Staburags.lv ARHĪVS

Nav jābaidās vērtēt!

Nav jābaidās vērtēt!

Aizkraukles pilsētas kultūras namā aizvadīta Aizkraukles deju apriņķa jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvu koncertskate. Nereti gadās, ka pēc Deju svētkiem kolektīvu līmenis ir krities. Šogad dejotāji priecēja, žūrija viņu sniegumu vērtēja atzinīgi, savukārt kolektīvu vadītāji varēja būt drošāki, izsakot komentārus.


Dejas koncertskatei kolektīvi izvēlējās paši. Vairāki kolektīvi iepriecināja ar uzdrošināšanos dejot sarežģītākas dejas. Taču bija arī tādi, kas bija izvēlējušies vecumam neatbilstošu deju. Salīdzinot ar skati pēc iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem, šogad dejotāju līmenis ir augstāks. Svētku gadā dejotāji izjūt spriedzi un lielu atbildību, tādēļ nereti nākamajā sezonā sanāk paslinkot. Šis gads patīkami iepriecina. Uz skatuves kāpa 18 deju kolektīvu dejotāji no Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas, Neretas, Skrīveriem un Pļaviņām, kā arī viens deju kolektīvs no Ķeguma.
 Žūrija — deju kolektīvu vadītāji — vērtējumu viens otram izteica mutiski. Lielākoties skanēja uzslavas, kļūdas netika akcentētas. Lai gan kolektīvi tik tiešām rādīja līdzvērtīgu sniegumu, vairāki žūrijas locekļi mudina deju kolektīvu vadītājus būt drosmīgākiem, izsakot kritiku. Šie norādījumi var būt zelta vērtē un palīdzēt, gatavojoties lielajām skatēm.
Sarmīte Plūme, žūrijas priekšsēdētāja, dejotāju sniegumu vērtē atzinīgi. “Uz kolēģu darbu raudzījos ar smaidu. Patīkamākais secinājums, ka kolektīviem pēc aizvadītajiem Dziesmu un Deju svētkiem nav sekojusi atslodze. Cilvēcīgi tā mēdz būt, pēc lieliem svētkiem gribas atpūsties. Šoreiz tā nebija. Bija kolektīvi, kas nebija pilnā sastāvā, un uz skatuves kāpa vien seši pāri. Tas nav liels mīnuss, kolektīvā norit pārejas posms. Galvenais, ka dejotāji izvēlējās piemērotas dejas, kuras spēja parādīt. Skate apliecināja, ka visi kolektīvi bija centušies, pūlējušies, galvenais, strādājuši visu sezonu. Daži kolektīvi iepriecināja, uzdrīkstoties un skatei izvēloties sarežģītākas dejas, kas mūspusē līdz šim nebija dejotas. Piemēram, Skrīveru vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” dejoja deju “Metenīša vakarā” (Viļņa Birnbauma horeogrāfija). Līdz šim personīgi biju redzējusi to vienīgi vidējās paaudzes deju ansambļa “Dancis” izpildījumā, kas ir spēcīgs kolektīvs. Skrīverieši ļoti labi tika galā ar šo deju. Jaunjelgavas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Atvars” priecēja ar deju “Rīga dimd”. Varētu domāt, ka šī deja ir mazliet par grūtu viņu varēšanai, bet dejotāji ļoti centās. Varēja redzēt, ka deja viņiem patīk, līdz ar to izpildījums bija azartisks. Ļoti labā līmenī ir jauniešu deju kolektīvs “Pēda”. Dažus kolektīvus, tostarp jauniešu “Pēdu”, atļāvos novērtēt ar absolūti labāko vērtējumu — 10, ko stingrie vērtētāji lielajās skatēs gan jau neatļautos. Mans absolūtais skates favorīts bija Pļaviņu jauniešu deju kolektīva “Daugaviņa” nodejotā “Ar tautieti runājot”. Tas bija ļoti skaists dejas stāsts, ar vienreizīgu un līdzenu dejotāju sastāvu, izcilu dejas tehniku. Var just, ka pedagoga roka viņus ilgi audzinājusi. Deja bija ne tikai kvalitatīvi izpildīta, bet iepriecināja ar teatrālo sniegumu. Dejotājiem izdevās parādīt, manuprāt, tautas deju svarīgāko vēstījumu  — puišu un meiteņu attiecības. Ļoti filigrāns priekšnesums!”
Daļa dejotāju nezināja, ka punkti netiks likti. Tāda pati mutiskā vērtēšana bija arī pirms pieciem gadiem, pēc iepriekšējiem Deju svētkiem. Pēc skates satiekot, daži dejotāji teicās gaidām punktus un pakāpes, taču, pēc S. Plūmes domām, šāda brīvāka vērtēšana ir pozitīva. Dejotāji nav akli, viņi tāpat viens otru novērtē. Ja kolektīvu vadītāji dejotājiem nodos žūrijas recenzijas, tad no tām arī daudz ko varēs saprast. Pēcsvētku gadā, kad nekas nav obligāts, šāda vērtēšanas sistēma ir motivējoša. Kolektīvi izvēlējās rādīt sev saistošas dejas. “Viens kolektīvs gan izvēlējās savam vecumam — vidējai paaudzei — nepiemērotu deju. Rūpīgāk jāpārdomā par vecumam atbilstošu repertuāru. Dažās dejās deju soļa tīrība varēja būt labāka, bet tās bija tikai nelielas nianses. Tomēr deju kolektīvu vadītāji, kas šoreiz bija žūrijā, varēja būt drosmīgāki un vairāk runāt par otra darbu. Daži izteicās, taču daudzi klusēja un neteica nevienu vārdu par citiem kolektīviem — ne labu, ne sliktu. Nav jābaidās runāt. Būtu gribējusi, lai kolektīvu vadītāji vairāk diskutē, debatē, varbūt pat pastrīdas. Taču tā nebija, atmosfēra bija komfortabla. Koncerts bija skaists. Jāuzteic arī tērpi un kolektīvu noformējums. Tā ir vietējā apriņķa deju kolektīva vērtība,” piebilst S. Plūme. ◆