Diegs, papīrs un pacietība

2019. gada 2. aprīlis 00:00

Aiviekstes pagasta bibliotēkā varēja apskatīt novadnieces Daces Ingrīdas Sakovičas simegrāfijas tehnikā izšūtās papīra kartītes, grāmatzīmes un atklātnes. Izstādes noslēgumā interesentiem bija iespēja tikties ar darbu autori, kas izvērtās saistošā sarunā par rokdarbiem un piederību savai vietai.

Šo vaļasprieku Dace Ingrīda atklājusi, kad apmeklējusi piedāvātās nodarbības Pļaviņu sociālajā dienestā. Kopā ar citiem pamācījusies, kā to dara, un turpinājusi pati. Pirmie darbiņi, kas nepadevās, netika vis “slīcināti”, kā tautā teic, bet sadedzināti. Tad ar pacietību tapa nākamie, jo nodarbe iepatikās. Tā kā vairs nestrādā algotu darbu, arī laiks tai esot. Tagad Daces Ingrīdas krājumā ir ļoti daudz darbiņu. Galvenokārt tās ir kartītes ar izsmalcināti veidotiem attēliem. Izšūšanai der visparastākais šūšanas diegs, bet ar zīda izskatās skaistāk. Kad papīrs paliek pāri, var izveidot arī grāmatzīmes. Šo darbu dizainam internetā var atrast gatavus zīmējumus, pēc tiem uz stingrāka papīra izveido šablonus, un tikai tad rokdarbniece uz kartītes atzīmē vietas, kuras vajadzēs caurdurt. Dažā darbā šādu caurumiņu ir simtiem. Tad ņem rokā adatu ar diegu un izšuj zīmējumu. Sarežģītākiem diega patēriņš ir diezgan liels — pāris dūrienu un spolīte tukša. Tomēr viņai patīk tas, ko dara, tāpēc top arvien jauni un jauni darbi. Vienādas viņa varot izšūt divas trīs kartītes, un tad gribas ķerties pie kā jauna. Nereti gan iecere tik viegli nedodas rokās, un iznāk pat vairākas reizes izjaukt iesākto, lai panāktu gribēto rezultātu.
Dažādi rokdarbi viņai bijuši tuvi vienmēr. Kad savulaik veikalos apģērba izvēle bija pieticīga, pati to tamborējusi. Kad piedzimuši bērni, adījusi arī zeķes, cimdiņus un citas lietas. Viņa stāsta, ka šo prasmi apguvusi skolas laikā, kur bijusi ļoti laba rokdarbu skolotāja. Viņa iemācījusi ne tikai tamborēt un adīt, bet arī aust prievītes un citas dzīvei praktiskas lietas.
Skaistie darbiņi dāvināti citiem svētkos, un kartīšu saņēmēji arvien uzstājīgāk mudinājuši sarīkot izstādi. Pierunāt vajadzējis diezgan ilgi, līdz rokdarbniece piekritusi. Viss tajā redzamais tapa apmēram mēneša laikā. Liela palīdze esot Pļaviņu novada bibliotēkas Aiviekstes filiāles vadītāja Santa Rimeiķe, kura internetā palīdz sameklēt zīmējumu paraugus. Dace Ingrīda stāsta, ka dažkārt viņas pie datora aizvada krietnu laiku, lai izvēlētos piemērotākos, tāpēc labi, ka ir tāda Aiviekstes pagasta bibliotēka, kur nesteidzīgi to var izdarīt. Šim apgalvojumam pievienojās arī citi, piebilstot, ka Kriškalni kļūst “vecāki”, un nav viegli aiziet līdz Pļaviņu pilsētas centram, lai arī tas nav īpaši tālu. Turklāt cilvēkiem ļoti svarīga esot piederības izjūta konkrētajai vietai. Santa piebilda, ka arī viņa iedvesmojusies no savas lasītājas, kura esot laba skolotāja šajā jomā, un sākusi izšūt. Pirmie uz papīra tapuši eņģelīši.
Tikšanās reizē sanākušās dāmas secināja, ka daudzas no viņām, kā arī citi aiviekstieši tik daudz ko prot un darina. Kāpēc gan viņi nevarētu sarīkot kopīgu vietējo iedzīvotāju rokdarbu izstādi? Ideja laba, un cerams, ka tā īstenosies jau tuvākajā laikā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Diegs, papīrs un pacietība

Kategorijas