Latvijas zeme izdeg vairāk nekā pērn

2019. gada 24. aprīlis 00:00

135

Sausais laiks ir dramatiski palielinājis kūlas ugunsgrēku skaitu, un līdz vakardienai visā Latvijā bija reģistrētas 2240 ugunsnelaimes. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji teic, ka ugunsgrēku skaits jau šobrīd pārspējis pagājušajā pavasarī kopumā reģistrētos. Izņēmums nav Aizkraukles puse, un VUGD ziņās bieži parādās Jaunjelgavas novada Seces pagasts, Pļaviņu novada Klintaines un Aiviekstes pagasts, kā arī Kokneses novada Kokneses pagasts.

Liesmo sausā zāle
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21. februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šogad tas noticis par divām nedēļām agrāk. 2018. gada 11. martā Liepājā dega niedres. Karstas, saulainas bija aizvadītās četras brīvdienas, kad VUGD reģistrēja 329 kūlas ugunsgrēkus, izdega ap 410 hektāru Latvijas zemes.
Pagājušajā nedēļā jau “tradicionāli” Aizkrauklē, pie “Kalna Ziediem”, dega kūla 1,5 hektāru platībā. Pērnā zāle 5 hektāru platībā dega Kokneses novada Iršu pagastā, kā arī Kokneses pagastā, kur kopā ar sauso zāli 1 ha platībā uguns ieskrēja arī meža zemsedzē un ieskāva 7500 m2. Koknesiešiem šīs nebija vienīgās ugunsnelaimes, jo kādā citā dienā liesmoja ap 1700 m2 pērnās zāles. Jaunjelgavas novada Seces pagastā dega niedres un krūmi 3000 m2 platībā, kūla 6000 m2, Daudzeses pagastā kūlas liesmas pārņēma 1000 m2 platību.
Viens no postošākajiem ugunsgrēkiem mūsu pusē izcēlās Pļaviņu novadā, Aiviekstes pagastā nepieskatīta ugunskura dēļ aizdegās koka šķūnis, tajā esošie kokmateriāli 30 m2, dārza māja 10 m2, pagraba griestu siltinājums 10 m2 un kūla triju hektāru platībā. Ugunsgrēku dzēsa Pļaviņu un Jēkabpils ugunsdzēsēji. Tāpat Pļaviņu novada Klintaines pagastā 2000 m2 dega kūla un 3000 m2 zaru kaudzes, bet pašā Pļaviņu pilsētā, Sveķu ielā, — kūla 2300 m2 platībā. Uguns neapgāja arī Neretas pusi. Tur Zalves pagastā dega kūla viena hektāra un krūmi 150 m2 platībā. Arī kaimiņu Salas novadā pērnā zāle svila vairākās vietās, pārmetoties uz celmainu apvidu, kopumā 8 hektāru platībā. Kūla, krūmāji un atsevišķi koki 1000 m2 dega Viesītes novada Rites pagastā.
Melnā “tradīcija” Secē
Seces pagasta pārvaldes vadītājs Arnis Mencendorfs teic, ka pērnās zāles pagastā nav vairāk vai mazāk kā citviet, tomēr daži vietējie ir naskāki par citu novadu ļaundariem. Vairākus pavasarus pēc kārtas kāds uguni pielaiž niedrēm, kas aug Secenes upes krastos. Šogad izdevies dedzinātāju piefiksēt novērošanas kamerās, tomēr viņa identitāte vakar vēl nebija zināma. Nofilmētajā video redzams, ka dedzinātājs brauc ar velosipēdu, noliek to ceļa malā, iekāpj grāvī, aizdedzina. Videokadri nokopēti un iesniegti policijā.
Nevar apgalvot, bet principā visi kūlas ugunsgrēki ir ļaunprātīga dedzināšana, kad uguns pielaidējs gūst baudu, vērojot, kas notiks pēc tam. Šogad apmēram četros hektāros degusi zāle, kas auga uz zemes gabala, kas pieder četriem saimniekiem. VUGD pārstāvji pagastā interesējušies par zemes īpašniekiem. Arnis Mencendorfs nenoliedz, ka nekoptas ir arī pašvaldībai piederošas platības. Lai visas vismaz trīs reizes gadā nopļautu, nepieciešami prāvi līdzekļi. Viena no bīstamajām teritorijām ir ceļa malā, ap trim hekt-
āriem liela, kurai pagaidām nav izdevies piesaistīt nomnieku. Tāpat ir mājvietas, kuru īpašnieki vairs nav zināmi un zemes platība nonākusi pašvaldības pārziņā. Tomēr dokumentu neesamības dēļ pašvaldība īpašumu nevar ne atdot nomāt, ne pārdot. Kopumā situācija šajā jautājumā uzlabojas, zemi arvien vairāk apstrādā. Nereti zemnieki pārspīlē un, aparot lauka malas, līdzi paķer arī grants ceļa daļu. Jaunjelgavas novada administratīvās komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Kurtišs teic, ka šogad komisija nevienu aktu par nekoptām zemes platībām nav noformējusi, bet pērn bijuši vairāki. Viņš atzīst, ka sods par pērnās zāles dedzināšanu (700 eiro), kā arī platību nekopšanu ir liels, taču to bieži vien ilgstoši nemaksā.
Stingrā attieksme dod rezultātu
Ilmārs Klaužs, Kokneses pašvaldības izpilddirektors, stāstot par cīņu ar nekustamā īpašuma nesakopējiem, teic, ka īpaši daudz krāpjas rudenī, kad zāle būtu jānopļauj otro reizi. To vai nu izdara pavirši, vai nepļauj vispār. Sekas redzamas tagad, pavasarī. Šobrīd ar šo jautājumu nodarbojas pašvaldības policisti — apskata teritorijas un atkarībā no situācijas veic pārrunas, brīdina, piemēro pirmo vai jau at-
kārtotu sodu. Ilmārs Klaužs teic, ka sākumā, piemērojot pirmos sodus, daudzi izlikušies, ka viņus tas neskar, ka sodu varēs nemaksāt. Pirmkārt, nemaksāšanas gadījumā lietu nodod tiesu izpildītājam. Otrkārt, jāatceras, ka pēc mēneša var sodīt atkārtoti. “Ja cilvēks nevar sakopt savu teritoriju, tad ir divi varianti — vai nu īpašums jāpārdod, vai jāiznomā. Vairākas lietas pārsūdzētas, bet tiesa visos gadījumos atstājusi spēkā pirmo lēmumu. Stingrā nostāja devusi rezultātu, un šobrīd Kokneses pagastā ir vien daži ļaunprātīgie, kuriem ik pavasari jāatgādina par viņu pienākumiem. Rezultātu redz jebkurš — braucot uz Koknesi no Aizkraukles, ikviens būs pamanījis sakopto teritoriju ceļa abās pusēs, kas agrāk bija aizaugusi krūmiem. Tiesa, visgrūtāk šis jautājums risinās ar tiem zemes īpašniekiem, kuri dzīvo ārzemēs. ◆

Uzziņa

◆ Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 6,27%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2018. gadā izdega 2018 ha Latvijas teritorijas, kas ir par 22% vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega
1648 ha.

Normatīvajos aktos paredzēti šādi sodi:
◆ atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro;
◆ atbilstoši 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro;
◆ saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par prasības pārkāpšanu, atbilstoši 179. panta pirmajai daļai, VUGD piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskām personām — no 280 līdz 1400 eiro.

Staburags.lv ARHĪVS

Latvijas zeme izdeg vairāk nekā pērn

Kategorijas