Atceroties komponistu Kārli Martinovski

2019. gada 5. aprīlis 00:00

Aizmirstības putekļi jānotrauc no vēl kāda mūsu novadnieka nošu lapām — ar šādu vadmotīvu darbojās Jānis Ivars Padedzis,
iedziļinoties un pētot komponista Kārļa Martinovska dzīves un daiļrades ceļu. Pateicoties nenogurstošajam novadpētniekam, ceļu uz klausītāju sirdīm jau radušas Ēvalda Stērstiņa un Jāņa Zvaigznes melodijas.
Šodien sākam publicēt viņa pētījumu par Kārli Martinovski.

Kokneses kultūras namā
27. aprīlī plkst. 17
visi kora mākslas cienītāji aicināti
uz Kārļa Martinovska piemiņas
saglabāšanai veltītu koncertu.

Aizgājušais 20. gadsimts mūsu tautas dzīvē bijis smags un sarežģīts. Mainījušās sabiedriski ekonomiskās formācijas, valstu robežas, ļaudis izklīduši vai ar varu izkliedēti plašajā pasaulē. Kāds tur brīnums, ka daļa mūsu bagātīgā kultūras mantojuma vai nu gājusi bojā, vai vienkārši aizmirsta.
“Rasa” sāk koncertu ciklu
2017. gadā Ogres kultūras centra sieviešu koris “Rasa” diriģentes Airas Birziņas vadībā sāka koncertu ciklu, kura mērķis bija iepazīstināt plašāku Latvijas sabiedrību ar laika plūdumā nepelnīti aizmirstu komponistu un dziesmu autoru darbiem. Tik daudz kas mainījies, daļai tautā pazīstamu un populāru dziesmu to īsto radītāju vārdi pagaisuši, citas piedēvētas uz popularitātes viļņa esošiem skaņražiem.
Ēvalda Stērstiņa piemiņai veltītais koncerts izskanēja 2017. gada maijā Pļaviņu kultūras namā. 2018. gada septembrī Pļaviņās notika koncerts, kas veltīts komponistam Jānim Zvaigznem (1912—1991), kurš ar savu radošo darbību bija pazīstams ne tikai Pļaviņu un Kokneses apkārtnē, bet visā Latvijā pagājušā gadsimta 40. gados. Jāņa Zvaigznes komponētās dziesmas atkal skan koru koncertos, bet skaņdarbi orķestrim izskanējuši gan 2018. gada Lāčplēša dienas dievkalpojumā Doma baznīcā, gan koncertos Latvijā un Dānijā NBS štāba pūtēju orķestra, ko vada pulkvežleitnants Dainis Vuškāns, izpildījumā.
Aizmirstības putekļi jānotrauc no vēl kāda mūsu novadnieka nošu lapām. Ne mazāku ievērību par iepriekš minētajiem novadniekiem pelnījis komponists Kārlis Martinovskis, kura piemiņas saglabāšanai veltītais koncerts notiks Kokneses kultūras namā 27. aprīlī. Koncertā piedalīsies Ogres novada kultūras centra sieviešu koris “Rasa” (mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa); Rīgas Doma kora skolas audzēkņi (pedagoģe Valda Dzene); Krustpils kultūras nama jauktais koris “Noskaņa” (diriģente Ilze Bērziņa, kormeistare Iveta Bērziņa, koncertmeistare Līga Paegle).
Apveltīts ar
vairākiem talantiem
Kārlis Martinovskis ir vairāku simfoniju un operu autors, bet Latvijā plašāku atpazīstamību ieguvis pagājušā gadsimta 20. un 30. gados ar savām kora dziesmām.
Komponists bija apveltīts ar vairākiem talantiem — vaļasbrīžos nodarbojās ar glezniecību, vāca folkloru, kolekcionēja, rakstīja stāstus, dzeju, pierakstīja atmiņas, kurās stāsta par savu bērnību, skolas un darba gadiem. Rakstījis īsus biogrāfiskus apcerējumus par mūziķiem un komponistiem Aleksandru Skrjabinu (1872—1915), Jāni Reinholdu (1882—1938) un citiem, recenzijas par Rīgas muzikālās dzīves notikumiem. Tās publicētas Latvijas Komponistu biedrības žurnālā “Mūzika”, pēc 1920. gada žurnālā “Mūzikas nedēļa”. Plaša ir viņa rakstu virkne par visdažādākajām mūzikas problēmām, piemēram, “Modernā mūzikas psiholoģija”, “Par gruzīnu mūziku”.
