Diskutē par lauku attīstību

2019. gada 16. aprīlis 00:00

163

Aizkrauklē notikušajā Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konferencē lauksaimniekiem, uzņēmējiem un lauku iedzīvotājiem “Stipri reģioni, stipra valsts!” par Latvijas lauku attīstības prioritārajiem virzieniem piedalījās ap 80 interesentu no Aizkraukles puses un citiem reģioniem.

Ministrs neierodas
Tālākie lauksaimnieki bija atbraukuši no Madonas un pat no Preiļiem. Bija plānots, ka ieradīsies arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, taču saistībā ar iepriekš notikušo Saeimas balsojumu par opozicionāru pieprasīto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju viņa plāni mainījās.
Konferences mērķis bija diskutēt ar zemniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem par Latvijas reģionu turpmāko attīstību pēc 2020. gada — nākamajā ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. 2020. gadā beigsies šis Eiropas Savienības plānošanas periods, kurā finansējumu saņēma lauku uzņēmēji. Brisele vēlas samazināt lauksaimniecības finansējumu Latvijai par 15% , jo visu dalībvalstu nauda lauku attīstībai tiek samazināta, turklāt 40% piešķirto līdzekļu būs jāatvēl pasākumiem, kas saistīti ar vidi, klimatu un bioloģisko daudzveidību.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards iepriekš norādījis, ka līdzās Briseles regulām ir ļoti daudz procesu, ko mēs paši valsts mērogā varam noteikt, lai pieņemtie lēmumi, tajā skaitā normatīvo aktu bāze, tiktu veidota atbilstoši lauksaimniecības nozares aktuālajām vajadzībām, tādēļ diskusijās ir svarīgi dzirdēt reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli, redzējumu, izprast problemātiku, lai valsts var rīkoties. To Aizkrauklē uzsvēra arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, aicinot aktīvi iesaistīties diskusijās — Briselē darba grupās notiek sarunas ar Latvijas ekspertiem, bet pirms tam jānoskaidro vietējo lauksaimnieku viedoklis, vajadzības, nākotnes redzējums.
Kultūras nama foajē vispirms visi dalībnieki bija aicināti nobalsot par tēmām, par kurām vajadzētu diskutēt konferencē. Balsošana notika ar maziem krāsainiem aplīšiem, tos ievietojot skaisti noformētās trīslitru burkās. Foruma dalībnieki sadaļā “Ekonomiskie mērķi” visvairāk nobalsoja par tādām tēmām kā konkurētspēja, taisnīgi ienākumi un piegādes ķēdes, sadaļā “Vides un klimata mērķi”— par vidrūpi, bioloģisko daudzveidību un ainavu, kā arī klimata pārmaiņām, sadaļā “Sociālekonomiskie mērķi” —
par plaukstošiem lauku apvidiem, paaudžu maiņu un pārtikas kvalitāti.
Ap 60% saimniecību īpašnieku ir vecumā virs 55 gadiem
Konferencē vispirms runāja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, uzsverot, ka lauksaimniecība nav ātrais bizness, ka ikviens Latvijas lauksaimnieks un viņa bērni vēlas dzīvot labāk un valstij svarīgs ir gan lielais, gan mazais lauksaimnieks, neviens par otru nav ne labāks, ne sliktāks. Diemžēl Latvijā ap 60% saimniecību īpašnieku ir vecumā virs 55 gadiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks Aleksejs Nipers stāstīja par Latvijas lauksaimniecību šobrīd un izaicinājumiem nākotnē, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa runāja par nākotnes prioritātēm 2021. — 2027. plānošanas periodā.
Jaunie pārdod vecāku saimniecību
