Staburags.lv ARHĪVS

“Zeme tevi vienkārši dzen uz priekšu”

“Zeme tevi vienkārši dzen uz priekšu”

Lai gan zemniekiem sējas laiks vēl nav sācies, darba savā saimniecībā pietiek — paplašinām laukus, izrokam krūmus, ierīkojam drenas. Ja saglabāsies šādi laika ap­stākļi, varētu būt, ka šīs nedēļas beigās jau sāksim sēt. Šopavasar mums jāapsēj ap divsimt hektāru, kopā apsaimniekojam 420 hektāru zemes. Lauksaimniecībā strādāju jau kopš pusaudža gadiem, tātad kopā ap 40 gadu. Nekad nav bijusi doma šo jomu pamest, jo esmu tajā iestidzis līdz ausīm. Tagad vairs variantu nav — saistību slogs pats par sevi notur šajā jomā, un zeme tevi vienkārši dzen uz priekšu.  

Nu var novērtēt, kā pārziemojuši ziemāji. Salīdzinot ar citiem gadiem, īpaši sūdzēties nevar. Ziemas kviešu sējumi varēja būt labāki, bet rudenī kvieši par daudz saceroja, zeme nebija salusi, un tas traucēja ideālai pārziemošanai. Rapsim šoziem vienīgo kaiti nodarīja zvēri — ko stirnas un brieži nenograuza, to izmina, jo liela sala nebija, zeme bija mīksta. Ejot pa lauku, nav, kur kāju nolikt — noteikti trāpīsi kāda zvēra pēdiņās. Ja vienam laukam pāri dodas ap 60 lopiņu, maz kas paliek pāri.

Tagad vai katram ir, ko teikt par to, ka zemnieki miglo laukus, bet uzskatu, ka daļēji tā ir cilvēku nezināšana. Jaunākā gadagājuma cilvēki nav dzīvojuši kolhozu laikos un nezina, piemēram, ka tad zāli dedzināja visi, mežus un laukus migloja ar “kukuruzņiku” un nosēja visu, kas bija ceļā. Minerālmēslus izmigloja ar neprecīzām mašīnām un indi lietoja uz “urrā”. Tas bija desmit reizes kaitīgāk nekā mūsdienās, kad mašīnas ir ļoti precīzas un miglojam pat ļoti minimāli, jo preparāti ir ļoti dārgi. Starp citu, ir lauki, kurus miglojam jau divdesmit gadu un tikpat ilgi līdzās ir kāda saimnieka bišu stropi. Nekas viņām nenotiek! Nemiglojam ziedēšanas laikā, turklāt tagad ir nosacījums, ka pret kukaiņiem jāmiglo naktī — no pulksten 22 līdz 5 rītā. Tas nav vienkārši, bet cenšamies visu strikti ievērot, un nav īsti taisnīgi kliegt, ka zemnieki nu visus indē nost.

Liela problēma laukos ir darbaspēka trūkums. Grūti atrast kārtīgu un zinošu strādnieku, kurš turklāt rūpējas par tehniku, jo katra neuzmanība vai neizdarība rada lielus zaudējumus. Un tikpat grūti ir labu strādnieku noturēt. Galvenokārt tāpēc, ka darbs jāno­drošina visu gadu, un tas nozīmē, ka zemniekam jābūt universālam. Pavasarī un rudenī darba diezgan — jāsēj un jāpļauj, citādi ir vasarā un ziemā. Mums ir apsildāmas darbnīcas, līdz ar to ziemā varam remontēt tehniku. Savā ziņā mums ir veicies, jo saimniecībā strādnieki turas. Šopavasar pieņēmām darbā jaunu puisi bez īpašas pieredzes, ceram izaudzināt labu darbinieku.

