Jaunie novadi veco rajonu robežās

2019. gada 12. aprīlis 00:00

1131

Šonedēļ pašvaldību vadītājiem un medijiem paredzētā kopīgā sanāksmē tika prezentēts jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums, saskaņā ar kuru 2021. gadā Latvijā 119 novadu vietā varētu palikt 35. Spriežot pēc daudzu klātesošo pašvaldības vadītāju klusākām un skaļākām replikām, iebildumiem un komentāriem, īstenot to nebūs tik viegli, jo jautājumu un iebildumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu.

Daži šo sākuma piedāvājumu nodēvēja par veco jauno novadu karti, jo vismaz divas trešdaļas jauno novadu iezīmēti bijušo rajonu robežās, piemēram, potenciālais mūsu Aizkraukles un tuvāk esošais Bauskas, Madonas, Ogres, Jēkabpils novads. Lielākas pārmaiņas skar Pierīgu, kā arī Ziemeļvidzemi, kur veidojas jauni novadi jaunās robežās. “Nekur tālu gan neesam tikuši, atgriezušies 30 gadu senā pagātnē,” piebilda Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Jaunā karte rāda, ka pēc reformas Latvijā plānotas divas republikas pilsētas — Rīga un Jūrmala, kā arī 35 novadi, kas veidojas ap pārējām republikas nozīmes pilsētām, kas šobrīd dzīvo un darbojas neatkarīgi un nošķirti no novadiem, kā arī novadu attīstības centriem.
Pamats jaunai reformai
Pamatojot reformas nepieciešamību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norāda, ka, jau apstiprinot 2009. gadā īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, bijis skaidrs, ka tā nedarbosies. Tāpēc ticis dots rīkojums izvērtēt to, un pēc četriem gadiem — 2013. gadā — arī tapis reformas izvērtējums, kurā ieteikts izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem un izstrādāt sistēmu, kā veicināt pašvaldību apvienošanos. Toreiz gan tālāku virzību šis izvērtējums neguva, taču nu kļuvis par pamatu jaunai reformai, kurš saskaņā ar ministra plāniem jāīsteno līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.
Kā reformas mērķus J. Pūce savā prezentācijā norāda vēlmi uzlabot pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, izveidot vienlīdzīgu un ilgtspējīgu pašvaldību darbības sistēmu, reģionālās un na-
cionālās nozīmes attīstības centrus ar to lauku teritorijām sasaistot vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai.
Jāspēj nodrošināt visas funkcijas
Šobrīd atšķirība starp Latvijas mazāko pašvaldību un lielāko novadu, pēc reformas īstenotāju aprēķiniem, esot tuvu pie simts reizēm. “Ir loģiski, ka šādām atšķirīgām vienībām nav iespējams paredzēt vienādas funkcijas. Šobrīd tikai puse novadu pašvaldību spēj īstenot visas tai likumā noteiktās funkcijas. Tikai puse novadu atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Tikai 57 no 119 novadiem uz vietas darbu (tajā skaitā privātajā sektorā) var atrast vairāk nekā 40% darbspējīgo iedzīvotāju. Astoņos novados nav nevienas vidusskolas, divos — vidusskola ir, taču tajā vidusskolas posmā nav neviena skolēna. Ir skaidrs, ka darba vietu vairāk ir novados, kas ir attīstības centri. Mūsu piedāvātajā modelī pašvaldība veidojas ap lielāku pilsētu vai attīstības centru. Tikai tādā veidā mēs redzam iespēju izveidot optimālu pašvaldību pakalpojumu tīklu, kurā tiek nodrošināts optimāls rezultāts, tiek sasniegts labs pakalpojums par samērīgām izmaksām,” sacīja J. Pūce.
