Politiķi negrimst, bet noiet pagrīdē — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"
Aizvadītās piektdienas rīts uzausa ar priecīgu ziņu, kā to vēstīja vairāki mani draugi sociālajos tīklos, — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdevis rīkojumu par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Ušakovs cieši turēja rokās galvaspilsētas atslēgu pēdējos desmit gadus. Viņa pieredze un darbs žurnālistikā pirms politiskās karjeras sākšanas palīdzēja veidot pozitīvu un tīkamu tēlu vēlētājam. Viņš labi prot runāt kameras priekšā, zina, ko un kā teikt medijiem.
Ušakova ēras noriets sākās aizvadītajā gadā, kad bez atbildēm palika jautājumi par slikto saimniekošanu pašvaldībā un nedienām “Rīgas satiksmē”. No senākām dienām kā melna ēna līdzi velkas ciešā saistība ar Krievzemi, kas latviešu vēlētājam raisa antipātijas. Vai beidzot uzvarējusi taisnība? Vai par izsaimniekoto, izzagto un pazudušo kāds atbildēs? Vai Rīgas dome ir uz pozitīvu pārmaiņu sliekšņa? Nesmīdināsim tautu. Šobrīd atstādināšana ir tikai formāla. Mēra kungs turpinās darbu savā kabinetā, vienīgā atšķirība — dokumentus parakstīs viņa vietnieks Oļegs Burovs. Vai tiešām ir kāds, kurš domā, ka šis rīkojums par atstādināšanu Ušakovu pārsteidza nesagatavotu? Rīgas mērs kā labs šaha spēlētājs paredzēja notiekošo. Jau laikus visādos veidos partijas “Saskaņa” biedri un draugi palīdzēja nocietināt mūri. Politikā, tāpat kā karā, viens nav cīnītājs, individuāls panākums iespējams tikai ar spēcīgu aizmuguri. Kamēr partija cīnīsies par varas saglabāšanu, Ušakova kungs spodrinās reputāciju. Traipu noņemšana vai vismaz aizskalošana prasīs laiku, tādēļ nosacīti pēkšņi tika pieņemts lēmums kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Viņš skaidri apzinājās, kas tuvojas, un izvēlējās bruģēt drošāko taciņu Eiropas virzienā. Šis ir vienīgais solis, kuru es nespēju nosodīt, jo man tas šķiet pašsaprotams. Tā ir izaugsme. Tieksme pēc kaut kā lielāka ir cilvēka dabā.
Atminos kādas sievietes komentāru, kad tika izziņots, ka Eiroparlamenta vēlēšanās piedalīsies arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. “Solīja strādāt novada labā, bet tagad grib braukt uz Briseli. Par vārdiem jāatbild!” Tas līdzinās uzskatam — ja tu parakstīji līgumu un piekriti slaucīt ielas, tad darīsi to līdz mūža galam. Cilvēks ir pašlabuma meklētājs, ja rodas iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm, ir neprāts to neizmantot. Tā ir viena no retajām īpašībām, ko var mācīties no politiķiem — tiekties pēc kā labāka. Es neatbalstu un neuzskatu, ka Ušakova vieta būtu Eiroparlamentā vai Rīgas domē, taču viņa lēmums kandidēt un turpināt cīnīties par savu taisnību man šķiet pašsaprotams cilvēciskā līmenī. Jebkurš — zemnieks, žurnālists, ārsts vai skolotājs — var kļūt par politiķi, bet otrādi gan ne. Zemnieks var bankrotēt, ārsts zaudēt licenci, žurnālists un skolotājs — darbu vai pēc reformām pat darbavietu. Politiķis ir un paliks kā cirka mākslinieks. Pieredze rāda, ka politiķi nezūd. Viņi tikai aiziet pagrīdē, lai pēc laika atgrieztos uz politiskās skatuves. Tā ir kā sērga, ko nav iespējams iznīdēt. Ušakovs zaudējis mēra krēslu, taču saglabājis kabinetu un vēl kabatā tur biļeti uz Briseli. Labam spēlmanim azotē vienmēr būs paslēpts trumpis.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra