Azartspēles spēlē ne tikai Rīgā

2019. gada 29. marts 09:27

250

Šonedēļ pēc ilgām debatēm Rīgas dome pieņēma lēmumu slēgt lielu daļu azartspēļu zāļu. Pirmajā brīdī šķiet, noticis neiespējamais, revolūcija, jo šī nozare galvaspilsētas kasi papildina par vairākiem miljoniem eiro gadā. Latvijas mērogā spēļu zāles, maksājot nodokli, budžetā ieskaita 36,6 miljonus eiro. Vai tiešām deputāti būtu ieklausījušies iedzīvotāju vēlmēs atteikties no stabila un laba naudas avota? Tāpēc lēmums šķiet pat neloģisks, zinot šībrīža situāciju Rīgas kasē, kas nebūt nav spīdoša. Vieni to sauc par Rīgas domes opozīcijas uzvaru, citi — par Rīgas mēra Nila Ušakova populistisku soli, izdabājot iedzīvotājiem un nedaudz aizēnojot pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” nedienas. Azartspēles spēlē ne tikai Rīgā. Trīs spēļu elles ir arī Aizkrauklē. Nav jābūt apveltītam ar izcilām prāta spējām, lai saskatītu likumsakarību starp laimētavu un lombardu izvietojumu pilsētās, kas it kā nejauši ir viens otra tuvumā, tajā skaitā Aizkrauklē. Stāsts arī par to, ka azartspēļu vietas tieši vai netieši sekmē zādzības, jo azartā iekļuvušo viegli zaudētā nauda kaut kā jāatgūst...lai atkal būtu, ko zaudēt. Pēdējā laikā retāk, bet pirms gadiem bieži dzirdēja runājam par ģimenēm, pārsvarā par to vīriem, kas visu algu atstāj spēļu automātos, par uzņēmējiem, tajā skaitā manas paziņas tēvu, kurš vairāku gadu laikā tieši azartspēļu dēļ bija nonācis lielos parādos un ņēma nelabu galu, pieliekot sev roku. Cilvēki lielākoties ir vāji un ļaujas dažādām atkarībām — alkoholam, tabakai, narkotikām, azartspēlēm un daudzām citām. Un vienmēr būs uzņēmīgi cilvēki, kas to izmantos, tā teikt, iedzīvosies uz cita nelaimes. Nav ļaunuma bez labuma, un savā ziņā fiziskas spēļu zāles ir labākas — kontrolējamākas par virtuālajām internetā. Tāpēc Rīgas domes revolucionārais lēmums aktualizējis ideju par iespējamo virtuālo zāļu lobiju. Eksperti lēš, ka šobrīd aptuveni puse no visām azartspēļu vietnēm internetā ir nelegālas.

Pavērot Rīgas pieredzi un lēmuma realizācijas gadījumā sekot galvaspilsētas pieredzei gatavs arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Novada budžetā no visām trim spēļu zālēm nonāk mazāk nekā 10 tūkstošu eiro. Tāpēc šāda biznesa izskaušanu nevar saukt par lielu zaudējumu. Ar laiku pašvaldības varētu sacensties par to, kura ir tīrāka no azartspēļu biznesa.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka azartspēles eksistēja jau paleolītā, apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras. Rietumāzijas teritorijā, Mezopotāmijā, atrasti senākie zināmie metamie kauliņi, kurus diez vai izmantoja, spēlējot nevainīgas galda spēles. Ar to gribu teikt, ka vieta nepaliks tukša un prātu skurbinošo maģisko sajūtu par pēkšņo veiksmi, senās romiešu dievietes Fortūnas labestību cilvēks vēlēsies izbaudīt tāpat kā līdz šim visus iepriekšējos piecus tūkstošus gadus.

Staburags.lv ARHĪVS

Azartspēles spēlē ne tikai Rīgā

Kategorijas