Īstenojot šo reformu, pašvaldības autonomās funkcijas netiek pārskatītas. Tās būs tādas, kādas ir, un nākotnē saglabāsies. Līdz ar to, pēc ministra domām, nozīmīgs ir jautājums, cik novadā ir cilvēku — nodokļu maksātāju, kas dzīvo šīs pašvaldības teritorijā un finansē šo pakalpojumu nodrošināšanu, neizslēdzot arī to, ka kaut kādi finanšu palīdzības instrumenti valstī turpina pastāvēt, jo nekad nebūs pilnīgi vienādi ienākumi visās pašvaldībās.
Trūkst pamatotu
argumentu
Pašvaldību vadītāji gan iebilda, ka dažādos pētījumos figurējot atšķirīgi skaitļi gan par iedzīvotāju skaitu, gan dažādiem finanšu rādītājiem, līdz ar to nav skaidrs, kam ticēt un cik pamatoti ir uzrādītie aprēķini. Tāpat novadu mēri norāda, ka, prezentējot jauno novadu karti, nav izskanējuši ne argumentēti pamatojumi, kāpēc šī reforma vispār vajadzīga, pēc kādiem kritērijiem vērtēta jauno novadu izveide un kādi tad būs instrumenti jauno novadu ekonomiskajai izaugsmei.
Ministrs iebilda, ka kritēriji ir un tie ir ietverti ministrijas sagatavotajā ziņojumā, kas tieši prezentācijas dienā bija nosūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai saskaņošanai. Tās vadītājs Gints Kaminskis gan atzina, ka neko tādu pagaidām nav saņēmis, taču, ja saņems, tad šodien Gulbenē notiekošajā Novadu dienā tas būs viens no aktuālajiem apspriežamajiem jautājumiem.
Vairāki punkti, pēc kuriem vadoties veidota jaunā novadu karte, bija iekļauti arī ministrijas sagatavotajos izdales materiālos. Un tie ir: novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu; novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina likumā noteikto autonomo funkciju izpildi; novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola un ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.
Vispirms jāsakārto ceļi un jānodrošina satiksme
Tieši satiksme un ceļi bija viens no plašākas diskusijas iemesliem. Kā var veidot jaunu lielu novadu, ja līdz tā centram ved praktiski neizbraucams ceļš vai nevar aizbraukt ar satiksmes autobusu? Reformu ir jēga īstenot, ja tas notiek ciešā sadarbībā ar pasažieru pārvadājumu un ceļu tīkla sakārtošanu — norāda pašvaldību vadītāji. Runājot par sabiedrisko transportu, Pūce sacīja, ka šajā jautājumā cieši sadarbojas ar plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju. Taču vispirms jābūt skaidram, kur tad būs šie novadu centri, kuri būs aktuālie virzieni. Savukārt, atbildot uz jautājumu par ceļiem, ministrs norādīja: “Nesolīšu un nemelošu, ka divos gados var uzkonstruēt programmu, kurā no katra pagasta līdz novada centram būs sakārtots ceļš. Tas ir naudas jautājums. Drīzāk ir jautājums, kā mēs uz to virzāmies? Esam runājuši ar finanšu ministru un Ministru prezidentu, ka ir vajadzīga programma, kas ir vērsta uz ceļu sakārtošanu kā daļu no šīs reformas. Lai to īstenotu, mums jautājums par šo ceļu sakārtošanu jāiekļauj nākamo trīs gadu valsts budžetā, un lēmums par to būs šī gada augustā,” tā J. Pūce.