Pēc tam konferences dalībnieki sadalījās divās darba grupās, kuras vadīja Zemkopības ministrijas pārstāvji, un diskutēja par dažādām svarīgām tēmām, tās sarakstot uz lielām lapām un pēc tam ar maziem aplīšiem nobalsojot par sarakstā ietvertajām visaktuālākajām tēmām. Piemēram, darba grupā diskusijas raisījās par to, kā laukiem piesaistīt gados jaunos cilvēkus, kā varētu nodrošināt paaudžu maiņu. Lauksaimnieks Raimonds Bērtulsons no Aizkraukles pagasta nosauca kādu viņam zināmu gadījumu Latgalē, kad saimniecība novēlēta pēcnācējam, taču viņš to pārdevis, vecākus atstājot bez iztikas līdzekļiem — jaunajiem ir citāda domāšana, viņi nevēlas ieguldīt grūtu darbu, bet cer uz ātri un viegli iegūstamiem līdzekļiem. Tādēļ laukos bieži vien vecāku saimniecība tiek sadalīta, jaunajiem novēlot tikai daļu, kas nav īsti pareizi, tomēr tas pasargā vecākus no izputēšanas un jaunajiem zemniekiem dod iespēju bankā iegūt kredītu. Lauksaimnieks Jānis Dzenis no Kokneses atzina, ka bez viņa saimniecības atbalsta dēls nevarētu Altum programmā nopirkt zemi un izveidot savu saimniecību — jaunajiem zemniekiem, kuriem nav ne zemes, ne naudas, ne kāds, kas garantē aizdevumu, pašiem sākt patstāvīgi saimniekot ir neiespējami, jo gan zemes, gan tehnikas iegādei vajag naudu, taču bankas to nedod.
Ko darīt, lai viena īpašnieka zemi nevajadzētu sadalīt, piešķirot platību jaunajiem — šis jautājums joprojām ir aktuāls. Izskanēja priekšlikums, ka jaunajiem vajadzētu dot valsts atbalstu, ja viņi grib sākt saimniekot no nulles punkta, kā arī būtu nepieciešams stiprināt ģimeņu saimniecības.
Daudziem jauniešiem ir bail sākt saimniecisko darbību, jo trūkst zināšanu, nav skaidrības, kāda būs valsts lauksaimniecības politika ilgtermiņā.
Jāparedz līdzekļi
meliorācijai
Lauksaimnieki atzina, ka starp viņiem nav komunikācijas, sadarbības, lai kooperētos un produkciju pārdotu vienoti par labākām cenām, tādēļ sadarbību vajag stiprināt.
Runājot par vidi un klimatu, tika akcentēts zināšanu trūkums un neizpratne par to, ko īsti vajadzētu darīt un kā darīt labāk. Kāda zemniece domā — ja nav veikta meliorācija, kaļķošana, augšņu analīzes, nekāds atbalsts nav jādod, vienalga, liela vai maza saimniecība. Jaunajā plānošanas periodā vajag paredzēt līdzekļus meliorācijai — domā zemnieki.
Izskanēja priekšlikums jaunajā plānošanas periodā atbalstīt esošās bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības, kā arī dot iespēju radīt jaunas. Vajadzētu arī mazināt birokrātiskās procedūras, kas saistītas ar informācijas sniegšanu. Vairāki dalībnieki domā, ka vajadzētu radīt iespēju pašiem zemniekiem novērtēt viņu saimniecību ietekmi uz vidi. Lauksaimnieki arī vēlētos, lai Lauku atbalsta dienesta reģistrā varētu uzzināt, kādi ierobežojumi attiecas uz konkrēto lauksaimniecības un meža zemi.
Runājot par sociālekonomiskajiem nosacījumiem, konferences dalībnieki uzsvēra, ka jāsakārto ceļi, līdzekļi vajadzīgi arī jaunu darba vietu radīšanai. Jaunieši laukos parasti paliek, ja tādā vidē ir auguši un to vēlas darīt. Jādomā par jaunām inovācijām, tehnoloģijām, zināšanām. Reģionos nepieciešams saglabāt profesionāli tehniskās skolas, kurās ir vajadzīgās izglītības programmas.
Kur ņemt pļavas?
Kāda jaunā zemniece stāstīja par to, ka mazajiem zemniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar lielajiem, kuri iegādājušies lielas zemes platības. Lielie papildu platības spēj nomāt, mazie tik augstu nomas maksu nespēj samaksāt. Mazie nevar nopirkt zemi, viņiem ir grūti nodrošināt barību lopiem, jo trūkst zālāju. LLU pētnieka Alekseja Nipera rādītajā kartē visa Latvija bija sapunktota zaļiem punktiņiem — tie ir neizmantotie zālāji, un viņa vēlējās zināt, kur var dabūt tās pļavas, lai pabarotu lopus? Pētnieks atbildēja, ka anonimizēta informācija saņemta no Lauku atbalsta dienesta, tā redzama no satelīta, bet par konkrēto situāciju ir jāinteresējas vietējā pašvaldībā.
