Vislabākā dāvana — būt kopā ar draugiem

2019. gada 12. aprīlis 00:00

351

“Dāvanas saņemt ir patīkami, tomēr nekad neesmu gaidījis kādu īpašu dāvanu, un tas nav galvenais. Kad man ir dzimšanas diena, cenšos sagādāt svētkus citiem, lai gan svētki ir man pašam,” saka Harijs Gulbis no Aizkraukles, kuram šonedēļ apritēja 31 gads.

Sievu atrod dejojot
Harijs atzīst, ka vislabākā dāvana ir kopā pavadītais laiks ar labiem, atraktīviem un azartiskiem draugiem, kuriem, tāpat kā viņam, patīk organizēt un piedalīties dažādos pasākumos. Tā kā viņš ar sievu Zani dejo Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīvā “Pēda” un parasti pavasaros ir deju kolektīvu skates, dzimšanas dienas svinēšana notiek pēc skates. Aprīlī dzimšanas diena ir arī draugam no “Pēdas”, līdz ar to svētki tiek apvienoti. Lielākas svinības tiek rīkotas, ja ir apaļas jubilejas, un to organizēšanā daudz palīdz sieva Zane.
Nedēļas nogales — piektdienu vakari un sestdienu rīti — parasti paiet, dejojot mēģinājumos Aizkrauklē. “Ar rīdzinieci Zani iepazinos kādā no dejošanas pasākumiem, toreiz katrs dejojām citā deju kolektīvā, bet nu jau kādu laiku esam kopā “Pēdā”. Dejošana mūs abus vieno. Pats dejoju jau no bērnudārza laika, ar pārtraukumiem “Pēdā” būs nodejoti apmēram 10 gadi,” stāsta Harijs. “Repertuārs man patīk, to dejoju ar prieku. Ja dejas būtu uzspiestas un nepatiktu, tad gan būtu grūti dejot.”
Ikdiena paiet firmā “Gemoss”
Lai nokļūtu mēģinājumos Aizkrauklē, abiem jāmēro ceļš no Rīgas, kur pāris dzīvo un strādā. Harijs jau apmēram desmit gadu ir pārdevējs konsultants firmas “Gemoss” veikalā Rīgā. “Firma ir lielākā Baltijas valstīs, kas nodarbojas ar bāru, kafejnīcu un restorānu profesionāla aprīkojuma tirdzniecību, sākot no saldēšanas, ēdiena gatavošanas iekārtām un beidzot ar traukiem, dažādiem aksesuāriem, nodrošinām visu, kas vajadzīgs telpu iekārtošanai un darbībai,” stāsta Harijs. “Mūsu sadarbības partneri ir arī kafejnīca “Panna” un “Betija” Aizkrauklē, skolas un bērnudārzi. Nākamgad būs 10 gadi, kopš strādāju šajā firmā.”
Pa upēm ar laivu vismaz divreiz gadā
Pēc profesijas Harijs ir būvtehniķis, bet sieva Zane — psiholoģe, viņa lielākoties strādā ar bērniem un lasa lekcijas studentiem Rīgas Stradiņa universitātē, kuru pati ir absolvējusi. Daudz kur ārvalstīs būts ar “Pēdu” un pašu organizētos ceļojumos. “Šogad ar deju kolektīvu brauksim uz festivālu Portugālē, kur būs jāsniedz neliela koncertprogramma un jāprezentē Latvija un sava pilsēta — Aizkraukle. Kopā ar sievu cenšamies kaut kur aizbraukt vismaz reizi gadā,” teic Harijs. “Deju kolektīvs “Pēda” ir atraktīvs, organizējam arī auto + foto orientēšanās sacensības “Pa Pēdām”, kurās piedalās citi deju kolektīvi no visas Latvijas. Man patīk būt kopā ar draugiem. Ja kādam ir kāds kreņķis, cenšos uzlabot garastāvokli.”
Četras reizes pēc kārtas Harijs kopā ar draugiem organizējis laivošanas sacensības pa Aiviekstes upi “Aiviekstes airēšanas maratons” 32 — 35 kilometru garumā. Vidēji piedalījušies 20 — 25 laivotāji. Kā jau maratonā, viņi sacentās, kurš finišu sasniegs ātrāk. “Gandarījums par to, ka vienu gadu par sacensībām bija uzzinājis bijušais PSRS čempions airēšanā Sergejs Jašins no Baltkrievijas, viņš speciāli nokārtoja vīzu, lai varētu atbraukt. Jaunie airētāji viņam nebija konkurenti — protams, ka Sergejs Jašins uzvarēja, lai gan viņam ir jau vairāk nekā piecdesmit gadu. Airēšanas maratonu laika trūkuma un aizņemtības dēļ vairs neorganizēju, lai gan pašam ļoti patīk laivot. Bet ir citas sacensības, kurās laivotāji var piedalīties un izpausties. Ar laivām pa dažādām upēm kopā ar draugiem cenšamies izbraukt vismaz divas reizes gadā, katru reizi izvēlamies citu upi, lai būtu interesantāk.”
