Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2019. gada 18. aprīlis 00:00

Sarmīte Rode
***
Kamēr par tevi domāšu es,
Būs mani rīti saules pilni.
Domas pie tevis aiztrauksies
Ar Daugavā modušos vilni.
Kamēr pēc tevis ilgošos es,
Sirds kā dūja tevi sauks.
Neko man neatņems rudens
No saules tavās plaukstās.

Maija Vegnere
Pūpolsvētdiena
Lāses kā pūpolus maigas
Debesis šodien mums sūta.
Nomazgāt pasauli svaigu —
Lietum tas nav par grūtu.

Aizskalot ziemīgo rāvu,
Asnus mudināt straujāk
Zemei zaļumu dāvāt —
Lietus lāsītes raujas.

Skan mākoņos zosu klaigas,
Mums skaņu labrītu nesot.
Vītolos plaukušais maigums
Par slimībām stiprāks esot.

Arvīds Točs
Pestītājs
Kad bēdas nomāc man sirdi,
Pie Jēzus krusta nāku es.
Viņš dod man mieru, dod man laimi,
Vislabāko uz pasaules.

Mans Pestītājs pie krusta mira
Par visiem ļaudīm pasaulē.
Mums tagad Viņa vārds ir jānes
Ikvienam savā dvēselē.

Kur gan mēs ņemtu tādu mīlu,
Ko dāvāja mums Pestītājs?
Viņš šodien visu ļaužu sirdīs
Ir katra dzīves vadītājs.

Tad kritīsim Tā priekšā ceļos
Un pazemīgi slavēsim.
Ar visu sirdi, visu spēku
Par Jēzus Vārdu stāvēsim.

Paldies Tev, Pestītāj,
mans Glābēj,
Par Tavām svētām asinīm,
Par dzīvību, par mums ko devi,
Un nežēloji pats Tu sevi!

Biruta Čūdere
Silta sauja
Cik daudz silta plauksta spēj dot —
sveicienam roku sniegt, glāstīt, siltumu dot, atgrūst, sist…
Sērkociņš — gan labiem,
gan ļauniem darbiem derīgs,
Labais ar ļauno iet roku rokā.
Dzīvosim tā, lai labais vairojas,
bet ļaunais zūd! Viss mūsu rokās likts.

Sarmīte Rode
***
Dzīvi kā dziesmu nospēlēt —
Senu motīvu par satikšanos.
Melnbaltiem taustiņiem novēlēt
Vienu vienīgu atgriešanos.

Varbūt Romā, pie Tita arkas,
Sauli kā vīnu glāzē liesim.
Varbūt tepat Kokneses parkā
Zem ziedošām liepām iesim.

Sirds mācās gaidīt un lūgt,
Dziesma pati savu ceļu zina.
Nevienai stīgai nepārtrūkt,
Kas jaunu pavasari atmodina.

Ausma Jaundžeikare
Pavasaris
Pavasara elpa
Pāri zemei dveš;
Pumpuri sāk vērties,
Sēklas — asnus dzen.
Pavasara urgās
Melodija dzimst,
Spēks un straujums jaušams,
Katrā čalā — maigums.
Sniegpulksteņu baltums
Acu skatus saista.
“Kāds apžilbinošs baltums!”
Gribas izkliegt skaļi.
Pavasar’s liek mosties,
Sajust dzīves alkas,
Apjaust dabas spēku,
Kas varenāks par pašu!

Anita Liepiņa
Saulrieta stundas
pārdomas
Kur Pērse Daugavas glāstiem ļaujas
Un sīksīkos viļņos saules atspīdums mirdz,
Kur pagātnes teikas pie klintīm kļaujas
Kā svētozols zemē dziļi sakņojas sirds.

Caur šķiedrām gadsimtos krātos sviedros,
Tautas tikumu sīkstumā atveldzi gūst,
Vērojot gaismu, kas poļu
un zviedru
Asinīm slacītos pilsmūros lūst…

Visi gadsimti sastājas līdzās,
No visām pusēm ielenkts
tu jūdzēm.
Nav ne “šodien”, ne “kādreiz”, ne “vakar”,—
Viss, kas noticis, notiek tev blakus.

Un ik mirklis, esību nesušais,
Pulsē tev dzīslās kā šobrīd esošais.
Katrā dzīslā plūst dzīvības spīts,
Un tu pulsē Dzīvībai līdz.

Maija Stepēna
***
Atļauj man būt —
pret pagātni paklanīties
un pateikties,
ka esmu.
Pret nākotni lūgsnā
noliekties —
dod, lai ko atstāt
aizejot nesu.
Tagadnē turēt
muguru taisnu
ne lūdzot, bet prasot —
man pienākas gaisma!

Sarmīte Rode
Manai zemei
Tavās bērzu birzīs
Ik pavasari es plaukstu.
Zilās vizbuļu acīs
Debess tuvuma alkstu.

No tevis neaiziet man
Kā no vīgriežu vasaras.
Dziesmā kā sudrabā skan
Mans mūžs pie Daugavas.

Rudens tīrumiem pāri
Saule šo zemi svētī.
Un es arī kā grauds
Palieku mūžības klētī.

Cauri dziļiem sniegiem
Tavu balsi es dzirdu.
Ar baltu rozes ziedu
Tu paliec manā sirdī.

Ārija Āre
***
Pavasara ziedu mirdzošajās acīs
paslēpies ir saules stariņš draisks.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā,
laime nemīl viena pavasarī būt.
Tā mīl ziedus, mirdzumu mums acīs,
vēlas dvēselēs par ceļa vēju kļūt.
Runāsim par laimi, gaismu, ziediem.
Vārdi negaisīs, tie katram pieskarsies.
Runāsim par laimi ziedoņlaikā!

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas