Vidējās izglītības iegūšanai būs stingrākas prasības

Astra Siliņa, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja

2019. gada 26. marts 00:00

401

Vidējās izglītības iegūšanai būs stingrākas prasības

Aizvadītā nedēļa bija notikumiem bagāta. Sākās ar atskatu uz Uzņēmēju dienām, un daudz sajūsmas pilnus vārdus dzirdēju par Aizkraukles novada jauniešiem — brīvprātīgajiem, kas palīdzēja pasākuma organizēšanā un norisē trīs dienu garumā. Uzteica lielo atbildības sajūtu, iecietību, atsaucību. Kopumā pasākuma organizētājiem palīdzēja 38 brīvprātīgie jaunieši, kurus vada jaunatnes lietu speciāliste Inga Ramane.
Viens no svarīgākajiem notikumiem bija trešdien — reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Izglītības nozares darbiniekus, tajā skaitā mani, iepazīstināja ar ministrijas plāniem šim gadam un tālākā nākotnē. Katram novadam līdz mēneša beigām jāiesniedz redzējums par izglītības iestāžu tīkla attīstību, kā notiks izglītības jomas optimizācija — ko un kā iespējams apvienot, pār-
strukturizēt, reorganizēt, bet no kā atteikties. Šajā ziņā Aizkrauklē darbs lielākoties jau veikts. Viens no pēdējiem lēmumiem bija saistīts ar vakarskolu, kas darbosies līdz 2020. gada 31. augustam. Ministri arī interesē, kādas izglītības jomas vidusskolēniem vēlēsimies piedāvāt apgūt, sākot ar 2020. gada 1. septembri. Zināms, ka turpmāk vidējās izglītības iegūšanā būs daudz stin-
grākas un augstākas prasības. Tas savukārt stimulētu jauniešu, kuri neplāno tālāk studēt augstskolās, izvēli iegūt profesionālo izglītību. Tiem, kuri tomēr vēlēsies iegūt vidusskolas izglītību, bet kādu iemeslu dēļ to nevarēs apgūt dienas skolā, atliks izmantot tālmācību vai neklātieni.
Nākamā tikšanās ministrijā paredzēja 17. aprīlī. Līdz 29. aprīlim plānots saskaņot iesniegto informāciju ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, skolu tīklu pielāgot paredzētajai novadu reformai. Jau 14. maijā plāno prezentēt skolu tīkla modeli. Jūnija sākumā mūs atkal aicinās uz diskusiju par to, bet līdz jūnija vidum sola prezentēt izglītības iestāžu tīkla projektu, kā to saredz IZM pēc novadu teritoriālās reformas. Daži no ministrijas šī brīža redzējumiem, piemēram, sākumskolās 1. — 4. klasei ar bērnu skaitu līdz 30 nav nepieciešama administrācija. Skolu sauktu par programmas realizēšanas vietu, kur strādātu divi pedagogi, kas vadītu apvienotās klases, un mūziku, sportu mācītu skolotāji no “lielās” skolas. Tāpat ir priekšlikums pedagogiem neatbalstīt mazāku darba likmi par 0,5, jo, pretējā gadījumā, strādājot nepilnu darba laiku vienā iestādē, šāds skolotājs nevar strādāt ar pilnu atdevi. Ar mazāku likmi, saņemot mazu atalgojumu, cilvēks sevi tāpat nevar uzturēt un ir spiests strādāt vairākās vietās, līdz ar to darbu padara mazāk kvalitatīvi.
Turpinot izglītības tēmu, jāpiemin skolotāju pikets pie Saeimas. Jautājumā par pedagogu algām man ir dalīta attieksme. Latvijā kopumā šajā jautājumā situācija nav nepārprotama. Ir ļoti liela atšķirība, kādu atalgojumu saņem lauku skolu skolotāji un pilsētas skolu skolotāji. Dažādās teritorijās prasības pret dzīves līmeni arī ir atšķirīgas, tāpat atšķirīga ir arī sabiedrības attieksme. Jaunā izglītības un zinātnes ministre plāno atteikties no finansējuma modeļa — nauda seko skolēnam, tas varētu mazināt šo plaisu. Tāpēc vairāk sliecos komentēt nevis algu apmēru, bet valdības lēmumu pēctecību. Tā nevar būt, ka vieni četrus gadus Saeimā virza kādu jautājumu, bet nākamās Saeimas laikā neveidojas pēctecība — visu atkal sāk no jauna, nerēķinoties ar iepriekš veikto darbu, solījumiem. Un to neattiecinu vienīgi uz izglītības jomu. Ja reiz šie lēmumi ir ilgstoši apspriesti, izdiskutēti, atzīti par nepieciešamiem, kādēļ neturpina to virzīšanu? Katrs jautājums, arī par pedagogu algām, nav kāda cilvēka vienpersonisks lēmums. To ir analizējuši, pētījuši speciālisti, un negribas ticēt, ka kādu jautājumu lēma, vienkārši sanākot kopā grupiņai politiķu. Bijušajam izglītības ministram Kārlim Šadurskim lēmumi attiecībā uz pedagogu, atalgojumu nenāca viegli, un pirms 13. Saeimas vēlēšanām tie noteikti nebija populistiski. Domāju, ka bijušais ministrs K. Šadurskis bija sagatavojies dotos solījumus pildīt.
Kad runāju ar Līgu Bucenieci, bijušo kolēģi, Lielvārdes novada Izglītības pārvaldes vadītāju, kas tagad ir Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, viņa teica, ka, strādājot kopā ar Šadurski, varēja just viņa interesi par savu jomu, ka viņš par to deg, redz stratēģiju un mērķus.
Atalgojuma virzienā pārdomas arī par to, vai vienīgi nauda sekmē darba kvalitāti, respektīvi, vai lielākas algas nodrošinātu arī izglītības kvalitātes celšanos.
Pagājušajā nedēļā Izglītības pārvaldes, sociālā dienesta un bāriņtiesas pārstāves bija uz jaunas rehabilitācijas programmas jauniešiem ar atkarībām prezentāciju psihiatrisko un narkoloģisko palīdzību sniedzošajā slimnīcā “Gintermuiža” Jelgavā. Arī Aizkraukles pusē ir daudz jauniešu, kuriem ir dažādas atkarības. Ar daļu no viņiem varam strādāt pašu spēkiem, bet četriem pieciem nepieciešama šādu speciālistu palīdzība. Prezentācija bija kupli apmeklēta. Žēl, ka programmā uzņems tikai 17 jauniešus no visas Latvijas.
Notika arī Aizkraukles reģiona skolēnu skatuves runas konkurss. Šogad audzēkņi ieguva necerēti daudz godalgotu vietu un piedalīsies nākošajā kārtā Jelgavā 3. aprīlī. Norisinājās arī Aizkraukles reģiona skolēnu tautisko deju kolektīvu repertuāra pārbaudes skate. Žūrija bija barga. Iespējams, ar domu, ka, pažēlojot kolektīvus un novērtējot augstāk jau šogad, tiks pazemināti sasniegumi nākamajā gadā, kad notiks atlase uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Jā, ir arī runas par to, ka vairāk vietas deju laukumā Daugavas stadionā būs Rīgas puses kolektīviem, bet gribu ticēt, ka tā nebūs.
Nedēļas izskaņas pēdējā darbdienā ķēros pie atmiņu raksta par manu laiku Pērses pamatskolā (tagad sākumskola). Biju tās direktore 13 gadus. Nākamajā mēnesī šajā skolā rīkos salidojumu, un vēstures skolotāja Valda Kalniņa man palūdza uzrakstīt pārdomas. Atzinu, ka tam, par ko agrāk biju tik norūpējusies, vēlāk nav nozīmes. Par šo laiku palikušas siltas, patīkamas atmiņas. Šķita, ka tajos brīžos, kad skolai kas bija nepieciešams, viss Iršu pagasts nāca kopā un palīdzēja.
Tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas. Esmu pārliecināta un mudinu arī citus tajās piedalīties. Jāiet, jādara zināms savs viedoklis, skatījums uz Eiropas nākotni, lai tur nonāk tie cilvēki, kurus mēs gribam redzēt.
Šonedēļ skaisti sākās pavasaris. Sestdien un svētdien kopā ar bērniem un mazbērniem priecājāmies par saulaino laiku, sarušinājām puķu dobes, saposām mājas apkārtni.

Staburags.lv ARHĪVS

Vidējās izglītības iegūšanai būs stingrākas prasības

Kategorijas