Filmē no putna lidojuma
Harijam patīk arī slēpot, šoziem viņš bija aizbraucis uz kalniem Slovākijā. Iecienīts sporta veids ir florbols — kopā ar komandas biedriem aizvadītas azartiskas spēles Rīgas čempionātā. “Esam amatieri, īpaši daudz netrenējamies, tāpēc spēlējam savam priekam un neesam ne rezultātu tabulas augšgalā, ne lejasdaļā,” stāsta Harijs.
Viens no jubilāra vaļaspriekiem ir nelielu videofilmiņu veidošana, kas apgūta pašmācībā, konsultējoties ar gudriem cilvēkiem. Harijs iegādājies dronu, lai varētu filmēt no gaisa. Gatavojoties deju kolektīva “Pēda” jubilejai, ar dronu filmēta Aizkraukle no putna lidojuma. Dažs vēlējies, lai no augšas nofilmē un nofotografē pārdodamo zemes gabalu. Lai ar filmēšanu nodarbotos profesionālā līmenī, vajadzētu iegādāties labāku tehniku, bet tas viss prasa finansējumu.
Kā visam iznāk laika? “Grūti izvēlēties, kam veltīt vairāk un kam mazāk laika. Pasākumu plāns uz papīra man nav sarakstīts, viss ir galvā,” teic jubilārs.
Gribējās ar rokām aizķert lidmašīnu
Harija “Facebook” profilā manu uzmanību piesaistīja fotogrāfija, kurā viņš kopā ar kādu vīrieti lec ar izpletni. “Par lēkšanu ar izpletni man kārtējo reizi jāteicas maniem lieliskajiem draugiem un ģimenei, kas kopīgi man to uzdāvināja. Tas bija 2013. gada septembrī, kad lēcu ar izpletni Lietuvā, Šauļos, kur darbojas latviešu izpletņu lēcēju klubs,” stāsta Harijs. “Jau laikus biju rezervējis lēcienu. Iepriekš tika pateikts, ka lēkšana notiks ap pulksten 11, tādēļ es ar pāris draugiem biju jau laikus ieradies Šauļos, aptuveni ap pulksten 9 bijām norādītajā vietā. Gaidījām, gaidījām, taču pasākums tika atcelts līdz pēcpusdienai. Tā kā tas viss saistīts ar gaisa satiksmes drošību, lidaparātam neļāva pacelties ilgu laiku. Nogaidījušies visu dienu, neilgi pirms pulksten 17 pēc nelielas instruktāžas kāpu “kukuruzņikā”, lai paceltos triju kilometru augstumā, jo no tāda augstuma bija paredzēts lēciens. Tā kā augstums man patīk, bail nebija, bet domas par un ap lēkšanu nepameta manu prātu — ja nu izpletnis neatveras?! Bijām kādi seši lēcēji, katram instruktors un foto — video operators, kurš izlēca tieši pirms katra “tūrista” lēcēja. Biju pēdējais, kas lec. Sajūtas grūti aprakstīt, vienkārši FANTASTISKAS! Pirmajās sekundēs tā aizraujas elpa un sirds sāk tik nenormāli dauzīties, ka gribas ar rokām aizķert lidmašīnu un ierāpties atpakaļ. Brīvais kritiens ilgst ap 30 sekundēm. Tad atver izpletni un kādas 10 minūtes laižamies lēnām lejā. Iedeva arī pastūrēt pašu izpletni, viegli stūrējās, bet, tuvojoties zemei, instruktors grožus pārņēma savās rokās. Nolaišanās uz zemes notiek pavisam mierīgi, neko nevar sasist vai traumēt. Tikai pēc nolaišanās uz zemes ieraudzīju, ka izpletnis man bija īpašā krāsā — rozā! Gan man, gan draugiem tas lika pasmieties. Par šo lēcienu saņēmu sertifikātu, ka esmu apguvis pamatus izpletņlēkšanā. Šis ir bijis vislielākais adrenalīna piedzīvojums. Esmu lēcis ar gumiju tepat Siguldā, bet tas nebija nekas īpašs. Ar izpletni labprāt izlēktu vēl kādu reizi!” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vislabākā dāvana — būt kopā ar draugiem

Kategorijas