Vērtību skala ir katra individuālie mācību sasniegumi

Laine Lazdiņa, Salas vidusskolas 12. klases skolniece

2019. gada 16. aprīlis 00:00

Vērtību skala ir katra individuālie mācību sasniegumi

Šopavasar pavasaris dabā iestājies ātrāk, pagalmā sniegpulkstenītes mūs iepriecināja agrāk nekā citus gadus. Pēc garās, tumšās ziemas priecājos par pavasari, par gaišajiem rītiem un dabas mošanos. Svētdien aizvadījām Pūpolsvētdienu, kas tradicionāli vēstī, ka tuvojas arī pavasara saulgrieži — Lieldienas.

Mācos Salas vidusskolas 12. klasē, un mums jau ir sākusies eksāmenu sesija, patlaban intensīvi gatavojamies matemātikas un latviešu valodas eksāmeniem. Esmu izvēlējusies kārtot eksāmenu arī bioloģijā, tāpēc patlaban daudz laika veltu, gatavojoties šim pārbaudījumam, regulāri apmeklēju konsultācijas. Kārtot eksāmenu bioloģijā esmu izvēlējusies, jo tas ir saistīts ar manu nākamo profesijas izvēli un izglītību — vēlos kļūt par fizioterapeiti un pēc vidusskolas absolvēšanas esmu nolēmusi studēt Rīgas Stradiņa universitātē. Klasē esam tikai astoņi skolēni, visi jau esam izlēmuši, ko darīsim pēc skolas beigšanas, kur turpināsim studijas.

Domāju, jauniešiem no mazām lauku vidusskolām, kāda ir arī Salas vidusskola, ir tādas pašas izredzes mācīties budžeta grupās augstskolās kā jauniešiem no prestižām lielpilsētu skolām, jo vērtību skala ir katra individuālie mācību sasniegumi 12 gadu garumā, kas summējas atestātā. Manuprāt, savā ziņā lauku skolas ir arī ieguvējas, jo skolotājam ir iespēja strādāt ar katru no mums individuāli. Mūsu skolā ir sajūta, ka skolotāji uztraucas par katru skolēnu, katra sasniegumi ir svarīgi, un tie rūp arī skolotājiem.

Šogad dziedu arī skolas ansamblī, iepriekšējos gadus dejoju tautas deju kolektīvā, taču tas pajuka, jo neizdevās savākt pietiekami daudz dejotāju. Šobrīd man tomēr svarīgāka ir gatavošanās eksāmeniem, nevis ārpusstundu nodarbības, tāpēc dejošanai tik un tā neatliktu laika.

Jaunumus Latvijā un pasaulē lielākoties uzzinu internetā, lasot dažādus ziņu portālus, taču katru darbdienas rītu kopā ar vecmammu skatāmies LTV 1 “Rīta panorāmu”, tas ir gluži kā rituāls, bez kura nevaru iedomāties savas dienas sākumu. Īpaši interesē notikumi pasaulē un sporta jaunumi. Man tuvāks ir hokejs un futbols, tagad, kad tuvojas pasaules čempionāts hokejā, noteikti sekoju tam līdzi, gatavojos just līdzi mūsu izlasei arī čempionāta laikā. Mani interesē, kā mūsu sportistiem aizvadīta diena arī sacensībās ārpus Latvijas, interesē, kas uzvarējis, kas zaudējis.

Daudz diskusiju aizvadītajā nedēļā raisījās saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Latvijas karti, kas paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. VARAM ministrs Juris Pūce piedalījās arī diskusijās par iecerēto reformu, pārrunājot to ar pašvaldību vadītājiem. Daļa to neatbalsta, proti, Engures un Kandavas novadu vadītāji izteikušies, ka iecerētā administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta pret lauku iedzīvotājiem.

Es neatbalstu iecerēto reformu, jo domāju, ka atgriežamies pie tā paša rajonu sadalījuma, kāds bija iepriekš. Lauki iztukšosies vēl vairāk, bez darba palikušie pašvaldību darbinieki pār-
celsies uz lielpilsētām, tur radot pārapdzīvotību. Lauku cilvēki, kuri tagad dzīvo Latvijas nomalēs, noteikti neko neiegūs, vien dzīvos vēl dziļākos laukos, kur pagastā ir kāds veikals, gateris un nekas cits nenotiek.
Lasīju par diskusijām, kas raisās par iedzīvotāju vēlētu Valsts prezidentu, jo rudenī gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas. Man jau ir 18 gadu, un pagājušā gada rudenī piedalījos 13. Saeimas vēlēšanās, piedalīšos arī maijā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Esmu Latvijas pilsone un uzskatu to par savu pienākumu, taču, no otras puses, — ja nezini, par ko vēlēt, tad nav jēgas piedalīties. Pirms Saeimas vēlēšanām nopietni pētīju kandidātu sarakstus, mana izvēle bija pārdomāta, neko neatstāju uz pēdējo brīdi. Domājot par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, atbalstītu, ja viņu varētu ievēlēt mēs, iedzīvotāji. Domāju, tas būtu godīgāk pret mums, ja izvēlētos mēs paši, nevis mūsu vietā izvēli izdara Saeimas deputāti.

Aizvadītajā nedēļā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pieņēma pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt “Brexit” līdz, vēlākais, 31. oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12. aprīlī. Manuprāt, angļi ir tikpat neizlēmīgi kā latviešu deputāti, kuri vairākus mēnešus nespēja vienoties par Ministru prezidenta kandidātu. Domāju, ka Lielbritānijai vajadzēja izstāties uzreiz, tiklīdz tā paziņoja par savu nodomu, nevis vairākas reizes atlikt un pagarināt izstāšanās termiņu. Ja tiešām tā ir un lielākā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju nezināja, kas ir ES un kādas sekas viņiem draud izstājoties, tad varēja rīkot vēl vienu referendumu par vai pret izstāšanos, lai gūtu lielāku skaidrību par iedzīvotāju viedokli.

Šodien dodos Lieldienu brīvdienās uz Vāciju, kur dzīvo un strādā mana mamma. Lai gan Vācijā esmu ciemojusies daudzreiz, šī būs pirmā reize, kad būšu tur Lieldienās. Domāju, vissvarīgākais ir tas, ka būšu kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem, nevis tas, kādas šo svētku tradīcijas ir tajā valstī. Svētku noskaņojums rodas ģimenē, noteikti krāsosim olas, kaulēsimies ar tām, ja būs iespēja, arī ripināsim tuvējā parkā.
Lai izdevušās un saulainas svētku dienas ikvienā mājā!

Staburags.lv ARHĪVS

Vērtību skala ir katra individuālie mācību sasniegumi

Kategorijas