Vai viegli fotografēt ēnas?

Aizkraukles pilsētas kultūras namā līdz 2. maijam apskatāma Aizkraukles fotokluba izstāde “Ēnas”.
Ēnas caur fotoaparāta prizmu tvēruši pieci fotokluba dalībnieki — Anita Liepiņa, Vija Linka, Jānis Austriņš, Valdis Zvirgzdiņš un Mārcis Briška. Pavisam apskatāmi 16 darbi.
Vai viegli fotografēt ēnas? Izstādes iekārtošanas laikā sastaptie darbu autori Anita Liepiņa, Jānis Austriņš un Valdis Zvirgzdiņš atbild, ka tas ir diezgan grūti — savu ēnu var fotografēt katru dienu, ēnu visapkārt ir ļoti daudz, bet katrā fotogrāfijā jābūt vēstījumam, savdabīgam redzējumam, attieksmei, domai, ko autors grib pateikt, emocionālam pārdzīvojumam. Darbi izstādē nokļuvuši dažādi — tie ir gan speciāli izstādei veidoti, gan atrasti bilžu arhīvā, tomēr visus pirms tam izvērtējuši un atlasījuši paši fotokluba dalībnieki. Dažā darbā ir ēna no pagājības — ģimenes dzīves notikumiem, attiecībām, un par to vēsta tikai sadrupusi mājas siena. Citā darbā ēnas krīt no daudziem atkritumu konteineriem, un iztālēm šķiet, ka tās varbūt ir klavieres. Darbi ir ļoti dažādi. Kurš ir vislabākais, piesaistošākais? “Katrs cilvēks ir unikāls, esam tik dažādi kā ziedi pļavā, un tādas ir arī fotogrāfijas. Kā var salīdzināt margrietiņas ar vizbulītēm, zvaniņus ar magonēm? Man patīk visi darbi!” teic Anita Liepiņa no Kokneses.
“Katra bilde ir interesanta. Ir diezgan grūti atrast to atskaites punktu, pēc kura vērtēt,” uzskata Jānis Austriņš no Skrīveriem.
Mūsdienās fotografē ļoti daudzi, arī ar mobilo tālruni, un dažs teic, ka ar to iegūtās bildes esot pat labākas nekā ar fotoaparātu. “Nešaubos, ka mobilais tālrunis ir ļoti augstas kvalitātes tehniskais izgudrojums, arī man tāds ir, tomēr ar to nefotografēju, jo uzskatu, ka ar to iznāk attēls, nevis labas bildes, ar to nevar vadīt procesu. Piemēram, ja gribam izcelt ēnas ar asuma dziļumiem, ar mobilo tālruni to nevar izdarīt,” teic Jānis Austriņš, kurš fotografē jau apmēram 60 gadu. “Neesmu no tiem, kas apgalvo, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas, esmu atvērts visam jaunajam, šodien iespējas ir daudz lielākas nekā agrāk, jābūt zināšanām, lai fotogrāfijas apstrādātu, “savaldītu” fotošopu. Bet ir daudz jāmācās, jāstrādā, fotografēšana ir smags darbs, daudzi grib ātru rezultātu. Piemēram, šī gada sākumā mani pierunāja Skrīveros veidot fotogrupu, sākumā bija kādi astoņi dalībnieki, bet tagad esam palikuši tikai trīs. Saskrēja — nu tikai būs! Kad jaunkundzēm sāku stāstīt par tehniskām lietām, tā viņām kļuva garlaicīgi, un nākamajā reizē viņas vairs neieradās, pietrūka pacietības un vēlēšanās. Ir daudz jāstrādā, jāmācās, tad arī būs rezultāts.” ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra