Aizkrauklē izdzīvošanas budžets

2019. gada 2. aprīlis 00:00

303

Aizkraukles novada šī gada budžetā naudas pietiek tikai pamatfunkciju veikšanai un galveno vajadzību nodrošināšanai. Par to liecina kaut vai tas, ka pat nelielu kapitālo remontu veikšanai jāņem aizdevums Valsts kasē. Lielie projekti tiek īstenoti ar Eiropas fondu un valsts finansiālo atbalstu, kā arī par Valsts kases aizdevumu.

Nodokli saņem mazāk
Aizkraukles novada domes šī gada pamatbudžetā plānoti 10 825 769 lieli ieņēmumi un 10 801 066 eiro lieli izdevumi.
Dažs domā, ka ekonomiskā krīze sen beigusies un budžets ir kā pilns grozs ar kaudzi, no kura pietiek visam. Domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja, galvenā ekonomiste Zinaida Krūmiņa apgalvo pretējo — tas joprojām ir izdzīvošanas budžets, kur naudas pietiek tikai pamatfunkciju veikšanai un galveno vajadzību nodrošināšanai. Pagājušajā gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) saņemts par 25,5 tūkstošiem eiro mazāk, nekā plānots. IIN prognoze šogad ir
5 623 954 eiro, par 152 521 eiro mazāk, nekā 2018. gadā plānots.
Pēdējos gados palielināta pašvaldībā strādājošo minimālā alga, tā arvien vairāk pietuvojas speciālistu algai, kuru šogad palielināt nav iespējams, jo budžetā nav tik daudz naudas. Tomēr, pārskatot iespējas, arī šogad visi pašvaldības darbinieki, tajā skaitā skolotāji, dodoties ikgadējā atvaļinājumā, papildus saņems pusi no pamatdarba algas likmes, kā tas bijis vairākus pēdējos gadus. Dažkārt tiek spriests, ka varbūt labāka būtu veselības apdrošināšana, tomēr pašvaldības budžetā tā prasītu vairāk līdzekļu nekā atvaļinājuma pabalsts, turklāt ne jau visi veselības apdrošināšanu izmanto. Ar atvaļinājuma pabalstu pašvaldība garantēti atbalsta visus strādājošos.
Lai katru gadu varētu sākt ar pārliecību, ka pašvaldības un tās iestāžu algām un komunālajiem izdevumiem naudas pietiks, gada beigās vienmēr tiek ieplānots atlikums. Šis gads tika sākts ar 801 tūkstoti eiro lielu atlikumu no pagājušā gada, un arī šī gada beigās tiek plānots atlikums — 200 tūkstoši eiro.
Brīvpusdienas 1.—6. klases skolēniem
Aizkraukles novada pamatbudžetā no 10 miljoniem vairāk nekā puse summas ir nodokļu nauda un mazāk nekā puse — valsts nauda mērķdotāciju veidā. Pašvaldība nodokļos šogad plāno saņemt 6,1 miljonu eiro, tajā skaitā 5,6 miljonus iedzīvotāju ienākuma nodokli, 479,22 tūkstošus eiro nekustamā īpašuma nodokli par zemi, ēkām, mājokļiem un inženierbūvēm. Azartspēļu nodoklis budžetā varētu ienest 78 tūkstošus eiro.
No 10 miljonu lielā budžeta apmēram 3,8 miljoni ir valsts mērķdotācija skolotāju un treneru algām, mācību līdzekļu iegādei, 1.—4. klases audzēkņu ēdināšanai, algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, invalīdu asistentu pakalpojumiem, kā arī Jaunceltnes un Gaismas ielas rekonstrukcijas projektam. Pašvaldība jau vairākus gadus saņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, šogad — 481,5 tūkstošus eiro.
Valsts 1.—4. klases skolēnu brīvpusdienām maksā 1,42 eiro, bet pašvaldība vēl piemaksā 53 centus, lai pusdienas būtu sātīgākas. Pašvaldība 50 centus maksā arī launagam katram bērnam, kurš paliek pagarinātās dienas grupā. Brīvpusdienas būs arī 5.—6. klases audzēkņiem, pašvaldība par katra bērna ēdināšanu samaksās 1,95 eiro.
Kopā skolēnu bezmaksas ēdināšanai no budžeta izlietos apmēram 160 tūkstoši eiro. Skolēnu braukšanas biļešu apmaksai ieplānoti 13,5 tūkstoši eiro, bet naudas balvām labākajiem audzēkņiem — 4000 eiro.
Remontiem naudu aizņemas Valsts kasē
Varbūt dažs teiks — nevar būt, ka naudas pietiek tikai izdzīvošanai, jo pašvaldība taču remontē ielas un plāno celt skolas piebūvi, tātad līdzekļi attīstībai ir? Tomēr tā gluži nav — pašvaldība šādiem mērķiem izmanto Eiropas fondu naudu, valsts līdzfinansējumu un aizņemas no Valsts kases.
Jaunceltnes un Gaismas ielas pārbūvei šogad ieplānots aizņemties
1 599 190 eiro, savukārt no valsts pašvaldība šim mērķim saņems
1 390 000 eiro. Piebūves būvniecībai pie Aizkraukles novada vidusskolas ēkas Draudzības krastmalā šogad būs vajadzīgi 694 973 eiro, nākamgad — 800 000 eiro. Trešā pacēluma sūknētavas izbūve Draudzības krastmalā izmaksās ap 20 tūkstošiem eiro, un šo summu finansēs no saņemtā dabas resursu nodokļa. Pagastā plānots atjaunot pašvaldības grants seguma ceļus 4,9 km kopgarumā.
Jaunās valdības pārsteigums
Pašvaldība paredz veikt arī citus aizņēmumus. Diemžēl jaunā Latvijas valdība ir sagādājusi nepatīkamu pārsteigumu, nosakot, ka pašvaldībai jāiegulda ceturtā daļa savas naudas, ja tā projektu īstenošanai vēlas ņemt aizņēmumu Valsts kasē. Iepriekš tā nebija. Tas apgrūtina projektu īstenošanu. Šogad iecerēts saremontēt Aizkraukles novada vidusskolas sporta centra ēkas jumtu un Aizkraukles novada mūzikas skolas ēku, orientējošās izmaksas ir 200 tūkstoši eiro un 50 tūkstoši eiro. Savukārt brauktuves un automašīnu stāvlaukuma izbūve no Draudzības krastmalas līdz Spīdolas ielai starp Spīdolas ielas 12. un 14. māju varētu izmaksāt 150 tūkstošus eiro. Lai pēc būvdarbu iepirkumu beigšanas varētu saņemt aizdevumu no Valsts kases, dome šos trīs projektus atzina par prioritāriem, tie atbilst pašvaldības 2014.—2020. gada Investīciju plānam.
Saistības par 5,38 miljoniem eiro
Pašvaldībai no iepriekšējiem gadiem Valsts kasē ir 32 aizņēmumi par 5,38 miljoniem eiro, to atmaksas termiņš ir dažāds — līdz pat 2034. gadam. Senākie aizņēmumi ņemti 2002. gadā, piemēram, Aizkraukles novada ģimnāzijas ēkas renovācijai 2002. gadā pašvaldība aizņēmās 318,7 tūkstošus eiro, vēl jāatmaksā 83,9 tūkstoši eiro.
Liela daļa ir projekti, kas īstenoti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, bet pašvaldībai bija jāiegulda sava daļa. Piemēram, Spīdolas, Jaunceltnes ielas rekonstrukcija, satiksmes drošības uzlabojumi Sprīdīša, Mednieku, Muzeja ielā, Aizkraukles pagasta Liepu ielas rekonstrukcija, senāki īstenotie projekti ir bibliotēkas, skolu, bērnudārzu ēku siltināšana un atjaunošana. Ir arī projekti, kas īstenoti bez Eiropas atbalsta, bet ar Valsts kases atbalstu, piemēram, iekšpagalma pārbūve Gaismas ielā 4, sporta laukuma jaunbūve pie Aizkraukles novada sporta centra. Šogad Valsts kasei pavisam paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummu 625 730 eiro un aizņēmumu procentus 36 495 apjomā. Jāņem vērā arī tas, ka pašvaldībai ir vairāki galvojumi.
Veidos videonovērošanas sistēmu
Pērn sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem pašvaldība iztērēja vairāk nekā pusmiljonu eiro, arī šogad plānots tērēt aptuveni tikpat daudz.
Pensionāru pārvadāšanai uz dārziem “Ziedos” un Aizkraukles pagastā šogad piešķirti 16,6 tūkstoši eiro, nedaudz vairāk nekā pērn, taču samazināts braucienu skaits.
Sabiedrisko organizāciju projektiem šogad piešķirts gandrīz divreiz mazāk naudas nekā pagājušajā gadā — 7941 eiro, jo 6500 eiro pirmo reizi paredzēts biznesa ideju konkursam “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā!”.
Par 3000 eiro ieplānots nomainīt videokameras, kas Aizkrauklē kādreiz izvietotas vairākās vietās, taču ir nolietojušās un savas funkcijas vairs nepilda. Savukārt 20,9 tūkstoši eiro ieplānoti videonovērošanas sistēmas izveidošanai. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis stāsta, ka pašlaik vēl nav iespējams precīzi pateikt, kurās vietās būs videokameras, jo plāns vēl tiek izstrādāts.
Tualetei ap 20 tūkstošiem eiro
Pasažieri beidzot atkal var izmantot autobusu stacijas uzgaidāmo zāli. Pašvaldība autobusu stacijas tualetes telpas nomā no AS “CATA”. Tualetes kosmētiskajam remontam paredzēti 10 tūkstoši eiro, arī uzturēšanai izlietos gandrīz tikpat daudz naudas — pašvaldība maksās algu tualetes kasierim, telpu apkopējam, kā arī pirks kopšanas līdzekļus.
Pārmaiņas sagaidīs centrālā laukuma pulkstenis, tā krāsošanai ieplānoti 1200 eiro.
Iedzīvotāji bieži sūdzas, ka Daugavas krastā mētājas pudeles un papīri. No 1. aprīļa līdz 31. oktobrim tur strādās Daugavas krasta kopējs (0,6 likmes), viņa atalgojumam tērēs 2460 eiro. Labiekārtojuma elementu atjaunošanai un ierīkošanai
Daugavas krastā tērēs 6000 eiro. Kaspars Sniedzītis informē, ka paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu peldēšanās vietā lejpus kultūras nama. Savukārt pilsētas bērnu rotaļu laukumu elementu remontam piešķirts 6000 eiro.
Vasarā pilsētā dažādās vietās notiek kultūras pasākumi, taču cilvēkiem bieži nav vietas, kur apsēsties, tādēļ solu izgatavošanai ieplānoti 3000 eiro.
Pontonu piestātnes uzstādīšana, uzturēšana un novākšana izmaksās ap 2000 eiro.
Daugavas ūdenskrātuves ainavu plāna koncepcijas izstrādei ieplānoti 4235 eiro.
Strūklaku uzturēšanai un apkopei centrālajā laukumā un pilsētas dīķī paredzēti 5770 eiro.
Izstrādās interaktīvo karti
Pilsētas interaktīvās kartes izveidošanai un abonēšanai ieplānoti 4500 eiro. Kaspars Sniedzītis stāsta — kartē elektroniskā veidā tiks ievadīta informācija par infrastruktūras objektiem, piemēram, par kanalizācijas un ūdensvada sistēmu, elektrotīkliem, būvobjektiem, pļaujamajām platībām. Karte būs pašvaldības lietošanā, ļaujot speciālistiem ātri noskaidrot vajadzīgo informāciju un, ja nepieciešams, kartē veikt izmaiņas. No nākamā gada jābūt gatavam decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistram, tas nozīmē, ka būs jāuzskaita visi objekti, īpašumi, norādot, kāda kuram ir kanalizācijas sistēma — centralizēta vai decentralizēta.
Aizkrauklē, Lāčplēša ielas 12. mājas galā, ir panno “Daugav's abas malas mūžam nesadalās”, kas ir nolietojies, rada nepievilcīgu skatu. Plānots to noņemt un vai nu atjaunot, vai arī renovēt mājas gala sienu. Pilsētā plānots atjaunot vai no jauna izgatavot informatīvos stendus. Panno un stendiem ieplānoti 9500 eiro.
Sakoptība maksā daudz
Visi vēlamies, lai nakts stundās pilsētā būtu gaišs, bet par to jāmaksā un krietni daudz — par ielu apgaismojuma apkalpi, remontu un elektroenerģiju gadā plānots iztērēt 88,8 tūkstošus eiro.
Zāles pļaušana izmaksās ap 40 tūkstošiem eiro, puķu stādi, stādījumu ierīkošana un kopšana — 8200 eiro, dekoratīvo stādījumu kopšana sešus mēnešus — 22,3 tūkstošus eiro, koku apzāģēšana un apzaļumošana — ap 6000 eiro, ielu apkopēju jeb ielu kopēju algošana — 275,5 tūkstošus eiro. Šogad 4000 eiro paredzēti ietvju bruģa remontam. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē izdzīvošanas budžets

Kategorijas