Vērtējums atšķiras
Jautāts, kāds ieguvums no šīs reformas būs iedzīvotājiem, politiķis sacīja: “Viss atkarīgs no tā, kā tiek novērtēta pašreizējā situācija. Pieļauju, ka ir cilvēki, kuri teic, ka viss ir kārtībā. Tad jāsaka, mūsu vērtējums atšķiras. Starp pašreizējām pašvaldībām un to piedāvātajiem pakalpojumiem ir liela atšķirība. To nosaka pieejamo resursu apjoms. Skaidrs, ka pašvaldībā, kurā ir 1000 iedzīvotāju vai 3000, iespējas ir ļoti atšķirīgas piesaistīt resursus savai darbībai, lai īstenotu savas prioritātes. Tas ir objektīvi. Vai tas apmierinoši? Manuprāt, nē. Vai Latvijas iedzīvotāji ar to ir apmierināti? Kā nu kurš.
Skaidrs, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti saņemt labākus pakalpojumus. Mūsu deklarēšanās sistēma ļoti labi parāda, ka cilvēki vairāk izvēlas tos novadus, kur ir lielāki pabalsti, kur var ātrāk saņemt pakalpojumu labākā kvalitātē. Mūsu pašvaldības nevis pozitīvā ziņā savā starpā konkurē par ekonomiskās attīstības iespējām savā teritorijā, bet sacenšas par to, kura piedāvās lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, vai kā vēl gudrāk ievilināt savā solā kaimiņu novada bērnus."
Sarunas turpināsies līdz rudenim
Pēc divu stundu ilgajām diskusijām, kuras vairāk var vērtēt kā virspusējas un diezgan nekonkrētas, ministrs J. Pūce solīja laikā no 15. maijam līdz septembrim doties uz visiem novadiem, lai tiktos ar domju deputātiem un iedzīvotājiem, uzklausītu viņu viedokli, kā arī argumentētu, kāpēc tiek piedāvātas tieši šādas teritorijas. Pašvaldību vadītāji interesējās, vai novados veikto iedzīvotāju aptauju un referendumu rezultāti šajās sarunās tiks ņemti vērā? Ministrs uz šo jautājumu atbildēja visai izvairīgi, vien norādot, ka viņu interesē, lai reformas gaitā tiktu ņemtas vērā visu iedzīvotāju, nevis atsevišķu grupu intereses. “Man kā ministram ir svarīgi, lai reformas īstenošanas gaitā tiktu ievērotas visu iedzīvotāju intereses saņemt kvalitatīvu publisku pakalpojumu par samērīgām izmaksām. Jau šobrīd es tiekos ar iedzīvotājiem, saņemu vēstules, tas viss tiks apkopots, izvērtēts un skatīts no potenciālā modeļa viedokļa.”
Tāpat pašvaldību vadītāji interesējās, cik liela ir iespēja šajā sākotnējā kartē viest kādas izmaiņas. J. Pūce norādīja, ka nekas nav iecirsts kā akmenī un korekcijas ir iespējamas, tomēr kopīgo pieeju reformas īstenotāji centīsies saglabāt, saprotot, ka lēmumu pieņemšanā nav iesaistīta tikai ministrija, un gala lēmumu par to pieņems Saeima.
Septembrī un oktobrī plānots apkopot apspriešanu rezultātus un uz to bāzes sagatavot ministrijas piedāvājumu jaunam administratīvi teritoriālā iedalījuma likumam, ko iesniegt izskatīšanai valdībā un pēc tam Saeimā, kur to vajadzētu apstiprināt līdz 2020. gada jūlijam — lai likums būtu pieņemts gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. ◆

