Populārākie vārdi — Sofija un Olivers

2019. gada 24. aprīlis 00:00

150

Pagājušajā gadā Latvijā strauji samazinājusies dzimstība, un arī Aizkraukles puses novados bērniņu piedzimis mazāk nekā 2017. gadā. Populārākie bērniem dotie vārdi 2018. gadā mūsu pusē bija Sofija un Olivers, tāpat vecāki izvēlējušies mazuļiem gan senus un latviskus, gan modernus un retus vārdus.

Kopumā 2018. gadā Latvijā dzimuši 19 107 bērni, bet miruši 28 548 cilvēki. Līdz ar to dabiskais pieaugums valstī bijis negatīvs — mīnus 9441 cilvēks. Dzimstības rādītāji mūsu valstī samazinās jau otro gadu: 2016. gadā Latvijā piedzima nepilni 22 tūkstoši cilvēku, 2017. gadā — apmēram par tūkstoti mazāk, bet 2018. gadā — par gandrīz diviem tūkstošiem mazāk.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušais gads bijis neiepriecinoša antirekorda gads — pērn Latvijā reģistrēts mazākais jaundzimušo skaits pēdējo deviņu gadu laikā, bet pagājušā gada decembris izcēlās ar zemāko dzimstības rādītāju visas Latvijas Republikas vēsturē — pērn pēdējā mēnesī valstī piedzima vien 1292 mazuļi. Starp citu, līdz šim zemākās dzimstības gads bijis 1998. gads, kad Latvijā piedzima tikai 18 410 bērni. Speciālisti lēš: ņemot vērā faktu, ka pagājušajā gadā dzimstība samazinājās tik strauji, šogad pastāv reālas iespējas 1998. gada antirekordu pārspēt. Starp citu, dzimstības rekords Latvijā sasniegts 1987. gadā, kad piedzima 42 135 bērni.
Savukārt mirstības rādītājs no 2011. gada palicis gandrīz nemainīgā līmenī — ik gadu valstī nomirst 28 — 29 tūkstoši cilvēku.
Vairāk Skrīveros un Neretā
Kopējās valsts statistikas fonā īpaši neizceļamies — arī mūsu pusē dzimstības rādītāji samazinās. Septiņos Aizkraukles puses novados pērn kopā reģistrēti 314 jaundzimušie, kas ir par 41 mazāk nekā 2017. gadā. Savukārt kopā novados reģistrēti 611 mirušie — par 18 mazāk nekā 2017. gadā. Kopējā pagājušā gada bilance tāpat negatīva, jo nomiruši par 297 cilvēkiem vairāk nekā piedzimuši.
Tikai divos Aizkraukles puses novados statistika ir iepriecinošāka, jo reģistrēts vairāk jaundzimušo nekā iepriekšējā gadā — Neretas novadā reģistrēts par sešiem, Skrīveru novadā — par astoņiem mazuļiem vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt lielākais dzimstības kritums bijis Jaunjelgavas novadā, kur 2018. gadā reģistrēts par 18 dzimušajiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Starp citu, Seces pagastā, kurā 2017. gadā lepojās ar rekordskaitu jaundzimušo, jo bija piedzimuši 19 mazuļi, pērn dzimstība samazinājās vairāk nekā uz pusi — seciešu ģimenēs 2018. gadā piedzimuši tikai septiņi bērniņi. Taču, piemēram, Sunākstes pagastā pērn nav reģistrēts neviens mazulītis.
Par 14 mazāk jaundzimušo nekā iepriekš reģistrēts Kokneses novadā. Savukārt Neretas novadā interesanti ir tas, ka 2018. gada pirmais jaundzimušais reģistrēts tikai martā.
Pļaviņās dominē meitenes
Salīdzinot novadus ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu, jāsecina, ka Aizkraukles novadā dzimst vairāk bērnu nekā Vecumnieku novadā (abos šajos novados dzīvo apmēram 8,5 tūkstoši iedzīvotāju). Iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgajos Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu novados pagājušajā gadā ar lielāko dzimstības rādītāju var lepoties koknesieši. Savukārt mazo novadu, kuros ir ap 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju, vidū izceļas skrīverieši, kur pērn reģistrēti 33 jaundzimušie.
Ik gadu Latvijā piedzimst mazliet vairāk zēnu nekā meiteņu. Aizkraukles pusē šie skaitļi ir diezgan līdzīgi — pērn septiņos novados kopā reģistrētas 159 meitenītes un 155 puisēni. Īpaši sievišķīgas auras apvīts bijis Pļaviņu novads, kur reģistrētas 20 jaundzimušas meitenes un tikai astoņi zēni. Savukārt Aizkraukles novads varētu būt pelnījis pagājušā gada vīrišķīgākā titulu, jo te piedzimuši 45 puiši — par pieciem vairāk nekā meiteņu.
Unikāla tauta
Kādus vārdus vecāki mazuļiem izvēlējušies? Jau gandrīz desmit gadu Latvijā populārākie vārdi, kurus vecāki izvēlas savām atvasēm, ir Roberts un Sofija. “Ar šo parādību esam unikāla tauta, jo nevienā no mūsu kaimiņu valodām nav novērojams, ka viens vārds tik ilgu laiku nemainīgi ir vecāku izvēles favorīts,” skaidro īpašvārdu pētniece, Latvijas Universitātes un Helsinku Universitātes asociētā profesore Laimute Balode.
Arī pagājušajā gadā Latvijā meitenēm visbiežāk dotais vārds ir Sofija (284), savukārt par Robertu nosaukti 240 puisīši, tādējādi saglabājot to kā visbiežāk izraudzīto vārdu zēniem — liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika. Sofija populārāko sieviešu vārdu topa augšgalā turas no 2010. gada, taču Roberts ir populārākais vīriešu vārds jau kopš 2009. gada.
Saskaņā ar PMLP datiem no zēnu vārdiem Latvijā vecāki pērn saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Olivers (220), Markuss (177), Marks (173), Kārlis (171), Adrians (167), Daniels (166), Gustavs (166), Emīls (163) un Ernests (156).
Savukārt pērn dzimušajām meitenītēm īpaši populāri vārdi bijuši Alise (230), Emīlija (229), Anna (219), Marta (196), Amēlija (149), Paula (147), Dārta (141), Elizabete (139) un Estere (131).
Pašiem sava Saule
Arī Aizkraukles puses novados meitenēm doto vārdu konkurencē līderes pozīcijas saglabā Sofija — tā pērn nosauktas desmit mazas meitenes. Populāri meiteņu vārdi, kas 2018. gadā doti meitenēm, bija arī Emīlija (6), Marta (5), Estere (4). Vairākām meitenēm mūspusē doti vārdi Amēlija, Elizabete, Dārta, Viktorija, Evelīna, Melānija, Letīcija, Adele, Luīze, Melisa, Anna, Paula, Lelde.
Aizkraukles apriņķa novados populārākais vārds jaundzimušajiem puišiem pērn bijis Olivers — tā nosaukti septiņi zēni. Otrajā vietā ierindojas Gustavs (5 puisēni), un tikai trešo pozīciju esam atvēlējuši Robertam, jo tā nosaukti četri zēni. Vārdi, kuri doti vismaz diviem Aizkraukles puses novadu puišiem: Marks, Markuss, Emīls, Toms, Ralfs, Dāvis, Ernests, Kristiāns, Dominiks, Lūkass.
Latvijā vispopulārākajā vārdā Jānis pērn nosaukts tikai viens puisēns Skrīveros, un šajā novadā pēc vairākiem gadiem vienai meitenītei dots Līgas vārds.
Interesanti, ka pērn pa vienai meitenītei tikušas pie, šķiet, sen neliktiem, bet ne mazāk skaistiem vārdiem, piemēram, Dace, Sandra, Evita, Margarita, Liene, Gunta, Santa un Herta.
Starp puišu vārdiem popularitāti guvis tāds sens vārds kā Jēkabs, tajā nosaukti vairāki zēni. Pa vienam doti seni un varbūt savulaik piemirsti tādi vārdi kā Austris, Kārlis, Mārtiņš, Ģirts, Sergejs, Enriko, Alberts, Arnis, Salvis, Rūdolfs, Gatis un Aivars.
Neparastākie mūspusē meitenēm dotie vārdi: Alīsija, Arianna, Lea, Saule, Dora, Elisa, Keitia, Kira, Milana, Keta, Kare, Kima, Damiāna, Lote, Milana, Agneta, Angela Rose, Karmena Mišela.
Neparastākie zēnu vārdi, kuros 2018. gadā nosaukti Aizkraukles puses novados dzimušie: Margots, Rustams, Tamerlans, Marko, Kenets, Raens, Renāts, Dens, Hārdijs, Teo Gabriels, Sebastians Deniels.
Precēties nesteidzas
Neparasts ir fakts, ka liela daļa jaundzimušo vecāku laulību nav reģistrējuši, piemēram, Pļaviņu novadā tikai 12 mazuļi (no 28 reģistrētajiem) dzimuši reģistrētā laulībā. Starp citu, Pļaviņu novadā deviņi pērn piedzimušie mazuļi ir pirmdzimtie ģimenē, 14 dzimuši kā otrie, četri — trešie, viens — sestais bērns ģimenē.
Novadu dzimtsarakstu nodaļu vadītājas atklāj: pēdējos gados vērojama tendence, ka mazuļi dzimst gados vecākai māmiņai un tētim, nekā tas bija pirms desmit vai divdesmit gadiem. Arī valstī apkopotā statistika liecina, ka mūsdienās sievietes īpaši nesteidzas, jo palielinās gan vecums, kad māmiņām dzimst pirmais mazulis, gan sievietes izvēlas dzemdēt vēl kādu mazuli arī 40 un vairāk gadu vecumā. Salīdzinājumam — ja pirms gadiem divdesmit pirmais bērns sievietēm dzima vidēji 22,7 gadu vecumā, mūsdienās — ap 27 gadiem.
Arī ar laulībām īpašas steigas nav, un arvien retāk jaunieši precas līdz 20 gadu vecumam. Piemēram, no 27 laulībām, kas pērn reģistrētas Pļaviņu novadā, visvairāk jaunlaulāto (18) bija vecumā no 31 līdz 40 gadiem, otro vietu šajā statistikā ieņem 21 — 30 gadu veci cilvēki.
Laulības zaļumos
2018. gadā kopā Aizkraukles apriņķa novados reģistrētas 200 laulības. Jaunlaulāto iecienītākais precību mēnesis ir augusts, kad reģistrētas 56 laulības, jūlijā — 33, septembrī — 29 laulības. Savukārt tikai divi pāri par savas ģimenes oficiālo dzimšanas dienu izvēlējušies janvāri.
Vēl kāda tendence — arvien vairāk pāru izvēlas viens otram jāvārdu teikt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām. Pērn laulības reģistrētas gan atdzimstošajā Odzienas muižā un “Liepsalās” Klintaines pagastā, gan Lokstenes (dievturu) svētnīcā, gan Vīgantes parkā un citās skaistās un īpašās vietās.

