Informācijas par veselīgu dzīvesveidu nevar būt par daudz

2019. gada 26. marts 00:00

161

Informācijas par veselīgu dzīvesveidu nevar būt par daudz

Kas ir profesors Andrejs Ērglis? Tas nav pasakāms vienā vārdā. Viņš ir kardiologs, medicīnas doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Patiesībā viņš ir cilvēks, kurš aktīvi iestājas par to, lai mēs dzīvotu veselīgāk un kvalitatīvāk.

Profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka informācijas par veselīgu dzīvesveidu nevar būt par daudz. Saistībā ar to viņa redakcijā 2016. gadā iznāca “Sirds grāmata”, kurā ir apkopoti divdesmit stāsti par sirds veselību. Tajā Latvijas vadošie kardiologi un sirds veselības eksperti šķietami sarežģītas lietas apraksta vienkāršos vārdos — tā, lai ikvienam lasītājam būtu iespēja izprast veselas sirds pamatprincipus, sirdskaites un to ārstēšanu.
Savukārt pagājušā gada nogalē Latvijas Universitāte profesora Andreja Ērgļa vadībā sāka pētījumu par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatību Latvijā. Jau rakstījām, ka pētījumā ir iekļauti 6000 cilvēki no visas Latvijas.
Kardiologs A. Ērglis intervijā “Staburagam” pastāstīja par pētījuma gaitu, kā arī atgādināja veselīga dzīvesveida pamatpostulātus.
Palielinās sirdsslimnieku vecums
— Kā pētījumā veicas ar paredzētajām intervijām? Vai cilvēki ir saprotoši un labprāt tām piekrīt? Vai vairāk nekā 150 jautājumu daļu intervējamo neaizbiedē?
— Atsaucība varētu būt labāka, bet esam ļoti pateicīgi tiem cilvēkiem, kuri jau ir atsaukušies. Interviju veikšanas laiks ir pagarināts, tāpēc es personīgi aicinu visus, kuri ir saņēmuši ielūgumu, piedalīties pētījumā.
— Kāpēc vajadzīgs šāds pētījums? Vai desmit gadu laikā, kopš veikts līdzīgs pētījums, var būtiski mainīties sirds slimību riska faktori?
— Tieši tas jau ir tas interesantākais! Līdzīga atkārtota epidemioloģiskā pētījuma veikšana ļaus iegūt priekšstatu par to, kas ir mainījies desmit gadu laikā — kā ir mainījusies riska faktoru izplatība, vai cilvēki mazāk smēķē, vai kopumā ir veselāki. Protams, rezultāti var parādīt arī pretējo. To mēs redzēsim šī gada rudenī, kad iegūtie dati tiks apkopoti. Te vēlos uzsvērt, ka runa nav tikai par sirds un asinsvadu slimībām, bet gan par cilvēku veselību kopumā, jo nav noslēpums, ka riska faktori, kas ir definēti par kaitīgiem sirds un asinsvadu veselībai, ir kaitīgi cilvēka veselībai kopumā. Tie veicina arī, piemēram, onkoloģisko slimību veidošanos.
— Kāda ir pēdējo gadu tendence — sirdsslimnieku kļūst vairāk?
— Es drīzāk teiktu, ka palielinās sirdsslimnieku vecums, kas ir labs rādītājs.
Cilvēki kļuvuši apzinīgāki
— Masu informācijas līdzekļos ir daudz izzinošu raidījumu un rakstu, kā saglabāt veselus asinsvadus, līdz ar to sirdi. To pacientam stāsta arī ārsts. Vai jums nešķiet, ka vairumā gadījumu ārsts bezjēdzīgi cīnās ar pacienta izlaidības sekām? Patiesībā notiek cīņa ar sekām, nevis cēloni. Ārsts izraksta tabletītes, bet slimnieks turpina smēķēt, ēst desas un bulciņas.
— Uzskatu, ka no 2000. gada, kad sākām aktīvi informēt sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, situācija ir daudzkārt uzlabojusies. Cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki, fiziski aktīvāki, izvēlīgāki ēdiena ziņā. Paskatieties apkārt — ielas un meži ir pilni ar cilvēkiem, skrien, brauc ar riteņiem, nūjo, piedalās dažādās veiklības sacensībās. Mums, ārstiem, par veselīgu dzīvesveidu jāinformē katru dienu no rīta līdz vakaram. Liels paldies arī medijiem par šo darbu — bez mediju atbalsta progress nebūtu tik liels.
Visur
ir izņēmumi
— Vai skolās, jūsuprāt, nevajadzētu vairāk runāt par veselīgu dzīvesveidu, ieviest veselīga uztura mācību?
— Veselīgu dzīvesveidu skolās vajadzētu veicināt katru dienu un ikvienā mācību priekšmetā. Mums ir ļoti daudz radošu pedagogu, kuri zinātu, kā integrēt veselību savos mācību priekšmetos. Matemātikā varētu aprēķināt ķermeņa masas indeksu, ķīmijā izpētīt kāda produkta sastāvu, ekonomikā uzzināt, kāpēc produktu ražošanā izmanto veselībai kaitīgo palmu eļļu, vēsturē noskaidrot, ko ēda senie latvieši, ģeogrāfijā — ko ēd itāļi, franči un japāņi, un kāpēc viņu maltītes ir veselīgākas nekā citviet…
