Pilnīgi slepeni — komentē Evita Apiņa, laikraksts "Staburags"
Otrdienas numurā pēc ilgāka pārtraukuma beidzot demogrāfijas tabulā atkal būs atspoguļoti arī Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā reģistrētie mirušie. Par veidu, kādā šie dati ir nonākuši līdz publicēšanai laikrakstā, šoreiz nerunāsim.
Kopš pagājušā gada 25. maija, kad spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula, esam piedzīvojuši daudz ko — sākot no absurda, ka cilvēki, piedaloties publiskos pasākumos sabiedriskās vietās, ļaujot sevi fotografēt pašvaldību izdevumiem, ievietojot fotogrāfijas sociālajos tīklos, principiāli mūs ir uzmeklējuši, lai paziņotu, ka nevēlas, lai fotogrāfijas, kuros viņi ir redzami, tiktu atspoguļotas laikrakstā. Esam saņēmuši tālruņa zvanus tūlīt pēc pasākumiem, kurā neviens no zvanītājiem nav izrādījis pretenzijas, ka tiek fotografēts pasākuma laikā, taču tūlīt pēc tā zvana uz redakciju, lai piekodinātu, ka nav devis atļauju sevi fotografēt. Esam saskārušies ar vecākiem, kuri nevēlas, lai fotogrāfijas no pasākumiem, kurās redzami viņu bērni, tiktu atspoguļotas laikrakstā, tajā pašā laikā šie vecāki bērnudārzu un skolu sarīkojumos filmē un fotografē uz nebēdu, “pieķerot” klāt arī pārējos bērnus, ievieto fotogrāfijas sociālajos tīklos. Kāda bērna vecāki dārziņā raisīja diskusiju par to, vai ģērbtuvē uz skapīša durvīm drīkst rakstīt bērna vārdu. Kā sarunā sacīja Tiesībsarga biroja
juriste — Vispārīgā datu aizsardzības regula ir laba lieta, kamēr to prot lietot veselā saprāta robežās.
Zinām, ka personas dati ir dažāda informācija, kuru apkopojot var identificēt konkrētu personu, un visizplatītākie identifikatori ir mūsu vārds, uzvārds un personas kods, tie var būt arī darbavieta, ieņemamais amats, adrese, e-pasta adrese, interneta protokola (IP) adrese un citi. Domāju, kā mums gada laikā veicies praktiski dzīvē ievērot šo datu aizsardzības regulu un cik patiesībā esam aizsargāti? Pārdomas raisa sadzīviskas situācijas, piemēram, rinda poliklīnikā, kur joprojām, ja vien ir vēlme, var uzzināt reģistratūrā pie lodziņa stāvošās personas vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un tālruņa numuru. Iespējams, var secināt arī par cilvēka veselību. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pie blakus galdiem vienlaikus pieņem divas personas, arī te pilnīgi sveši cilvēki nejauši uzzina iemeslu, kāpēc otrs ir ieradies iestādē, var iegūt viņa tālruņa numuru un e-pasta adresi. Interesanti ar datu aizsardzību ir Latvijas Sarkanā Krusta rīkotajās donoru dienās, kas Aizkrauklē notiek kultūras nama mazajā zālē — arī tur var ievākt personisku informāciju, daudz ko uzzināt par cilvēka veselību.
Protams, ne vienmēr šo pilnīgi slepeno informāciju izmanto sliktos nolūkos — paziņa tieši šādā veidā nesen iepazinās. Proti, pēc vizītes poliklīnikā pie ģimenes ārsta vakarā viņai zvanīja kāds svešinieks. Esot pierakstījis viņas tālruņa numuru poliklīnikā un vēlas uzaicināt uz randiņu. Tas tomēr nav sliktākais, kā izmantot Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskos “robus”.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra