Mirkļa impulss

2019. gada 26. aprīlis 00:00

400

Šodien Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāj Latgales reģiona mākslinieku darbu izstādi “Miers un spriedze”, kurā iekļauti trīs aizkrauklieša Ludviga Bērziņa darbi. Vēl divas gleznas — “Mirkli pirms” un “Dvēseles kausēšana” — līdz 19. maijam apskatāmas Rīgā Latvijas Mākslinieku savienības izstādē “Mākslas dienas 2019. Sešdesmit”.

“Cilvēka mūža garums nav atkarīgs no nodzīvotajiem 100 vai 200 gadiem, bet no tā, ko esi paveicis, neatkarīgi no profesijas. To laiku, ko pavadu pie audekla, Viņš tur, augšā, nenoņem no mūža, bet piesviež vēl klāt, par to esmu pārliecināts. Tas ir mans laiks, ko esmu pavadījis gleznojot. Tās emocijas un labestību, ko esmu ieguvis, sākot gleznot, līdz šim savā mūžā nebiju piedzīvojis. Kad atklāja pirmo manu darbu izstādi, šķita — es nestaigāju, bet lidoju. Gleznošana attīra dvēseli no negācijām, gleznošana noskalo negāciju puteklīšus no dvēseles. Tās četras, piecas stundas dienā, ko pavadu pie audekla, esmu savā pasaulē. Līdz tam man bija rūpes kā visiem — ģimene, bērni, darbs, es negleznoju, man tikai visu mūžu ir bijusi interese par gleznošanu. Pirmais mirklis palicis atmiņā līdz šai dienai — sāku ar guašas krāsām uz kartona gabaliņa, rokas trīcēja. Bet tās emocijas! Tagad skatos uz saviem pirmajiem darbiem: neko nesaprotu, bet toreiz likās — cik labi!”
Ludvigs Bērziņš no 2003. gada gleznošanu mācījies pie toreizējās Aizkraukles Mākslas skolas direktores Taigas Kalvišķes, no 2005. gada apmeklējis Vēsmas Vītolas studiju “Dīva” un Alda Dobenberga gleznošanas studiju. No 2008. gada regulāri piedalījies starptautiskos gleznošanas plenēros — Madonā, Krāslavā, Cesvainē, Ķeipenē, Jūrkalnē un citviet.