— Pirms kāda laika veselu emociju vētru izraisīja Holivudas veterāna Ričarda Gīra ieraksts Facebook sociālajā tīklā. Tajā viņš stāstīja par drauga māti, kura bija fanātiska veselīga dzīvesveida piekritēja, taču 76 gadu vecumā viņai atklāja ādas vēzi, kā arī kaulu smadzeņu vēzi. Turklāt sievietei bija osteoporoze smagā formā…Savukārt drauga tēvs sev nekad neko neatteica. Viņam bija “nospļauties” par ārstu ieteikumiem — dzīvoja, kā pašam patika. 81 gada vecumā ārsti sacīja, ka kunga veselību varētu apskaust pat jaunieši. Savu vēstījumu Ričards Gīrs beidz ar šādām pārdomām: “Tāda dzīve, un neviens no mums no šejienes dzīvs neizkļūs. Tāpēc nevajag attiekties pret sevi kā pret kaut ko otršķirīgu. Kamēr ir laiks, vajag dzīvot tā, kā pašam labpatīk. Jo rīt var būt jau par vēlu.” Ko jūs viņam atbildētu?
— Jebkurā lietā pasaulē ir izņēmumi! Protams, var spēlēt krievu ruleti un cerēt, ka pistole neizšaus. Ir cilvēki, kuri var smēķēt līdz 100 gadu vecumam un nesaslimt, jo slimību izraisa visdažādākie iemesli — riska faktori, ģenētika, emocionālais stāvoklis un, nenoliedzu, arī citi, iespējams, mums vēl nezināmi fakti. Bet plaši zinātniski pētījumi liecina, ka smēķēšanai ir vistiešākā saistība ar onkoloģiskajām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, kāju amputācijām. Mēs nezinām Ričarda Gīra drauga mātes anamnēzi (stāsts par slimības attīstību un slimnieka dzīvi — I. S.), lai spriestu, kāpēc patiesībā viņa saslima, tāpēc arī nedrīkstētu izdarīt secinājumus.
Mazāk ticēt brīnumiem
— Žurnāla “Veselība” speciālizlaidumā “Veseli Asinsvadi” jūs sakāt, ka nodzīvot līdz 120 gadiem ir reāli! Pagaidām gan tā ir jūsu teorija. Kāpēc, jūsuprāt, tā vēl arvien nav realizējusies dzīvē?
— Visam ir savs laiks. Tas nenotiek vienā dienā. Pateicoties zinātnes straujajai augšupejai, dzīves ilgums attīstītajās pasaules valstīs arvien pagarinās. Turpmāko gadu lielākais izaicinājums būs panākt to, lai šie ilgi nodzīvotie gadi būtu arī kvalitatīvi un veselīgi nodzīvoti.
— Šajā pašā žurnālā jūs sakāt, ka palmu eļļa ir inde. Vai tad Veselības ministrijā to nezina, un kāpēc to neaizliedz?
— No palmu eļļas nemirst, bet tās izmantošana uzturā nav ieteicama! Arī margarīns, rūpnieciski ražotas desas un kūkas pēc būtības ir inde! Jo vairāk šādus produktus cilvēks lieto, jo lielāks sirds un asinsvadu slimību risks. Arī šis fakts ir pierādīts plašos starptautiskos zinātniskos pētījumos, un ieteikums no tiem izvairīties ir iekļauts Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās.
— Cilvēkiem allaž patīk ticēt dažādiem brīnumlīdzekļiem. Viens no pieņēmumiem — līdzīgs līdzīgu ārstē. Tā, piemēram, ir uzskats, ka tomāti palīdz novērst sirds slimības. Jūsu domas?
— Sirds un asinsvadu slimību gadījumā vajadzētu mazāk ticēt brīnumiem, kaut gan tos es nenoliedzu, bet vairāk paļauties uz pierādījumiem balstītu medicīnu. Būsim reāli — tomāti neizglābs no infarkta vai insulta, tāpat kā mellenes neatgriezīs redzi un ģerānijas neatjaunos dzirdi. No sirds slimībām izvairīties var palīdzēt aktīvs dzīvesveids, sabalansēts uzturs un regulāras veselības pārbaudes, kā arī, ja nepieciešams, medikamenti, kuru iedarbība ir zinātniski pierādīta. Te būtu jāpaļaujas uz ārstu kompetenci un nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos.
Nepaspēj paēst pusdienas
— Vai nelaimīga mīlestība sirdi var salauzt kā piparkūku?
— Medicīnā pastāv lauztās sirds termins, kaut gan biežāk to dēvē par stresa kardiomiopātiju. Iemesli ir liels pārdzīvojums vai smaga stresa situācija — ne tikai šķiršanās, bet arī, piemēram, tuvinieka nāve, autoavārija vai kāds cits notikums. Galvenie simptomi ir ļoti līdzīgi infarkta simptomiem — sāpes krūtīs, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, taču sirds asinsvadi ir bez sašaurinājumiem, kas ir novērojami infarkta gadījumā. Atšķirībā no in-
farkta pēc lauztās sirds slimības cilvēks aptuveni viena divu mēnešu laikā var pilnībā atkopties, tomēr stresa kardiomiopātija var atkārtoties.
— Skatoties uz jums, šķiet, esat atklājis jaunības eliksīru. Kāda ir tā formula?
— Pirmkārt, darbs, kas man patīk. Otrkārt, es nesmēķēju! Treškārt, fiziskās aktivitātes — teniss, basketbols, hokejs.
— Vai jūsu dzīvesveidā ir arī kaut kas nepareizs?
— Jā! Darba steigā es bieži nepaspēju paēst pusdienas, tāpēc sanāk pieēsties vakaros… ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Informācijas par veselīgu dzīvesveidu nevar būt par daudz

Kategorijas