Lieldienas ar laimīgo vistu olām

2019. gada 18. aprīlis 00:00

396

Šajās Lieldienās vairākās ģimenēs Latvijā galdā liks Pļaviņu novada Vietalvas pagasta “Jelgaviešos” audzēto vistu olas. Jau vairāk nekā divus gadus ar putnkopību te nodarbojas Dace Sirmā un viņas draugs Tomass Šārps. Pļaviņu novada domes rīkotajā uzņēmēju godināšanā jauniešu dibinātajai SIA “Dabas garša” pasniedza balvu nominācijā “Jaunais uzņēmējs”.

“Jelgavieši” pilsētnieka skatījumā ir vieta Dieva ausī — meža vidū, kur miers un klusums. No vienas puses, to tā redz arī Dace un Tomass. Šo vietu kā labu dzīvošanai Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bija izvēlējies diplomāts un sabiedriskais darbinieks Pēteris Priedītis, vēlāk viņa māsa. Pirms dažiem gadiem Dace un Tomass iegādājās “Jelgaviešus” kā vietu, kurā uzreiz varēja dzīvot, ar 10 hektāriem zemes, salīdzinoši labi saglabātām saimniecības ēkām. “Mums nebūs dzīvnieku! Tā sev noteicām, šurp atnākot,” stāsta Dace. Tāpēc sākumā mēģinājuši kaut ko audzēt. Lavandas pirmajā ziemā nosala. Tomāti nogatavojās tad, kad tirgū tos varēja pārdot par sīknaudu. Tikai tad sapratuši, ka saimniecība ir ielejā, respektīvi, šeit ir vēsāks un augu veģetācija kavējas apmēram par nedēļu. Salāti auga labāk, bet pelņa no tiem maza. Anglijā dzīvodama, Dace olas pirka tikai no zemnieku saimniecībām, kur vistas audzē, ievērojot dzīvnieku labturības principus. Latvijā atgriežoties, iegādājās pirmās piecas vistas ar domu, lai olas būtu tikai savām vajadzībām. Izrādījās, jau no piecām olu ir mazliet par daudz, un tās sāka piedāvāt draugiem. “Tā arī pamazām aizgājām uz vistiņām,” stāstu turpina Dace, kamēr Tomass iedarbina traktoru un rosās pie vienas no divām vistu novietnēm. Paralēli vistām iegādājušies arī kazas, lai cilvēkiem piedāvātu veselīgu produktu — pienu. Tomēr aizspriedumi pret to, kā arī neciešamā kazu uzvedība, cenšoties aizbēgt, bija saimniekiem nepieņemama. “Gribu, lai dzīvnieki dzīvo pēc iespējas tuvāk dabīgajiem apstākļiem, tāpēc kazas pat nesējām, turējām aplokā.” Toties, kamēr ragaines bija saimniecībā, viņas palīdzēja no krūmiem atbrīvot daļu no aizaugušajām zemes platībām. Vēlāk gudrās kazas nomainīja ar mazāk apķērīgajām aitām, un dzīve “Jelgaviešos” kļuva rāmāka. No krūmiem atkarotajās platībās drīzumā pārcels vistas. Vien kamēr gājputnu migrācijas laiks, mājputnus izvēlas pasargāt no inficēšanās ar putnu gripu, tādēļ patur novietnēs vai aplokā pie tām.
Ap 270 senāk iegādātajām vistām nesen klāt nākušas vēl 340. Audzē aukstumu izturošo “Dominant”, “Lohman Brown” un Breses šķirņu vistas. Pašlaik dienā iegūst ap 200 līdz 250 olu. Tomass stāsta, ka Latvijas likumos teikts, ka olas nedrīkst mazgāt, līdz ar to tās, kuras ir pēc dēšanas nosmērētas ar mēsliem, nākas brāķēt, jo klientiem pārdod tikai tīrās. Interesanti, ka Amerikā noteikumi ir pretēji — olas obligāti jāmazgā. Tā kā ar vistkopību sākuši nodarboties pilnīgi bez jebkādām zināšanām par šo nozari, tad daudziem procesiem, kā dzir-
dināšanai, laktu ierīkošanai, iziets puniem pilns ceļš. Izmēģināti dažādi laktu slīpumi, jo sākumā izdētās olas ripoja pārāk strauji un saplīsa vai arī neripoja nemaz, un nereti vista pati savu dējumu saknābāja. Līkloči ieti, arī meklējot labāko maltīti vistām, un šobrīd kā laba atzīta kombinētā barība, kuras sastāvā ir pelēkie zirņi, kas ir augstvērtīgs proteīna avots.
Arī aitkopībai aizsākums bija ar “tikai pamēģināsim” — aitumāte ar diviem jēriņiem. Pagājušais gads bija pirmais, kad dzima jēri — piecas “meitenes” un viens “puika”. Šopavasar bariņam pievienojušies vēl astoņi un Lieldienu nedēļā gaidāms vēl pāris.
Svētku dēļ saimniece saka, ka tā, kā jau laukos, viņiem būs darbdiena, bet olas krāsos un aizvadīs dienu latviskās tradīcijās. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Lieldienas ar laimīgo vistu olām

Kategorijas