Zemnieki teic, ka trūkst arī informācijas par produktiem, kuri dod vairāk ienākumu, trūkst zināšanu mārketingā, mazajām saimniecībām grūti iegādāties jaunu tehniku, tādēļ, iespējams, jākooperējas ar citām, lai kopīgi iegādātos tehniku. Mazajām saimniecībām ir grūti saņemt kredītus, jo bankas tos nedod, līdz ar to ir mazāk iespēju paplašināt darbību.
Kas tās par
lupatiņām apkārt laukam?
Konferences noslēgumā Zemkopības ministrijas pārstāvji atbildēja uz dažādiem jautājumiem. Piemēram, kāds zemnieks sacīja, ka dzīvo diža meža malā un pēdējos gados ir lieli meža dzīvnieku postījumi — viņi visu apēd. Ar vietējiem medību kolektīviem ir līgums, taču viņi limitu ir nomedījuši. Ko darīt? Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts sacīja, ka pašvaldība var prasīt lielākas nomedījamo dzīvnieku kvotas. Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārstāvis Normunds Strūve sacīja, ka meža dzīvnieku postījumu gadījumā zemnieks var vērsties Valsts meža dienestā, kas noformē pārbaudes aktu un uz tā pamata Valsts meža dienests var palielināt nomedījamo dzīvnieku apjomu konkrētajā reģionā. Pēc pašvaldības medību komisijas ierosinājuma un iniciatīvas Valsts meža dienests var vieglāk pieņemt lēmumu par limita palielināšanu.
“Mums arī bija lielas problēmas, bet mēs atrisinājām,” piebilda lauksaimnieks Jānis Dzenis no Kokneses. “Mednieki platības nespēj nosargāt, bet tam domāti repilenti. Man zvanīja mednieks un jautāja — kas jums tam laukam apkārt par lupatiņām, neviens dzīvnieks nenāk! Bet mēs tā nosargājām visus savus laukus! Un vēl — par gājputnu nodarītajiem zaudējumiem var saņemt kompensāciju.”
Kāda zemniece atzinīgi novērtēja “Latraps” ražotni, taču, lai turp nokļūtu, jābrauc pa ceļiem, kuros ir ceļa zīmes ar septiņu un pat desmit tonnu ierobežojumu — iznāk, ka lauku ceļus nedrīkst izmantot un zemniekiem jāpārkāpj noteikumi. Kā risināt šo situāciju? Jānis Eglīts sacīja, ka par to ir atbildīgas pašvaldības, kuras bieži vien ceļu nevis remontē, bet nosaka masas ierobežojumu. “Jums ir tiesības vērsties pašvaldībā, lai ierobežojumus konkrētos mēnešos atceļ,” viņš atbildēja.
Bijušais pašvaldības deputāts Jānis Dzenis ir par to, ka pavasaros un rudeņos ceļi ir jāsaudzē, bet šādu problēmu var risināt, rakstot pašvaldībai lūgumu piešķirt individuālu atļauju.
Šādas konferences jau notikušas Talsos, Jelgavā un Smiltenē, bet šonedēļ notiks arī Preiļos, un to rezultāti tiks apkopoti, izveidojot valsts lauksaimniecības stratēģiju. ◆

Fakti

◆ 2001. gadā Latvijā bija 180,3 tūkstoši lauku saimniecību, 2016. gadā — 69,9 tūkstoši.
◆ Vecumā līdz 34 gadiem ir tikai 5% lauku saimniecību īpašnieku, vecumā līdz 35—44 gadiem — 13%, līdz 45—54 gadiem — 25%, no 55 līdz 64 gadiem — 26%, virs 65 gadiem — 31% lauku saimniecību īpašnieku.
Avots:
LLU vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījums

Fakts

Latvijā 2018. gadā kopumā 31,5% iedzīvotāju dzīvoja lauku teritorijās, tomēr reģionos šis īpatsvars ir augstāks (36% — 57%).
Avots:
Zemkopības ministrija

Staburags.lv ARHĪVS

Diskutē par lauku attīstību

Kategorijas