbiem ikdienas skrējienā neatliek laika.

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunā valdība vieš cerības

Kategorijas