Pēc demisijas pieprasījuma noraidīšanas Kariņš akcentē veicamos darbus
Pēc 11. aprīļa Saeimas vairākuma lēmuma noraidīt opozīcijas rosināto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas pieprasījumu premjers akcentēja veicamos darbus izglītībā, finanšu sektorā un saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanu.
Valdības vadītājs pateicās par saņemto atbalstu no sabiedrības, jo vairāki iedzīvotāji esot aicinājuši strādāt tālāk. Kariņš žurnālistiem akcentēja, ka finanšu jomā plānots Latvijā izveidot vienu no labākajām banku sistēmām Latvijā. Tas ļautu runāt arī par šādas centralizētas sistēmas ieviešanu Eiropas līmenī, skaidroja premjers.
Ministru prezidents arī pauda pārliecību, ka tiks realizēta ATR un ka tiks strādāts pie kvalitatīvas un konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanas audzēkņiem. Viņš arī norādīja, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vadībā tiek strādāts pie trūkumu novēršanas veselības aprūpē.
Kā ziņots, Saeima 11. aprīlī noraidīja opozīcijas un partijas "KPV LV" "iekšējo opozicionāru" pieprasīto Ministru prezidenta Kariņa demisiju. Par demisijas pieprasījumu balsoja 33, bet pret - 58 Saeimas deputāti.
Šo ierosinājumu parakstīja no "KPV LV" izslēgtais Aldis Gobzems, "KPV LV" "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, kā arī Uldis Augulis (ZZS), Jūlija Stepaņenko un vairāki "Saskaņas" deputāti, liecina Gobzema sniegtā informācija.
No Gobzema ieraksta sociālajos tīklos izriet, ka pieprasījums saistīts ar Saeimas aicinājumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). "Saeimas dotie uzdevumi ir jāpilda. Un laicīgi, nevis kaut kad tad, kad ienāks prātā," pauž Gobzems.
"KPV LV" iekšējo opozicionāru, frakcijas deputātu Sprūdes un Liepiņas, parakstīšanās par Kariņa demisiju vērtējama kā pliķis sejā partijas pārējiem deputātiem un deleģētajiem ministriem, aģentūrai LETA iepriekš pauda "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš. Deputāts norādīja, ka pirms šis jautājums nav apspriests frakcijā, viņš nevēlas modelēt situāciju, kāda varētu būt politiskā spēka rīcība šajā situācijā.
Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka šādu lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā desmit deputāti.
Kā ziņots, Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā.
Intervijā telekanālam LNT Ministru prezidents Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozēja, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka EM divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra