Staburaga dāmas grib būt košas

2019. gada 26. marts 00:00

Staburaga saieta namā līdz Lieldienām apskatāma Staburaga rokdarbu istabas dalībnieču adīto un tamborēto darbu izstāde “Silti”, kas pārsteidz ar radošu izdomu un košām krāsām. Arī pašas rokdarbnieces saka — gribam būt košas.

Izstāžu atklāšana parasti notiek ar izstāžu zāles saimnieku vai izstādes dalībnieku svinīgām uzrunām, taču, ieejot Staburaga saieta nama izstāžu zālē, nekas neliecināja, ka te būtu iekārtota rokdarbu izstāde. Neviena zeķu vai cimdu pāra, nekā! Jau pirms izstādes tās rīkotājas ziņoja, ka būs nevis vienkārši atklāšana, bet atklāšanas performance, un atlika vien gaidīt pārsteigumu. Un staburadzietes to prata sagādāt! Izstāde tika iekārtota neliela teatralizēta uzveduma laikā skatītāju acu priekšā. Zālē uz paplātēm un pakaramajiem svinīgi tika ienesti radītie darbi, un rokdarbnieces tos ātri izkārtoja ērtākai apskatei. Kā uz burvju mājiena parādījās aptamborēti lampas abažūri, tamborēti ziedi uzplauka uz krūzītēm, tējkannas un pat zupas terīnes. Bija gan zeķes, gan cimdi, gan spilveni un gultas pārklāji, pat aptamborēta gulta, galdiņš un šaha dēlis. Čības, tērpi un rotaļlietas mazulīšiem. Tik koši un spilgti, ka acis žilbst!

Tikpat koši, cik pašas rokdarbnieces, kas pēdējā iznācienā demonstrēja arī pašu radītus tērpus.
Izstādē apskatāmi darbi, kurus darinājušas Jolanta Lakša, Laila Kaufmane, Ilonija Kazakeviča, Diāna Rutkeviča, Dzintra Mizina, Svetlana Karetņikova, Mirdza un Inese Skudrovas. Jolanta atklāj, ka visa sākums bijis Viesītes muzeja “Sēlija” Amatniecības centrā noskatītās jakas adījuma raksts. “Bijām aizbraukušas ekskursijā, un man tā jaka iekrita acīs. It kā nekā sarežģīta — labiski uz vienu pusi, labiski uz otru pusi. Atbraucu mājās, domāju — jāpamēģina. Sāku adīt, bet nekas nesanāk. Aprunājos ar Lailu, viņa šo rakstu, ko latviski sauc par spundiņrakstu, atrada internetā. Pamēģināja un arī pati aizrāvās,” stāsta Jolanta. Vakarā, kad mēģinājusi šo spundiņrakstus un nekas nav sanācis, Jolanta nodomāja, cik labi būtu, ja būtu vēl kāds, kam padomu paprasīt. “Liktu galvas kopā. Liela daļa darbojamies amatierteātrī, viena otru pazīstam, nolēmām sanākt kopā un darboties. Tad nāca ierosinājums adīt rakstainus cimdus Latvijas simtgadei. Es savējos pa ziemu jau būšu nonēsājusi, izstādē var apskatīt Lailas adītos cimdus. Aicinājām mums pievienoties arī citas rokdarbnieces, jo zinām taču, ka pagastā tādu ir daudz. Pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse mums atvēlēja telpas, kur sanākt kopā. Tomēr man par lielu pārsteigumu, atsaucība bija diezgan maza,” piebilst Jolanta.
Staburaga rokdarbnieces pulcējas trešdienu vakaros. “Ja gribas labas emocijas, aizejiet trešdienās pie meitenēm uz rokdarbu istabu! Tur vakari paiet ļoti ātri,” saka Mirdza Skudrova, kura kopā ar vedeklu Inesi un mazmeitu Amandu arī bijušas rokdarbnieču pulciņā.
Šajā izstādē darbi ir no vilnas, siltās dzijas. Rokdarbnieces domā, ka nākotnē varētu pievērsties kaut kam vieglākam, un, iespējams, taps mežģīnes. “Katrā ziņā ideju nākamajiem darbiem ir daudz, un, kas zina, varbūt arī koki Vīgantes parkā uzzied košās krāsās,” noslēpumaini piebilst Diāna Rutkeviča. Ja citās izstādes izliktos darbus drīkst tikai apskatīt, tad šajā darbu autores aicina tos paņemt rokās, aplūkot tuvāk, uzvilkt kājās čības, piesēst gultā un baudīt tēju no aptamborētajām krūzītēm. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Staburaga dāmas grib būt košas

Kategorijas