Staburags.lv ARHĪVS

Inventarizācija arī galvā

Evita Apiņa

2019. gada 2. aprīlis 09:14

141
Inventarizācija arī galvā

Tradicionāli aprīli uzskatām par spodrības un tīrības mēnesi, nu jau vairākus gadus lielākos apkārtnes sakopšanas darbus roku rokā paveicam Lielajā talkā, kas šogad notiks 27. aprīlī. Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme teic, ka, domājot par Latvijas nākamo simtgadi, talkošanas tradīciju vēlas pacelt jaunā kvalitātē: “Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime, un tai arī jābūt mūsu prioritātei, kas ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas — veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu.”

Šopavasar lielāku vērību piešķir atkritumu šķirošanai talkas vietās, tāpēc savāktos atkritumus uzreiz varēs šķirot: zilie maisi paredzēti plastmasai, baltie — citiem atkritumiem.


Pārdomas raisīja pavasarīga pastaiga gar Daugavmalu tepat Aizkrauklē, arī visu iecienītajā peldvietā pie “Kapteiņa krodziņa”. Starp pirmajiem pavasara saulītē vizuļojošajiem akmentiņiem un no Daugavas izskalotajiem kociņiem ik uz soļa iemirdzējās arī stikla lauskas. Nevis ūdens nogludināti gludi stikla gabaliņi, kas upē būtu pavadījuši vairākus gadus, bet “svaigi” sasistas pudeļu lauskas un īpaši bīstami — pudeļu kakli. Salasīju trīs saujas, paejoties gar pludmali vien pāris soļu. Domāju: kāpēc cilvēks savu līdzpaņemto pudeli neaiznes vai neizmet atkritumu urnā, kas pludmalē ir visu gadu? Vai vismaz nenoliek maliņā, nesasitot, padomājot par to, ka vasarā te cilvēki staigā  basām kājām, iet peldēties un bērni labprāt cep kūkas un ceļ pilis pludmales smiltīs? Kas ir tas dzinulis, kas liek stiklus šķaidīt šādās vietās? Aprobežotība, vienaldzība, nespēja padomāt solīti uz priekšu — varbūt vasarā pats uzkāps uz savas sasistās pu­deles stikla?

Aprīlī turpinās arī 40 dienu ilgais baznīcas gavēņa laiks, kas turpināsies līdz Lielajai Ceturtdienai. Romas Katoļu baznīcā gavēņa laiku praktizē jau kopš 4. gadsimta, to ievada Pelnu diena, kad priesteris dievkalpojuma laikā svētī pelnus un, kaisot tos virs katra ticīgā galvas, saka Dieva vārdus: “Atceries, cilvēk, ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies.”

Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku ievēro gavēni, lai attīrītu savu ķermeni un garu — manuprāt, tieši ģenerāltīrīšana un inventarizācija domās sabiedrībai nepieciešama arvien vairāk. Iespējams, tad Lielajā talkas dienā savāktu krietni vien mazāk tonnu atkritumu.