Ar “Staburagu” kopā no jaunības

2019. gada 15. marts 00:00

Laikraksts “Staburags” daudziem bija un joprojām ir kā ģimenes loceklis, pavadonis mūža garumā. Lasītāji to sāka abonēt vēl kā “Komunisma Uzvaru” un turpināja lasīt arī pirms 30 gadiem, kad avīzei 1989. gada 14. martā mainīja nosaukumu un tā kļuva par “Staburagu”. Velta Strautiņa Neretas pagastā ir viena no vairākiem tūkstošiem lasītāju, kuras dzīve diendienā bijusi saistīta ar “Staburagu”.

Velta Strautiņa dzīvo ārpus pagasta centra, Lietuvas robežas tuvumā. Šī ir viņas dzimtā puse, un Neretas pagastā mīt arī viena no divām meitām un dēls. Veltas vīrs jau pirms 22 gadiem devies mūžībā. Bija reiz arī māsa un brālis.
Uz leišmali tagad var aizbraukt pa gludu, asfaltētu ceļu, un tikai pāris kilometru jāveic pa dubļiem, nogriežoties uz “Audzēm”. Aiz mājas kalniņā, šķeļot gaisu, griežas vēja rotora spārni. Sētsvidū mani sagaida Veltas dēls. Teic, ka mamma mājās, lai tik ejot no mājas gala iekšā. Klauvēju. Istabā ierejas suns, un kāda balss saka — nāk tik iekšā!
Tepat Neretas pusē pagājis arī viss viņas darba mūžs. Sākumā kolhozā, vēlāk, 20 gadu, Neretas pienotavā pie piena separēšanas.
Esmu paņēmis līdzi 1989. gada avīžu komplektu un rādu Veltai numuru zaļā drukā ar Staburaga klinti pirmajā lappusē. “Interesanti, kaut ko kā pa miglu atceros,” viņa teic. “Jaunībā, kolhoza laikā, biju ekskursijā, redzēju Staburaga klinti savām acīm. No avīzēm tik pa kādai vēl kaut kur nolikta, un sakrāti izgriezti raksti. Pēdējais bija par maniem rokdarbiem, kas izstādīti Ērberģē.”
Veltai ir 83 gadi, tas nozīmē, ka par lasītāju kļuva aptuveni 30 gadu vecumā, un arī tagad cītīgi izlasot katru lappusi. Par abonēšanu atbildīgais esot dēls. Viņš “Staburagu” ik ceturksni abonē internetā. Uzreiz visam gadam abonēt esot padārgi, tāpēc trīs mēnešu periods ir optimālais laiks. “Kā saņemu pensiju, lieku viņam pasūtīt,” stāsta Velta.
Lūgta salīdzināt avīzi toreiz un tagad, pirmo viņa nosauc iznākšanas biežumu un atceras laiku, kad laikrakstu izdeva trīs reizes nedēļā. Katru jauno numuru gaida ar nepacietību, un, kad tas iemests pastkastītē, kopā ar sunīti Dadzi ejot pēc tā. “Ļoti labi, ka “Staburags” atkal sācis likt tos, kas miruši Neretas novadā. Avīzi lasu no sākuma, vispirms apskatos bildes, lielos virsrakstus, beigās izlasu, kāds būs laiks. Patīk apraksti, cilvēku dzīvesstāsti. Tos interesanti palasīt. Avīzē redzu, ka mana meita arī iet manās pēdās — aizraujas ar rokdarbiem. Avīzi pāršķirsta arī dēls Elmārs, bet vairāk gan to lasa internetā.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ar “Staburagu” kopā no jaunības

Kategorijas