Fakts

Izvērtējot statistikas informāciju par 2018. gadu, konstatēts, ka daudzi novadi neatbilst kritērijiem, kādiem jābūt novadiem saskaņā ar 2009. gadā apstiprināto administratīvi teritoriālo iedalījumu likumu:
◆ 39 novadu teritorijā ir mazāk nekā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju,
◆ astoņos novados nav vidusskolas,
◆ diviem novadiem nav ģeogrāfiski vienotas teritorijas,
◆ divās republikas pilsētās ir mazāk nekā 25 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

Avots: VARAM sagatavotie prezentācijas materiāli

Kā novadu vadītāji vērtē uzsākto novadu reformu?

Izrāda karti, neprezentējot nevienu pašvaldību
izveides kritēriju

Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Situācija, ko radīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) notikusī pašvaldību reformas prezentācija, ir absurda — iepriekš izziņotā informācija liecināja, ka pašvaldības iepazīstinās ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, taču VARAM pasākumā izrādīja karti, neprezentējot nevienu pašvaldību izveides kritēriju.
Diemžēl jāteic, ka tikšanās laikā tā arī nekļuva skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izveidota teritoriālā iedalījuma karte. Joprojām nav arī atbildes uz jautājumu — kāds ir reformas mērķis? Daudz runāts par to, ka administratīvi teritoriālā reforma vērsta uz ekonomiski attīstītu novadu izveidošanu, taču neviens nespēj paskaidrot, kā tas tiks sasniegts. Nav pamata, nav reāla rīcības plāna, uz kā balstīt reformas ieviešanu.
Šobrīd nav saskatāmi nekādi ieguvumi, ko Pļaviņu novadam sniegtu reforma. Savukārt zaudējumu un neskaidrību ir daudz — varas attālināšanās no iedzīvotājiem, neskaidra lēmumu pieņemšanas organizācija, visu teritoriju pārstāvniecības nodrošināšana, vietējās identitātes un tradīciju zaudēšana u. c. No savas puses iespēju robežās sniegsim skaidrojumus un redzējumu par to, kāds, mūsuprāt, ir ekonomiski attīstīts novads. Cerams, ka VARAM ieklausīsies pašvaldību viedokļos un spēs sniegt atbildes uz neatbildētajiem jautājumiem, kā arī pieņemt pašvaldību piedāvātos risinājumus.
Izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas — balsojiet, laime būs!

Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Ja runājam par reformu, būtībā mums parādīja bildīti, kurai nav juridiska spēka. Netika prezentēti arī kritēriji novadu izveidei. Modelējot šo reformas variantu, katrs spēlējas ar saviem skaitļiem. Cik tas ir objektīvi? Prezentācijā ministrs minēja, ka mazās pašvaldībās ir lielas administratīvās izmaksas, taču ministrijas pētījums liecina, ka šobrīd Skrīveros tās ir 60 eiro uz vienu iedzīvotāju, Aizkrauklē — 90 eiro. Domāju, tās palielināsies. Ministrijas paustais man neviesa nekādu uzticību, ja kāds man varētu nosaukt vismaz piecas taustāmas, izmērāmas lietas, ko iegūs Skrīveru, Kokneses, Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Pļaviņu iedzīvotāji apvienojoties, es būtu šīs reformas piekritējs. Pagaidām Pūces kunga paustais izskatās pēc priekšvēlēšanu kampaņas — balsojiet, laime būs! Domāju, mēs vispirms noskaidrosim Skrīveru novada iedzīvotāju viedokli, lai pēc tam dome, balstoties uz iedzīvotāju viedokļa, arī varētu paust savu oficiālo nostāju šajā jautājumā. Šobrīd tā attieksme ir tāda — ko mēs te, laukos, vispār gribam. Šķiet, kāds Nacionālās attīstības plānā grib ierakstīt — iznīcinām laukus! Bet cilvēki jau te paliks un dzīvos.
Atgriešanās 30 gadu senā komunistu pagātnē

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Šobrīd vienkārši tiek piedāvāta lielu teritoriju veidošana, nekas vairāk, un tam nav nekāda pamatojuma, arī saturā nekas nemainās. Taču, lielākas teritorijas veidojot, vara attālināsies no iedzīvotājiem, samazināsies demokrātijas līmenis, vietējās sabiedrības iesaiste, jo krasi samazināsies deputātu skaits, un šīs mazās vienības piederība lielajam novadam saruks arvien mazāka. Nodrošināt visu pagastu un pilsētu pārstāvniecību jaunā novada domē nebūs iespējams, jo pagastos jau nav tik daudz iedzīvotāju, lai savāktu pietiekami daudz balsu vēlēšanās. Piedāvājums novadus veidot veco rajonu robežās, manuprāt, ir atgriešanās 30 gadu senā komunistu pagātnē. Atzīt to, ka tajos laikos radītā vietējā pārvalde bija vispareizākā un visefektīvākā. Atgriezties pie šī varianta ir ļoti primitīvs risinājums. Runājot par to — atbalstīt vai neatbalstīt piedāvāto variantu, te, pirmkārt, savs vārds būtu jāsaka iedzīvotājiem. Vajadzētu veikt aptauju vai referendumu, un tad lai cilvēki izvēlas.
Lielajām pašvaldībām
plašākas iespējas
investīciju piesaistē

Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Ministrijas administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums mani nepārsteidz. Reforma paredz Neretas novadu apvienot vienā pašvaldībā ar visiem bijušā Aizkraukles rajona pagastiem un pilsētām. Izņēmums ir Valles un Kurmenes pagasti, kuri kartē bija iezīmēti Vecumnieku novadā vēl pirms iepriekšējās reformas. Prezentētā pašvaldību teritoriālā karte ir tāda pati, par kuras īstenošanu 2009. gadā iestājās 17 bijušā Aizkraukles rajona pašvaldības, pret to bija divas. Tas nosvēra svaru kausus par labu pēdējām, jo partiju ietekme tolaik bija liela. Līdz ar to mēs esam atgriezušies sākumpunktā un nevarēsim uz šo reformu raudzīties no malas, kā to šobrīd var darīt Gulbenes novads.
Jāatzīst, lielajām pašvaldībām ir plašākas iespējas investīciju piesaistē un projektu realizācijā. Tie ir svarīgi priekšnosacījumi novadu attīstībai. Arī speciālistu piesaiste, kas nereti mazās pašvaldībās ierobežoto resursu dēļ ir liela problēma, lielajās risinās vieglāk. Saprotams, ka administratīvās izmaksas, rēķinot gan uz vienu iedzīvotāju, gan procentuāli pret budžeta izdevumiem, mazajās pašvaldībās ir ievērojami lielākas nekā lielajos novados. Apvienojoties pašvaldības optimizēs darba vietu skaitu, kas neapšaubāmi ļaus ietaupīt pašvaldībās tērējamos līdzekļus administrēšanas vajadzībām. Iespējams, līdz ar to vairāk naudas varēs novirzīt attīstībai.
Taču atklāts ir jautājums par finanšu līdzekļu sadali pēc reformas. Mūsu gadījumā Aizkraukle kā centrs ir svarīga lieta, bet jāattīsta viss novads kopumā. Ja tāda pārliecība būs jaunajā domē ievēlētajiem deputātiem, tad viss kārtībā.
Teritoriālais iedalījums ir viena lieta, bet iedzīvotājiem ir svarīgi, lai reforma uzlabotu pašvaldību ekonomisko izaugsmi, lai veicinātu izglītības un uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinātu labus ceļus, sakarus, sabiedriskā transporta satiksmi, risinātu sociālās un nodarbinātības problēmas. Vai to izdosies īstenot, rādīs laiks.
Dzīvojot patstāvīgi, esam attīstījuši savas izglītības iestādes. Mums ir spēcīga vidusskola, pamatskola un pirmsskolas izglītības iestādes. Esam izveidojuši pakalpojumu sniegšanas centrus iedzīvotājiem, attīstījuši sociālos pakalpojumus, kultūras iestādes, bibliotēkas. Savu finanšu iespēju robežās rūpējušies par novada infrastruktūras attīstību. Tāpēc mums ir svarīgi, lai pēc reformas iesāktais darbs virzītos uz priekšu un novads attīstītos. Mans personīgais viedoklis, ka reforma ir jāīsteno. Tas jādara ļoti pārdomāti, izsverot visus plusus un mīnusus. Šis jautājums ir ļoti nopietns un, par laimi, nav vienpersoniski lemjams, tāpēc svarīgas būs deputātu domas, bet īpaši iedzīvotāju viedoklis. Tuvākajā laikā arī to mēs noskaidrosim.
“Neatbalstīšu Kokneses vidusskolas slēgšanu!”

Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Mani izbrīna tas, ka pirms desmit gadiem liela daļa to pašu ministrijas darbinieku visiem pierādīja, cik labi būtu rajonus sadalīt novados, un tagad viņi mēģina mums pierādīt, ka vajag tomēr veidot lielus novadus, piedāvājot tos pašus vecos rajonus. Cik toreiz tam iztērēja līdzekļu, un cik tagad iztērēs, piemēram, atkal veidojot vienotu grāmatvedības sistēmu, kadru sagrupēšanu un citas lietas? Vienkārša kartes pārzīmēšana jau vēl nav reforma. Ir svarīgi saprast, kā mēs šos reģionus varēsim attīstīt, jābūt skaidram plānam, aprēķiniem. Vienā no prezentācijām redzējām, ka nekāda lielā ekonomija jau no tā nebūs. Tikai tāpēc, ka samazināsies deputātu skaits? Mūsu deputāti par savu darbu saņem simbolisku samaksu. Viens no reformas pamatojumiem bija izglītības sistēmas sakārtošana. Jautājums, kāda būs tā sakārtošana? Es noteikti neatbalstīšu Kokneses vidusskolas slēgšanu. Tāpat man nav skaidrs, kā tos lielos reģionus domā attīstīt, kas notiks ar tālākiem pagastiem — Iršiem, Vietalvu, Sunāksti? Kā strādāt, lai tur neveidojas tukšās teritorijas. Šobrīd mēs — reģionā esošie novadi — zināmā mērā esam konkurenti investīciju piesaistē, jo katrs novada vadītājs grib, lai uzņēmēji iegulda un attīstās viņa teritorijā, konkurējam projektu finansējuma piesaistē. Tad tādā lielā novadā deputātu pienākums būs koleģiāli vienoties, kā to visu īstenot, lai vienmērīga attīstība būtu visos novada pagastos un pilsētās.
Būs jāpieņem kompromisi, varbūt arī kāds sāpīgāks lēmums

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Vērtēju reformu ar piesardzīgu optimismu. Jauno novadu karti mūsu gadījumā uztveru kā visloģiskāko. Es tai biju gatavs jau no brīža, kad par to atkal sāka runāt. Tam pamatā noteikti ir nesenā kopīgā vēsture, kad visi ceļi veda uz Aizkraukli. Iestrādes sadarbībā mums ir. Taču es priecājos, ka katram no novadiem bija šīs neatkarības un patstāvības desmit gadi, kad katrs novads varēja stiprināt savu identitāti, paši varēja lemt par svarīgākajām lietām, ko attīstīt, kādas tradīcijas stiprināt, katrs novads līdz ar to ir izaudzis spēcīgāks. Tagad, kad ir neizbēgama politika par lielākām vienībām, mēs atkal sanākam kopā, un domāju, ka mums pietiks prāta un atbildības saprātīgi risināt pāriešanu uz kopīgu novadu. Svarīgi, lai iedzīvotājiem ne tikai centrā, bet arī apkārtējos novados būtu pārliecība, drošības sajūta, ka viņi nebūs atstāti novārtā, ka viņu vajadzības un intereses tiks ņemtas vērā. Liela nozīme būs arī jaunā novada deputātu darbam, kurā nebūs tikai deķa vilkšana katram uz savu pusi, bet būs kopīga izpratne par prioritātēm, vajadzībām, pasākumiem. Esmu pārliecināts, ka kopumā mēs būsim stiprāki. Tagad mēs esam interesanti, bet katrs par sevi par mazu. Kopā mēs būsim konkurētspējīgāki, interesantāki paši sev un citiem, jo mēs visādā ziņā esam ļoti daudzveidīgi. Domāju, šajā jaunajā veidojumā daudziem būs jāmaina arī domāšana un izpratne par lietām. Uz novadu būs jāraugās kā uz vienu veselumu, visiem jāsaprot, ka būsim viena kopīga novada iedzīvotāji un atbildīgi par kopīgu dzīvi. Pieļauju, ka daudziem būs grūti to pieņemt, ka esam viens vesels, un paies ilgāks laiks, kamēr to sapratīsim, jo diezgan ilgu laiku esam bijuši neatkarīgi. Idejas vārdā noteikti būs jāpieņem kaut kādi kompromisi, varbūt arī kāds sāpīgāks lēmums. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunie novadi veco rajonu robežās

Kategorijas