Bailes norāda pareizo virzienu

2019. gada 22. marts 00:00

437

Aizkrauklietis Jānis Apeināns ir radošs jaunietis, kurš iecerējis īstenot biznesa ideju par ielu ēdināšanas uzņēmumu. Šāda veida iestāde mūspusē būtu jaunums, idejas neparastums precīzi raksturo idejas autora būtību — brīvs savās domās un pozitīvs. Jānis ir celmlauzis, viņš tic sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai un cer to ieviest savā darbā.

Hiperaktivitāte palīdz sasniegt mērķus
— Kā paiet tava ikdiena?
— Meklēju veidus, kā izpausties. Esmu darītājs, nepatīk sēdēt uz vietas un skatīties pulkstenī. Mana lielākā problēma — kad kļūst garlaicīgi, meklēju ko jaunu. Lai spētu koncentrēties un darīt, man vajadzīga aizrautība. Es ātri mācos un “uzsūcu” informāciju.
Atgriežoties no Anglijas, jutos nomākts, devos pie speciālista. Noteica diagnozi — uzmanības deficīts, hiperaktivitātes sindroms. Pirmajā brīdī domāju: “Šausmas, esmu slims!” Bet tas izskaidroja trauksmi un citas sajūtas, ko pirms tam neizpratu. Ja hiperaktivitātes pazīmes pareizi novirza un kontrolē, tad var sasniegt lielas lietas. Atšķirībā no citiem man pietiek ar četrām stundām, lai justos atpūties.
— Kā tu šīs papildspējas izmanto?
— Ja mani kas aizrauj, es strauji pēc tā tiecos. Neko citu apkārt neredzu — hiperfokuss. Viens teiks, ka tas ir slikti, cits, ka labi. Es spēju veiksmīgi darīt un uztvert vairākas lietas vienlaikus.
— Kā radās doma par ātrās ēdināšanas pakalpojuma piedāvājumu?
— Man ir ļoti daudz ideju, šī ir lētākā. Pirms mēneša draugs teica: “Man apnicis, ka tu visu laiku tikai runā. Dari kaut ko!” Tas man “iesēdās galvā”, nolēmu rīkoties. Studējot universitātē, biznesa inkubatorā ieguvu grantu ar citu ideju. Process neaizgāja, guvu labu pieredzi un paliekošus kontaktus. Nākamajā dienā pēc sarunas ar draugu sazinājos ar agrāko inkubatora administratoru, šī brīža “Ragisteracompany in Latvia” vadītāju, un process aizgāja.
Strādājot Aizkrauklē, saskatīju iespējas, kā lietas darīt citādāk. Sapratu, kādēļ bieži mainīju darbavietas, — man nepatīk pakļauties. Es varu iekļauties kolektīvā, izpildīt to, ko no manis prasa, bet iekšēji biju pretrunās. Negribēju piepildīt cita sapni, bet savējo.
Uzņēmums “Traki gardi” būs mana sapņu darbavieta. Man patīk paēst, ļoti, taču patiesā doma ir radīt pārspīlēti pozitīvu vidi. Man apnicis klausīties, ka cilvēki čīkst un gaužas. Vēlos to mainīt. Gribu mainīt sabiedrības attieksmi. Centīšos! Vai sanāks? To nezinu. Man galvenais nav peļņa vai citi labumi, bet pats darba process. Ar savu darbību vēlos citiem parādīt, ka viss ir iespējams.
Mērķa sasniegšana ir tikai ieguvums
— Tu dalies pieredzē sociālajā vietnē Facebook.com.
— Jā, regulāri ziņoju par to, kā norit uzņēmuma dibināšanas process. Dalos pieredzē un kļūdās. Patiesībā atspoguļoju to vispirms sev, lai man būtu atskaites punkti. Jāsecina, ka cilvēkiem par uzņēmējdarbības sākšanu ir liela interese. Kādēļ sabiedrība domā, ka lielais bubulis ir valsts, ja patiesībā tie ir uzņēmēji, kas nav tendēti uz sadarbību ar maziem uzņēmumiem? Jo biežāk saņemu atbildi “nē”, jo vairāk tiecos pēc “jā”.
