Svētki ar bērniem iegūst dziļāku jēgu

2019. gada 18. aprīlis 00:00

Jaunjelgaviešu Ingas un Aivara Miščenko ģimenē aug divas meitas — Izabella (7) un Keita Elise (2). Inga teic — kopš ģimenē ir bērni, svētku svinēšana ir ieguvusi pavisam citu nozīmi, tie ir saturīgāki un jēgpilni. Ģimenē veidojas arī savas tradīcijas, viena no
tām — svētkus vienmēr svinēt mājās ģimenes lokā. Tā būs arī šajās Lieldienās.

Kas ir Lieldienas?
Inga stāsta, ka svētku noskaņa pēdējos gados rodas jau krietni agrāk pirms pašiem svētkiem, jo bērnudārzā bērni ar audzinātājām vienmēr gatavojas laikus, rīko pasākumus un svētku svinības, ievērojot tradīcijas. Bērnudārzā vienmēr ir izrotātas telpas un atbilstoši dekorēts pagalms, tas rada pacilātu noskaņojumu visai ģimenei, ne tikai bērniem. “Kopā ar bērniem svētku gaidīšanas procesā iesaistāmies arī mēs, vecāki. Šobrīd ir tas vecuma posms, kad meitām ir daudz jautājumu, daudz “kāpēc” par visu ko, arī par svētku svinēšanu. Nākas atbildēt uz jautājumu: kas ir Lieldienas? Stāstot cenšos izskaidrot arī no kristīgās puses — ka Jēzus ir piedzimis Ziemassvētkos, ka par cilvēku sliktajiem darbiem viņš ir piesists krustā, bet Lieldienās — augšāmceļas. Skatāmies filmu par Jēzu, arī tad rodas daudz “kāpēc”, taču meitenes vēl ir par mazu, lai saprastu un “saliktu” lietas kopā. Tāpēc šajā posmā Lieldienas vēl izprotam ar priecīgo Lieldienu zaķi, kurš apdāvina visus mājiniekus ar olām,” atklāj Inga.
Absolūtā čempione olu kaujās
Jaunjelgaviete teic, ka ģimenei ir izveidojusies tradīcija svētkus svinēt mājās, piemēram, Lieldienu rīts sākas ar to, ka visi iet ārā dārzā un meklē zaķa paslēptās olas — naskākie tās atrod, arī “iedētas” zeķē, čībā, zaķis pamanījies olas iekārt arī koka zaros: “Mūsu zaķi atnes gan vistiņu dētās, gan šokolādes olas. Tad, kad olas pagalmā ir salasītas, veidojam no tām kompozīciju — olu grozu, pēc tam sākas olu krāsošana kopā ar bērniem. Lielākoties krāsojam ar tradicionālajām metodēm, kā mani mācīja mana vecmāmiņa — sīpolu mizās, klāt pieliekot dārzā atrodamos zaļumiņus un putraimus. Olu kaujas vienmēr notiek pie vecvecākiem, kuri dzīvo tepat Jaunjelgavā. Absolūtā čempione olu kaujās ir Izabella, viņai vienmēr izrādās visstiprākās olas.”
Ievēro senlatviešu tradīcijas
Kad ģimenei bija pašiem sava pirts, tradicionāli lielākajos svētkos bija arī pirts rituāls, patlaban tās nav. Kad mājās svētki nosvinēti, Miščenko ģimene labprāt piedalās arī pilsētas pasākumos, kā svētkos nekad netrūkst. “Meklējam šūpoles, noteikti cenšamies ievērot senlatviešu tradīciju un Lieldienās augstu izšūpoties. Esmu novērojusi, ka tiešām tā ir — ja Lieldienās kārtīgi izšūpojamies, tad odi vasarā mazāk “ēd”. Pagājušajās Lieldienās es nešūpojos, un odi mani ļoti koda,” atceras jaunjelgaviete.
Inga atceras, ka pati bērnībā vairāk Lieldienas svinējusi, ievērojot kristīgās tradīcijas, ar vecmāmiņu gājusi uz baznīcu, taču šobrīd vairāk svin laicīgos svētkus. “Saikne ar kristīgajām Lieldienām joprojām ir caur manu vecmāmiņu, viņa vienmēr parūpējas, lai svētku galdā ir arī baznīcā nosvētītas oliņas un sāls. Tas, kādi ir svētki, kā tos svinam, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, ja paši neturpināsim tradīcijas, tās neievērosim, nekas nenotiks. Zaļajā ceturtdienā arī ievērojām tradīciju — nenesām istabā zaļumus, lai mošķi nenāktu mājās, bet Pūpolsvētdienā nenogulējām agro rītu un visi kārtīgi tika nopērti, lai būtu veseli un apaļi kā pūpolīši,” stāsta Inga. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svētki ar bērniem iegūst dziļāku jēgu

Kategorijas