Kā izvēlējāties vārdu savam mazulītim?

Vita, dēliņam Emīlam ir 6 mēneši
— Dēliņam vārdu izvēlējāmies, jo mums tas ļoti patika. Emīls ir skaists latviešu vārds. Ne mazāk svarīgs bija fakts, ka gribējām, lai vārdadiena mazajam būtu vasarā, jo viņš ir dzimis rudenī. Šis vārdiņš patika arī mūsu radiņiem. Daudzi mums gan teica, ka, šādu vārdu ieliekot, puika būs liels nedarbu darītājs kā Emīls filmā “Emīla nedarbi”. Neteikšu, ka tas mūs īpaši uztrauc, jo lielākoties puikas taču tāpat dara blēņas. Laiks rādīs, vai šis pieņēmums vienmēr darbojas un vai tiešām mūsu Emīls būs liels palaidnis.

Anita,meitiņai Melānijai nākamnedēļ būs gads
— Mūsu peciņai Melānijai vārdu izvēlējos, pārlasot katru vārdu kalendārā. Rakstīju uz lapiņas tos, kuri tai brīdī uzrunāja, tad visa ģimene kopīgi izvēlējāmies. Gribējās skaistu latvisku vārdu, bet reizē tādu, kas nav bieži dzirdēts. Pati pazīstu tikai vienu Melāniju, tā ka šis vārds nešķiet ļoti izplatīts. Vēl meitiņas vārdam man bija variants Klaudija, bet pārējiem ģimenē tāds nepatika, tāpēc izlēmām mazo tomēr saukt par Melāniju.

Ieva,dēliņam Mārcim ir četri mēneši
— Gribējām savam otrajam dēliņam latvisku, skanīgu un īsu vārdu. Lauku pagastos, kādā es dzīvoju un kur viens otru pazīst, ne mazāk svarīgs ir fakts, lai šādā vārdā nesauktu kādu zināmu, bet nepatīkamu cilvēku, lai vārds nerada asociācijas. Vispirms mans variants dēla vārdam bija Bruno, taču mums rados šāda vārda īpašnieks jau ir. Man patika arī Valts, Klāvs, Ģirts un Arvils, taču lielākoties pārējiem ģimenē tie sajūsmu neizraisīja. Vēl domāju par vārdu Mārtiņš un ārzemniecisko Martins, taču rados tādu vārdu īpašnieki jau ir. Vārds Mārcis patika visiem, turklāt brīdī, kad bijām to izvēlējušies, zvanīja opis un ieteica: esot televīzijā dzirdējis vārdu Mārcis, tik skaisti skan, jāliek mazdēlam! Vīrs atbildēja: Ieva jau to izvēlējās! Tā mums ir Mārcis!

Staburags.lv ARHĪVS

Populārākie vārdi — Sofija un Olivers

Kategorijas