Vērojot izaicināt sevi

www.staburags.lv

2019. gada 18. aprīlis 00:00

Iesaka Imants kaziļuns, laikraksta “Staburags” reportieris

Arī nākammēnes, 9. maijā, Dailes teātra Mazajā zālē būs skatāma Lauras Grozas-Ķiberes režisētā izrāde “Sapņotāji”. Stāsts par trim savādiem jauniešiem, kuri dzīvo pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Parīze, studentu nemieri, aizrautība ar kino, pavadot kinoteātrī ilgas stundas, kāri ķerot katru nākamo kadru, līdz pašu dzīve pārtop par ko līdzīgu spraigam filmas sižetam. Kad Metjū, students no Amerikas (Mārtiņš Upenieks), ierodas Parīzē, viena no vēlmēm ir sadraudzēties ar vienaudžiem, izjust vecās Eiropas garšu. Kinoteātrī viņš iepazīstas ar savādo pāri — Izabellu (Anta Aizupe) un Teo (Artūrs Dīcis). It kā brāli un māsu, vai varbūt tomēr viņi ir pāris? Dzīvo abi kopā vecāku (Vita Vārpiņa un Juris Bartkevičs) mājā, un, kad dzīvoklis uz ilgāku laiku paliek jauniešu rīcībā, sākas izrādes spraigākā daļa. Izaicinot vienam otru, jaunieši pārkāpj robežas, vienlaikus sāpinot sevi un gūstot baudu. Neizejot ārpus dzīvokļa sienām, paiet dienas un naktis, kurām, skatītājam sekojot līdzi, bieži vien jāpieredz mulsinoši mirkļi, kad trijotne pārkāpj morāles normas, bieži ainās redzami pilnīgi kaili un nododoties saviem instinktiem. Skatītājam tā ir kārtējā izkāpšana no domāšanas rāmjiem, kārtējie jautājumi — cik es spēju būt atklāts, kam esmu gatavs mīlestības vārdā? Izrādes aprakstā tā saukta par “erotisku romanci”. Es to pielīdzinātu seksuālai drāmai. Izskaņā ir nāve — muļķīga, kā netīšām. Vai tomēr likumsakarīga?
Var jau visu redzēto saukt par izlaidību, dzīvi bez jēgas un mērķa. Man redzētais lika pārdomāt savu dzīvi. Cik bieži esmu izlicies, melojis vispirms sev un līdz ar to apkārtējiem? Vai tā vietā nevajadzēja dzīvot citiem nepieņemami, bet spilgti un no sirds? Tieši šos trakos dzīves mirkļus mēs atceramies pirmos, nevis godīgi, bet pelēki nodzīvotos. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vērojot izaicināt sevi

Kategorijas