Atceroties komponistu Kārli Martinovski

2019. gada 9. aprīlis 00:00

Aizmirstības putekļi jānotrauc no vēl kāda mūsu novadnieka nošu lapām — ar šādu vadmotīvu darbojās Jānis Ivars Padedzis,
iedziļinoties un pētot komponista Kārļa Martinovska dzīves un daiļrades ceļu. Pateicoties nenogurstošajam novadpētniekam, ceļu uz klausītāju sirdīm jau radušas Ēvalda Stērstiņa un Jāņa Zvaigznes melodijas.
Turpinām publicēt viņa pētījumu par Kārli Martinovski.

Kokneses kultūras namā
27. aprīlī plkst. 17
visi kora mākslas cienītāji aicināti
uz Kārļa Martinovska piemiņas
saglabāšanai veltītu koncertu.

(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 5. aprīļa numurā.)

Sapni par solo karjeru nepiepilda
Martinovska sapnis bija kļūt par solo dziedātāju, bet smaga slimība tam visam pārvelk svītru. 1913. gadā viņš atgriežas Latvijā. Lai iegūtu muzikālo izglītību, iestājas Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas mūzikas teorijas klasē, kas pirms Pirmā pasaules kara atradās namā, kuru tagad pazīstam kā “Stūra māju”. Mācības nākas pārtraukt, jo, sākoties karam, Kārlis Martinovskis dodas bēgļu gaitās uz Maskavu, kur iestājas darbā par grāmatvedi. Paralēli darbam turpina muzikālo izglītību Maskavas filharmonijas mūzikas un kompozīcijas klasē pie profesoriem A. Koreščenko un N. Garbuzova. 1917. gadā salaulājas ar Minnu Melders (1889—1973), dzimušu Ābeļu pagasta “Sīmaņos”, ar kuru draudzējas jau kopš Jēkabpils tirdzniecības skolas laikiem. No filharmonijas pēdējā kursa Kārlim jāizstājas — sākas revolūcija. 1919. gadā Martinovsku ģimene atgriežas Latvijā, kur Jānis Jaunsudrabiņš Martinovski uzaicina darbā Pļaviņu izpildu komitejas tautas izglītības nodaļā par mūzikas nodaļas vadītāju. Paralēli darbam mūzikas nodaļā Martinovskis pilda Stukmaņu pagasta valdes rakstveža pienākumus un pasniedz mūzikas teoriju vakara kursos. Viens no Mar-
tinovska skolniekiem ir vēlāk Latvijā pazīstamais pedagogs un mācību grāmatas “Ābece” 1970. un 1984. gada izdevumu līdzautors bebrulejietis Otto Ņesterovs (1906— 1990). Skolotājs Martinovskis bija apveltīts ar labām pedagoģiskām dotībām — tā savu skolotāju raksturojis Otto Ņesterovs, kurš pie Kārļa Martinovska mācījies vijoles spēli.
Virsdiriģents
Dziesmu svētkos
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados Martinovskis vada Pļaviņu un Kokneses kultūras biedrības korus. Palīdz savam jaunības draugam skolotājam Jēkabam Skudram (1883— 1975) diriģēt un sagatavot Dziesmu svētkiem Stukmaņu kultūras biedrības kori. Kā virsdiriģents piedalās Oliņkalna, Staburaga, Kokneses, Skrīveru, Jēkabpils un citos dziesmu svētkos. Pagājušā gadsimta 20. gados, saprazdams, ka no mūzikas vien nespēs izdzīvot, sameklē darbu Rīgā, vēlāk iekārtojas darbā Valsts netiešo nodokļu departamentā, kur strādā par grāmatvedi revidentu. Rīgā diriģē Gustava Klaustiņa (1880—1937) kori, kā altists spēlē simfoniskajā orķestrī, ir Latvijas komponistu biedrības un mūziķu arodbiedrības biedrs.
Nopērk māju
Koknesē
30. gados Kārlis Martinovskis iegādājas zemi Koknesē, Pērses krastā, un uzbūvē māju “Veldzes”. Koknesē komponists pavada vasaras. “Veldzēs” tapuši vairāki Kārļa Martinovska darbi, tajā skaitā strādājis pie simfoniskā stāstījuma orķestrim “Dafnis un Hloja”, kas atskaņots radiofonā komponista 50. jubilejā 1936. gadā. Savas kora dziesmas veltījis Jaunatnes Sarkanā Krusta korim, vīru korim “Dziedonis”, diriģentam Jānim Milzarājam (1897— 1982), Gustavam Klaustiņam, Jānim Grienfeldam (1873) un citiem. Kora dziesma “Ceriņi vakara krēslā” ar Friča Bārdas (1880—1919) tekstu Teodora Reitera (1884—1956) kora izpildījumā guva atzinību aiz mūsu zemes robežām.
Padomju okupācijas gados Kārlis Martinovskis strādā Rīgas Augstākās Tiesas kolēģijā par grāmatvedi revidentu, ir Komponistu savienības biedrs, kur arī pilda revidenta pienākumus. Dzīves nogalē viņa vārds plašākā sabiedrībā pieminams arvien retāk, kaut viņa komponētā kora dziesma “Likteņa kalējs”, kas skanējusi I Dziesmu svētku 60 gadu atcerei un Latvijas valsts 15 gadu pastāvēšanas svētkiem veltītajos Dziesmu svētkos 1933. gadā, pagājušā gadsimta 60. un 70. gados ir neatņemama vērtība trimdas latviešu Dziesmu svētkos Austrālijā un Anglijā.
Nevēlams savienības biedriem
1952. gadā Kārlim Martinovskim liek rakstīt iesniegumu par izstāšanos no Komponistu savienības — kā formālais iemesls minēts mazaktīvā darbība radošajā jomā. Tajā laikā tas bija populārs veids, kā atbrīvoties no sev nevēlamiem biedriem, ko izbaudījuši daudzi tā laika mākslinieki. Martinovskis raksta iesniegumu, kurā lūdz viņu neizslēgt no savienības biedru rindām, uzskaita pēdējā gadā komponētos darbus — vairākas kora dziesmas, skaņdarbu vijoļu kvartetam. Savā iesniegumā min arī tos savienības biedrus, kuri pēdējā gada laikā nav iesnieguši nevienu komponēto darbu, vairāku gadu garumā nav atmaksājuši izsniegtos jaunrades kredītus, tomēr dīvainā kārtā nav izpelnījušies pārmetumus. Pēc iesnieguma satura var noprast — miera laiku revidenta rutīnu guvušais kolēģis kļuvis nevēlams vairākiem savienības biedriem. Lai rastu iemeslu “atlūguma” pieprasīšanai, varasvīriem nevajadzēja lielu fantāziju — sakaru uzturēšana ar Zviedrijā dzīvojošo trimdas aktīvistu Jēkabu Skudru, arī daudzu garīga satura dziesmu komponēšana korim.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Atceroties komponistu Kārli Martinovski

Kategorijas