Mākslinieks atzīst, ka daudz zināšanu un iedvesmu glezniecībā devuši profesionāli mākslinieki — Juris Ģērmanis, Andrejs Ģērmanis, Vita Merca, Laine Kainaize, Ligita Caune, Valerijs Baida un Aldis Dobenbergs.
Darbojas brīvi, neieciklējas
Ceļš līdz tam, lai Ludviga Bērziņa divi darbi šobrīd būtu aplūkojami Latvijas Mākslinieku savienības izstādē, ir bijis, teju desmit gadu garumā. “Esmu savācis liecības par savām radošajām izpausmēm, tas bija nepieciešams, lai mani uzņemtu Radošajā savienībā, kurā apvienojušies radošo profesiju pārstāvji — gleznotāji, dziedātāji, mūziķi, aktieri. Man bija ļoti interesanti, jo iepriekš par sevi neko nebiju krājis, nekas no manas radošās darbošanās nebija piefiksēts, tāpēc vajadzēja aptuveni mēnesi, lai savāktu vajadzīgo informāciju. Man pašam bija ļoti interesanti atcerēties paveikto un piedzīvoto, biju arī patīkami pārsteigts par to, ka tiešām ir paveikts kaut kas paliekošs. Saskaitīju, ka man pa šiem gadiem bijušas 24 personīgās izstādes un 49 kopizstādes,” stāsta mākslinieks.
Mapīte ar apkopoto informāciju par savu radošo darbību un citu mākslinieku recenzijām iesniegta Radošajā savienībā. Dienu pēc dzimšanas dienas — 4. decembrī — Ludvigs e-pastā saņēma ziņu, ka ir uzņemts kā biedrs Radošajā savienībā vizuālajā mākslā. “Domāju, ar savu turpmāko darbību panākšu, ka mani uzņems arī Mākslinieku savienībā, tas ir mans mērķis, bet tas noteikti nav primārs, jo es darbojos brīvi, neieciklējos. Māksla nevirzās uz priekšu, ja ieciklējas uz kaut ko, tāpēc man ne īpaši patīk pasūtījuma darbi, jo tad vajag gleznot konkrētas lietas — ja tur bija puķīte, tad tur vajag to puķīti. Tad es parasti klusēju — var ņemt un nofotografēt, un bildē viss arī būs,” teic mākslinieks.
Iekšējā latiņa pacelta krietni augstāk
Pēc uzņemšanas Radošajā savienībā radās iespēja ar saviem darbiem piedalīties arī Latvijas Mākslinieku savienības izstādē, Ludvigs aizsūtīja trīs darbu fotogrāfijas augstā izšķirtspējā, un divus no tiem pieņēma izstādē. “Šis notikums noteikti ir viens no nozīmīgākajiem, tas liecina, ka mani darbi ir profesionāli novērtēti. Līdz tam, liekas, nebiju pat piedomājis, ka arī mani darbi reiz varētu nonākt Latvijas Mākslinieku savienības izstādē. Šie divi notikumi tagad man liek gleznot ar citu attieksmi. Kādreiz domāju — tā viegli, kā būs, tā būs, bet tagad iekšējā latiņa pacelta krietni augstāk. Tomēr atkal jāprot balansēt, jo, stingri piedomājot pie darba, māksla neveidojas, tā ir sausa un nebaudāma, vajag brīvās emocijas,” pārliecināts mākslinieks.
Arī šodien Marka Rotko mākslas centrā atklātā izstāde ir nozīmīgs pakāpiens Ludviga Bērziņa profesionālajā karjerā. Marka Rotko centrā bija izsludināts konkurss Latgales reģiona māksliniekiem, kur pieņēma arī trīs Ludviga darbus. Darbus vērtēja starptautiska žūrija, aprakstam uz darbiem bija jābūt trīs valodās — angļu, krievu un latviešu. “Mana tēva dzimtene ir Latgale, vienmēr piedalos Krāslavas plenēros, tur top ļoti labi darbi, un trīs no tiem arī ir pieņemti Daugavpils izstādē,” stāsta gleznotājs.
Maina rokrakstu un eksperimentē
Ludvigs Bērziņš atzīst, ka ceļš ir bijis pieredzes bagāts, katra piedalīšanās plenērā ir kā pakāpiens pa trepītēm, pa kurām lēnām ir kāpis uz augšu. Pirmajā gadā, kad Viesītes plenērā piedalījies kopā ar augstas raudzes māksliniekiem, Ludvigs ar saviem darbiem ieguvis skatītāju simpātiju balvu. Pēc noslēguma pasākuma uz mājām burtiski lidojis. Darboties liek vairāk tas, ka nākamais darbs būs labāks. “Vēl viena lieta, ko neprotu izskaidrot — it kā ir izdevušies vairāki darbi, liekas, nu skola rokā! Domāju: nu tik gleznošu, bet paņemu otu — nu nenāk, kaut kā nav! Iekšēji nav radies emociju mirklis un nenāk ārā. Tagad esmu pamainījis rokrakstu, eksperimentēju ar to, jo nevar stāvēt uz vietas. Lai gan mana mīļākā tēma joprojām ir migla, tā saistās ar man mīļām bērnības atmiņām. Plenēros kolēģi nereti mani sauc par “miglinieku”, jo man patīk gleznot miglu, un tas man padodas,” teic Ludvigs.
Mākslinieks vēl piebilst, ka plenēros kolēģi ir ļoti atsaucīgi, bet līdz zināmai robežai — savus gleznošanas knifus neviens neatklāj, bet tādu ir ļoti daudz.
Visas gleznotāja personālizstādes vienmēr ir ar vienu nosaukumu — “Notvert netveramo”. “Tajā mirklī, kad ieraugu dabas skatu, ja tobrīd rodas iekšā, kaut kas novibrē, rodas impulss — tad ņem otu un mālē, liek uz audekla. Tas dabas skats ir tas impulss, kas sasummējas kopā ar to, kas iekšā vārījies. Kad sāk veidoties bilde, tad reizēm ir tā, ka audekls sāk mācīt, jo gleznojot svētā lieta ir nejaušība. Gleznojam ne jau konkrēto vietu, bet tā mirkļa impulsus,” atklāj mākslinieks. ◆

Pieturzīmes

◆ No 2003. gada gleznošanu mācījies pie toreizējās Aizkraukles Mākslas skolas direktores Taigas Kalvišķes.
◆ Desmit gadu laikā bijušas 24 personīgās izstādes un 49 kopizstādes.
◆ No 2018. gada 4. decembra ir Radošās savienības biedrs vizuālajā mākslā.
◆ Gitas Balodes dzejoļu grāmatas “ Dieviņš sēj magonītes” vāka mākslinieciskajam noformējumam izmantota glezna “Mana mūža mīlestība”, un grāmatas “Saule brida ziedu pļavu” vāka mākslinieciskajam noformējumam izmantota glezna “Dzīvot prieks”.
◆ Apgāda “ Jumava” izdotajā “Pirts kalendārs 2019” ievietota glezna “Pirtiņa”.
◆ Latvijas simtgadei veltītajā kalendārā, ko izdeva Aizkraukles novada pašvaldība, uz vāka ir glezna, un augustā redzamas trīs gleznas ar kopējo nosaukumu “Aizkraukle — ar mājas sajūtu sirdī”.

Staburags.lv ARHĪVS

Mirkļa impulss

Kategorijas