— Tu veici iedzīvotāju aptauju. Ko tā atklāja?
— Aptaujā piedalījās 232 cilvēki. Galvenais jautājums bija — vai mans piedāvātais pakalpojums Aizkrauklē ir nepieciešams? 185 cilvēki atbildēja, ka ir. Viņiem apnikušas kotletes un karbonādes, vienveidīgā vide. Aizkrauklē vairs nav vietas, kur var vienkārši aiziet. Ne tikai paēst, bet aiziet. Es gribu to traktēt citādāk. Kā tas būs dzīvē? Agrāk šķita, ka atbilžu meklēšana uz jautājumiem ir procesa kulminācija. Tagad saprotu, ka, meklējot atbildes, rodas vairāk jautājumu, un tas jau ir interesanti.
Manuprāt, esmu sapratis, kādēļ šī ideja gūst atsaucību un interesi. Cilvēki ir ceļojuši, redzējuši, kas notiek citās valstīs, un daudz vieglāk un labprātāk pieņem jaunumus. Sabiedrība zina, kas ir picas, burgeri, tako, burito, virtulis un milkšeiki. Ceru, ka mans piemērs citiem kalpos par pozitīvo piemēru un motivāciju rīkoties un uzdrošināties. Protams, priecājos, ka manas aktivitātes kādam noder un palīdz. Uzslavas ir patīkamas, bet tas man draud sasniegt pabeigtības sajūtu, kas noved pie stagnācijas, un zūd vēlme darīt. Izvirzot mērķus, man svarīgākais ir pats process, mērķa sasniegšana ir tikai bonuss.
Pēc aptaujas sapratu, ka cilvēki ir atvērti un gatavi kaut kam jaunam. Negrib paši darīt, bet ir atvērti piedāvājumam. Pirms pāris gadiem, kad strādāju Beļģijā, atvaļinājumā atbraucu uz Aizkraukli. Svētdienā ielas bija tukšas, sastaptie cilvēki bija drūmi un pelēcīgi. Tagad, raugoties apkārt, mazpilsētas ielās cilvēki ir priecīgi, laimīgi, koši ģērbti. Jābūt aklam, lai nesaredzētu uzlabojumus. Izaugsmes iespēju netrūkst. Arī bezizeja ir iespēja risinājumu meklēšanai.
Visa pamatā — pareiza domāšana
— Kas jaunajam uzņēmējam ir pats grūtākais?
— Sākt, mēģināt un piespiest sevi. Idejas ir daudziem, vairums apstājas pie problēmām un šķēršļiem. Esmu pārliecināts, katrai problēmai ir risinājums. Pieņemot lēmumu par uzņēmuma dibināšanu, man kontā bija 23 eiro. Lielisks sākums! Bija problēma, radu risinājumu un turpināju. Izvirzīju mērķus un rīkojos. Mirklī, kad bija telpas un process ieguva taustāmu rezultātu, apjautu, ka tik tiešām viss notiek. Pats grūtākais ir sākt un neapstāties. Agrāk tieši tā arī darīju — saskaroties ar šķēršļiem, padevos. Pieredze rāda, ka darot viss notiek.
— Ir bail no neizdošanās?
— Agrāk ļoti baidījos. Man patika komforta zona, nevēlējos saskarties ar jauniem izaicinājumiem. Man joprojām ir bail, tikai tagad tās ir citādas bailes — baidos nebaidīties. Viss, kas mani biedē, ir pareizais virziens, tātad tas ir kaut kas jauns un vēl neapgūts.
— Kāda ir tava nākotnes vīzija?