Daudzi viņu uzskatīja par savējo — gan Stukmaņos un Pļaviņās, gan Koknesē un Jēkabpilī, kur komponists mācījies, strādājis, vadījis korus, pavadījis vasaras atvaļinājumus, gan Rīgā, kur nodzīvojis lielāko radošā mūža daļu.
Pirmie skolotāji — māte un tēvs
Kārlis Martinovskis dzimis 1886. gada 30. maijā Stukmaņu pagasta “Poriešos”. Dzimšanas akts reģistrēts Kokneses luterāņu draudzē. Turpat arī iesvētīts 1903. gadā. Viņa pirmie mūzikas skolotāji bija māte, kas bija liela dziedātāja, un tēvs.
Ar mūziku Martinovskis sācis nodarboties jau kā mazs zēns tēva vadītajā vijoļu orķestrī. Astoņu gadu vecumā uzstājies Stukmaņu dziedāšanas biedrības rīkotajos koncertos, kā arī dažādos sarīkojumos. Orķestrī spēlē kopā ar tēvu, brāli Jāni (1860—1966) un brāļiem Zvaigznēm — Jāni un komponista Jāņa Zvaigznes tēvu Andreju (1873—1950). Orķestrī Kārlis spēlē basu, jo mazais zēns, kā tēvs bija ievērojis, vienīgais pratis basam piemeklēt pareizo toni, kaut vēl nebija mācījies harmoniju.
Kārļa Martinovska tēvs bijis arī vijoļu meistars, basu dēlam būvējis pats un materiālus tam ņēmis tuvākajā apkārtnē — apakšējam vākam no vēja lauztas kļavas pie Pasta muižas kungu nama, virsējam vākam no egles bluķa kādas vecas rijas sienā. Basam bijušas tikai divas no zarnām pagatavotas stīgas — sol un re, bet pats stīgu mūzikas instruments bijis čella lielumā. Tēvs, kaut arī nav pazinis notis, kā tolaik lielākā daļa lauku muzikantu, bijis apveltīts ar absolūto muzikālo dzirdi, jo vienmēr skaņojis vijoli vienā un tajā pašā tonī bez kamertoņa palīdzības.
Strādā dzelzceļa virsvaldē
Kārļa Martinovska pirmās skolas ir Stukmaņos un Koknesē. 1904. gadā, pabeidzis Vietalvas ministrijas skolu, iestājas Jēkabpils tirdzniecības skolā, kuru beidz 1908. gadā. Mācoties Jēkabpils tirdzniecības skolā, vada skolas kori un orķestri. Skolas brīvdienās pilda diriģenta palīga pienākumus Stukmaņu dziedāšanas biedrības korī, kuru tobrīd vada skolotājs Pēteris Ārness (1855—1917). 1908. gadā pārceļas uz Odesu, kur paralēli maizes darbam apgūst solo dziedātāja prasmi un vada Odesas latviešu biedrības kori. Tā paša gada Ziemassvētkos atgriežas dzimtajos “Poriešos”, bet jau nākamā gada sākumā kravā somas ceļam uz Viļņu, kur iestājas darbā Polesjes dzelzceļa virsvaldē. Tolaik, baidoties no represijām, Viļņā dzīvo daudz latviešu, kas izceļojuši pēc 1905. gada notikumiem. Dzīvojot Viļņā, Martinovskis darbojas Viļņas latviešu biedrībā, kur iepazīstas ar diriģentu un komponistu koknesieti Jāni Reinholdu, kā arī ar daudziem citiem, vēlāk Latvijā pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem. Biedrības rīkotajos pasākumos Kārlis uzstājas kā solo dziedātājs, spēlē teātrī un vada biedrības kori.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Atceroties komponistu Kārli Martinovski

Kategorijas