Politikas lauciņā mans pagājušās nedēļas prieks ir Nila Ušakova atstādināšana no Rīgas mēra amata. Viss mums ir ļoti vienkārši: Korupcijas un apkarošanas birojs noķer, atzīst par vainīgu un gaidām — nu tik viss būs! Bet nav nekā. Jo vainīgais visus pāridarījumus attiesājis, vēl saņem milzu kompensācijas par dīkstāvi un turpina strādāt. Cita scenārija Latvijā nav bijis! Kāpēc šo teātri vispār rīkot? Visiem tāpat skaidrs: tur, kur nozagti miljoni, nevienu cietumā neliek. Kad kolhoza laikā kāds nozaga divus miltu maisus, cietums uzreiz bija garantēts; nupat cietumā ielika kādu vīru, kurš kioskā nozaga pāris pornožurnālu… Laikam morāle vien­kārša: ja nemāki zagt, tad negrābsties!

Sekoju līdzi šīgada Latvijas nozīmīgajam notikumam — Valsts prezidenta vēlēšanām un kandidātu izvēlei. Jūlijs vairs nav aiz kalniem, bet tā vien šķiet, ka Saeimā nav vienotības par cilvēku, kuram būtu gatavi uzticēt valsts prezentēšanas un pārvaldīšanas pilnvaras. Ja būtu tāda iespēja, es noteikti balsotu par Egilu Levitu. Viņš saprot valsts pārvaldes lietas, ir starptautiski pazīstams, sevi pierādījis darbā Eiropas Tiesā, laba izglītība. Tās ir ļoti būtiskas lietas, kas mums tik mazai valstij ir nepieciešamas. Mums vajadzīgs valsts vadītājs, kas prot dažādas valodas un nebaidās pārstāvēt mūsu valsti pasaulē, līdzīgi kā to prata darīt Vaira Vīķe-Freiberga.
Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Neesam vairs nekāda jaunā dalībvalsts, tāpēc ikvienam derētu atbildīgi izturēties pret vēlēšanām. Man tuvāka lauksaimniecības nozare, tāpēc noteikti došos uz vēlēšanām un balsošu par cilvēkiem, kas varētu pārstāvēs šo sfēru. Ir tik daudz jautājumu un jomu, kuros Eiropā mūs, mazo valstu lauksaimniekus, nesaprot, tāpēc jāveic liels un padziļināts izglītošanas darbs, lai Briselē izprastu mūsu vajadzības un vēlmes. 

Katru dienu ar interesi sekoju līdzi sporta aktualitātēm. Man liels prieks par latviešiem otrpus okeāna, kuri pārstāv komandas spēcīgākajās hokeja un basketbola līgās — NBA un NHL. Īpaši priecājos par Dāvi Bertānu, kurš ilgu laiku bija precīzākais trīspunktu metienu izpildītājs visā NBA, bet šobrīd ir ceturtais visā līgā ar 44 procentiem realizētu tālmetienu. Tieši Dāvja precizitāte un spēle aizsardzībā ir viens no iemesliem, kādēļ viņa pārstāvētā Sanantonio “Spurs” atrodas izslēgšanas spēļu zonā. Spēles pēc Latvijas laika notiek vēlu naktī vai agri no rīta, tādēļ nesanāk tās vērot tiešraidē, bet rezultātus uzzinu internetā, noskatos labākos spēles momentus.

Tāpat gaidu latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa atgriešanos laukumā pēc traumas sadziedēšanas. Ziņu portālos vēsta, ka latviešu basketbolists apsūdzēts kādas sievietes izvarošanā. Arī līdz šim augsta līmeņa sportisti, piemēram, futbolists Krištianu Ronaldo, tikuši ierauti šādos skandālos tieši izdevīgas kompensācijas dēļ. Biežāk šīs apsūdzības ir nepamatotas, un arī šajā gadījumā šķiet, ka tas ir tikai mēģinājums izspiest naudu.

Lai gan zemnieka darba ritms sezonas laikā ir diezgan saspringts, mēs kopā ar dzīvesbiedri un ģimeni atrodam laiku, lai atpūstos. Laba izrāde, koncerts — to sev atļaujamies uzdāvināt bieži. Pēdējā laika labākais baudījums bija izrāde Rīgas Krievu teātrī, beidzot nopirkām biļetes un drīz skatīsimies izrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Pagājušās nedēļas nogalē bijām Igo koncertā Liepājā. Igo balss viņa dzimtajā pilsētā skanēja īpaši, un bija vērts mērot tādu ceļu, lai to dzirdētu. Protams, vēl pati Liepāja, jūra, jaukais laiks…