— Darīt kaut ko lielāku. Es zinu, ka pēc gadiem, kad iestāsies rutīna, man zudīs interese. Man ir daudz ideju, kurām apakšā ir lielāka doma. Peļņa ir tikai pievienotā vērtība. Visiem svarīgs ir iznākums — vai nu tas būs pozitīvs, vai negatīvs. Bet arī tas atkarīgs no skatupunkta. Pozitīvais var būt nauda, pazīstamība, kas ir labi, negatīvais — kļūdas un neizdošanās. Arī tā var būt pozitīva pieredze, ja no tās mācās. Visā var saskatīt labo. Pat kapiņos — krusts vai plusiņš.
Vēlos mudināt cilvēkus uzņemties atbildību pašiem par sevi. Kaitina, ka uz katra stūra dzirdu — Latvijā viss ir slikti, Igaunijā labāk, ja man būtu šis un tas, tad... Tā ir vienkārša atbildības noņemšana no sevis. Visa pamatā ir domāšana. Motivējot sevi, varbūt “pavilksies” arī citi un kaut lēnām, bet situācija uzlabosies.
Man ir teikuši, ka es neko nespēšu mainīt. Esmu mazs un melns uz kopējā fona, tikko sācis, jauns un nepieredzējis. Jā, sīks, bet pamēģiniet aizmigt, ja jums istabā ir ods?
Man teica, ka neizdosies, ka Aizkrauklē ēdināšanas pakalpojumu ziņā ir liela konkurence. Aiziet, lai uzņēmumu kļūst vēl vairāk! Varbūt nākotnē kļūsim par ielu ēdināšanas galvaspilsētu? Kāpēc ne, lielāku mērķi jau vajag. Nevajag tukši runāt, vajag darīt.
— Kas šobrīd ir dienas darāmo darbu augšgalā?
— Meklēju darbiniekus. Pretendentiem lūdzu atbildēt uz jautājumu, kādam jābūt labākajam darba devējam reģionā 2019. gadā? Vēlos motivēt padotos. Cenšos radīt vidi, kurā pats vienmēr esmu gribējis strādāt. Nākotnē vēlos attīstīt sociālo uzņēmumu, dot darba iespējas cilvēkiem ar traumām. Es zinu, uz ko cilvēki ar veselības problēmām ir spējīgi, viņi strādās cītīgāk par citiem, ja vien viņiem dos šādu iespēju. Uzņēmēji kļūdās, runājot par to, ka Latvijā nav darbaspēka. Ir, tikai viņi to neredz vai negrib redzēt. Vēlos, lai nākotnē sabiedrības atstumtajiem ir tādas pašas iespējas kā normāliem cilvēkiem. Dodot šādiem cilvēkiem iespēju — darīt —, viņos rodas motivācija. Bezdarbība ir degradējoša.
— Kā tu sevi raksturotu?
— Neuzskatu sevi par uzņēmēju, bosu vai ko tamlīdzīgu, sliecos uz līderdomāšanu. Esmu gatavs darīt un rādīt piemēru ar savu darbu.
Vissliktākais, kas ar mani var notikt, ir stress. Tad rodas tāds iekšējais haoss, kuru nesaprotu. Cenšos lietas uztvert mierīgi, mācīties no kļūdām un turpināt virzīties uz priekšu. Nav viegli, nav arī grūti. Ir interesanti! Pārsteidz negaidītā apkārtējo atsaucība. Kopš esmu palaidis sevi pasaulē, rādu procesa caurspīdīgumu, cilvēki iesaistās. Protams, kāds pateiks ko sliktu, visiem neizpatikšu. Tā būs mana problēma, ja es par to domāšu. Nevajag akcentēties uz negatīvo. Ieguvējs būs tas, kurš mainīsies. Procesā gūstu atgriezenisko saiti, ja kļūdos, mani izlabo, un no tā ieguvējs esmu es. ◆

Vizītkarte

Vārds, uzvārds:
Jānis Apeināns.
Dzimšanas laiks un vieta: 1994. gada 20. marts.
Nodarbošanās:
uzņēmuma “Traki gardi” dibinātājs.
Izglītība: mācījies Latvijas Universitātē starptautisko ekonomisko attiecību bakalaura programmā.
Vaļasprieki: filosofiska un psiholoģiska rakstura grāmatu lasīšana, digitālā mārketinga apgūšana.

Staburags.lv ARHĪVS

Bailes norāda pareizo virzienu

Kategorijas