Staburags.lv ARHĪVS

Jaunā bibliotēka atvērta lasītājiem

Jaunā bibliotēka atvērta lasītājiem

Jaunjelgavas pilsētas bibliotēka iekārtota jaunajās telpās, un sirsnīgā pasākumā vērtas durvis lasītājiem un draugiem. Sālsmaizes svētkos apmeklētāji apskatīja plašās telpas un vēlēja bibliotēkas vadītājai Ainai Strazdiņai un bibliotekārei Vitai Taškauai daudz lasītāju un prieka brīžu.

Svarīgs pakalpojumu centrs
Bibliotēkas telpu izbūve un iekārtošana izmaksāja 80 000 eiro. Tā ir Jaunjelgavas vidusskolas telpās, grāmatu krātuvei ir sava ieeja un uzbrauktuve. Ceļš uz jaunajām telpām bija ilgs un nogurdinošs. Sākotnēji bibliotēkas pārcelšana tika uzņemta dalītām jūtām. Apskatot jaunās telpas, šaubas zuda. Grāmatu plaukti brīvi izvietoti, starp ejām lasītāji var ērti pārvietoties. Bibliotēkas telpu platība ir 271 kvadrātmetrs. Atklāšanas svētkos Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzsvēra bibliotēkas nozīmi. Tā vairs nav tikai lasītava, bet informācijas un pakalpojumu centrs, kura nozīme novadā ir ļoti svarīga.
Jaunajās telpās “kopā sadzīvos” pilsētas un bērnu bibliotēka. Bērnu literatūras nodaļa izkārtota gaišā, nelielā telpā, pieaugušo grāmatu plaukti izvietoti blakustelpā. Bibliotēkā izveidota datortelpa, blakus tai iekārtots bērnu stūrītis, lasītava un zāle, kurā rīkot pasākumus. Bibliotēkas piedāvājums kļuvis kvalitatīvāks. Divu nedēļu iekārtošanās laikā veikta pamatīga revīzija, un grāmatas, par kurām nav intereses, pārvietotas uz krātuvi.
Līdz ar bibliotēku apvienošanu bērnu bibliotēkas vadītāja Zinaīda Kokare nolēma doties pelnītā atpūtā. Bērnu bibliotēkas vadītāja amats likvidēts, tā vietā līdz aprīļa beigām izsludināts konkurss bibliotekāra amatam bērnu literatūras nodaļā.
Atklāšanas pasākumā gluži kā dzimšanas dienā ciemiņi nāca ar laba vēlējumiem un dāvanām. Par muzikāliem priekšnesumiem gādāja skolotāja Annika Vaivade. Viņa bibliotēkai svētkos pasniedza unikālu grāmatu par putniem, kuru projekta laikā veidojuši Jaunjelgavas vidusskolas 4. klases audzēkņi sadarbībā ar Daugavpils skolēniem. Vietējā māksliniece Vaira Lejniece bibliotēkai uzdāvināja gleznas, kuras izkārtas zālē.
Uzslavas par gaumīgo interjeru pienākas dizainerei Svetlanai Kuļgajevai no Līvāniem, kura pirms pāris gadiem jau sadarbojās ar Jaunjelgavas novada pašvaldību. Telpas ir gaišas, modernas, ar tematiskiem akcentiem. Konkursā par mēbeļu piegādi uzvarēja Ventspils mēbeļu fabrika “Dzintarkalni 21”.
Iet pār aizsalušu
Daugavu
Jauno telpu atklāšanā piedalījās arī jaunjelgaviete Inta Kļaviņa, kuras pirmā un vienīgā darbavieta bija Jaunjelgavas bibliotēka. Kundze dalījās atmiņās par pieredzētajām pārcelšanās reizēm. “Uz Jaunjelgavu strādāt atnācu 1964. gadā. Ogres kultūras nodaļas vadītājs, starp citu jaunjelgavietis, man piedāvāja trīs darbavietas — Daugaviešu ciemā, Sērenē un Jaunjelgavā. Pirms pāris gadiem pēdējā biju viesojusies. Braucām ekskursijā, piestājām Jaunjelgavas kultūras nama priekšā, lai noskaidrotu, kur ir pārcēlājs pār Daugavu. Pretī kultūras namam staba galā bija mikrofons, kurā augu diennakti bez žēlastības runāja un dziedāja. Visvairāk man patika lielā sarkano flokšu dobe, kas stiepās no Ļeņina pieminekļa līdz domes taciņai pa visu parku. Izlēmu, ka nākšu uz Jaunjelgavu. Taču pirmajā darba dienā stāvēju Daugavas otrajā krastā un raudāju. Bija februāris, Daugava bija aizsalusi, nācu pāri. Nekad iepriekš pār aizsalušu upi nebiju gājusi. Ūdens bija uzplūdis, taču redzēju, kā mašīnas brauc pāri, gājēju celiņš bija iezīmēts ar eglītēm, lai neiekristu kāda zemledus makšķernieka izurbtajā caurumā. Pārnācu pāri slapjām kājām. Tā sāku savu pirmo darba dienu Jaunjelgavas bibliotēkā, kas bija kultūras nama otrajā stāvā. Tā bija liela istaba, pārdalīta ar finiera sienu, abās pusēs bija tā laika simbols — apaļā krāsns. Viena kurināma, otra ne. 1970. gada pavasarī notika pirmā pārcelšanās uz kultūras namu. Bija Ļeņina simtā dzimšanas diena, kurai par godu notika dažādi uzlabojumi. Ātrā tempā uzbūvēja katlumāju, ierīkoja centrālo apkuri, nojauca mūsu krāsniņas un finiera sienu. Tikmēr pusgadu mitām kultūras nama mazajā zālītē. Atjaunotajās telpās nodzīvojām līdz 1987. gada pavasarim, tad pārcēlāmies uz domes ēku. Tas bija smags darbs. Grāmatu plauktus pa šaurajām trepēm nonest nevarēja, visus izjaucām pa dēļiem, pārvietojām, skrūvējām atpakaļ un izlikām grāmatas. Trešajā bibliotēkas pārvākšanās reizē personīgi klāt nebiju, ceturtajā piedalījos ar grāmatu ķēdi. Jaunās telpas ir skaistas, plašas un labi aprīkotas. Agrāk modernās tehnoloģijas bibliotēkā bija skaitīkļi un pildspalvas, vēlāk iegādājāmies kalkulatoru un kopētāju. Novēlu, lai bibliotēkai pietiek naudas jaunām grāmatām un presei un lai netrūkst pasākumu!” ◆