Staburags.lv ARHĪVS

Staburags dzīvo “Kalvadosa” dziesmā

Ināra Sudare

2019. gada 15. marts 00:00

270
Staburags dzīvo “Kalvadosa” dziesmā

Latvijas Televīzijas 1. programmā šlāgeraptaujā “Latvijas sirdsdziesma” jau otro mēnesi piedalās grupa “Kalvadoss”, kura klausītāju vērtējumam piedāvā dziesmu patriotiskās noskaņās “Staburags dzīvs”. Tās teksta un mūzikas autors ir grupas dalībnieks Aigars Mikas. Arī mūsu laikraksta nosaukums ir apliecinājums, ka Staburags ir dzīvs — tā vārds ir pacelts virs ūdens un atdots tautai. 30 gadu jubilejas noskaņās, kopš nesam šo vārdu, aicinājām uz interviju dziesmas “Staburags dzīvs” autoru.

— Vispirms, lūdzu, nedaudz iepazīstiniet ar grupu — cik ilgi pastāvat, ko darāt ikdienā?
— Grupa “Kalvadoss” pastāv jau 13 gadu. Tās sastāvs gadu gaitā dažādu iemeslu dēļ ir  mainījies. Kādreiz bijām pieci dalībnieki, tagad jau četrus gadus plecu pie pleca strādāju ar Juri Carevu. Esmu rīdzinieks, bet Juris ir no Rēzeknes. Lai arī attālums liels, tas netraucē mums kopā spēlēt. Mūzika nav mūsu maizes darbs, taču tā sanācis, ka darba nozares ir līdzīgas. Juris vada galdniecības uzņēmumu, bet es vairāk darbojos ar to, lai tādiem uzņēmumiem būtu izejmateriāls.
— Vai esat redzējuši Staburagu klātienē? 
— Diemžēl Staburagu klātienē neesam redzējuši. Par to gan ir daudz lasīts internetā. Applūdinātajai vietai bieži gadās braukt garām.
— Intervijā televīzijā jūs sacījāt, ka dziesma plauktiņā nogulējusi 11 gadu. Vai, izvelkot to gaismā mūsu valsts simtgadē, kaut ko tekstā vai mūzikā mainījāt?
 — Aizritot kādam laikam, katrs mūziķis atrod vietas, kur var kaut ko pielabot tekstā un mūzikā. Protams, dziesmai tika veiktas korekcijas. Tā savulaik jau bija ierakstīta, taču toreiz tas netika veikts kvalitatīvi. Arī grupa toreiz bija citā sastāvā.
— Neapšaubāmi, jūsu dziesma aptaujā ienes patriotisku toni. Pastāstiet, par ko ir dziesma, ko ar to vēlējāties pateikt?
— Šī dziesma nav baudāma vienā slānī. Protams, tajā atspoguļots fakts, kurš ir bijis nozīmīgs Latvijas vēsturē — Staburaga klints applūdināšana HES būvniecības dēļ. Vecāka gadagājuma ļaudis to vēl atceras, kad tas nebija applūdināts. Diemžēl jaunāki cilvēki par to var izlasīt tikai grāmatās vai internetā. Taču Staburags dziesmā vairāk domāts kā asociācija, atgriežoties pie mūsu tautas vēstures. Latvijā dažādos laikos ir valdījušas dažādas varas. Arī šis fakts caurauž dziesmu. Taču dziesma izskan ar domu, lai vai kā mūs dzīve mētā, atmiņā vienmēr būs dzimtās zemes nostaigātās takas, putnu dziesmas un mājas, kurās vienmēr būs vēlme atgriezties...
— Dziesma pabijusi arī Radio SWH raidījumā “Priekšnams”, kurā no klausītāju balsojuma rezultātiem veido iesūtīto dziesmu topu. Kā jums tur veicās?
— Mums bija liels gods saņemt uzaicinājumu piedalīties aptaujā. Iespējams, dziesma īsti neatbilda radio formātam, pie kura pieradis klausītājs, tāpēc nekādu augsto vietu neieņēma. Mūsu mērķis nav visur būt pirmajiem, taču esam priecīgi, ja kādam patīk mūsu dziesmas.
— Jūs esat šīs dziesmas teksta un mūzikas autors. Cik ‘‘ražīgs’’ esat?  Vai esat saskaitījis, cik jūsu pūrā ir autordziesmu?
— Pārsvarā, ar nelieliem izņēmumiem, tekstus un mūziku dziesmām rakstu es. Protams, vienmēr grupā visas nianses tiek izrunātas, pirms kāda dziesma tiek palaista tautā. Juris ir grupas taustiņinstrumentālists un fona dziedātājs. Viņš arī vairāk strādā pie dziesmu aranžējumiem. “Kalvadoss” studijā ir ierakstījis 14 dziesmas. Tā ka neesmu pārāk “ražīgs”. Šlāgeraptaujā ir skanējušas manas dziesmas “Vēl mazliet”, “Nāc klētiņā!” (savulaik tā gada griezumā bija 20 dziesmu skaitā, kuras visbiežāk atskaņotas radio), “Mūs’ māsiņa”. Protams, top jauni skaņdarbi.
— Kā dziesmas pie jums atnāk — turat vienmēr blakus blociņu, lai pierakstītu ideju, naktī lecat no gultas ārā, lai pierakstītu prātā ienākošu domu, vienkārši ar izauklētu domu apsēžaties un uzrakstāt?
— Katram mūziķim ir brīži, kad atnāk mūza. Tā var ierasties visnepiemērotākajā brīdī... arī naktī. Tad ir jālec ārā no gultas un jāpieraksta doma. Reizēm tā apciemo darba dienas vidū, dažreiz vēlā vakarā, kad apsēdies pie vīna glāzes. Blociņš ne vienmēr ir pa rokai, tad ideja jāpatur prātā. Reizēm gadās, ka ilgi nevaru piemeklēt īsti atbilstošu un skanīgu vārdu. Bet tas ir tikai laika jautājums.
— Kādu mūziku labprātāk spēlējat?
— Mūsu gaumes mūzikā ir diezgan līdzīgas. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc tik labi ar Juri esam sastrādājušies. Taču galvenais noteicējs ir klausītājs. Grupa regulāri spēlē dažādos pasākumos, kultūras namos, zaļumballēs, korporatīvos pasākumos. Publika dažkārt ir atšķirīga vecuma ziņā. Mēs cenšamies pielāgoties katra gaumei. Spēlējam visas populārākās latviešu un arī ārzemju autoru dziesmas, tā teikt, no valša līdz rokam. Ir arī pa kādam koncertam.
— Vai esat iecerējuši izdot disku? Varbūt doties  koncerttūrē?
— Doma par diska izdošanu mums radās jau pirms kāda laiciņa. Tas ir katra mūziķa sapnis. Priekšdarbi jau sākti. Tas būs tāds kā atskaites punkts par paveikto. Lielākā koncerttūrē, iespējams, dosimies vēlāk, kad iznāks disks. Taču  esam atvērti visiem piedāvājumiem, ielūgumiem.
— Vai grupas nosaukums nozīmē, ka esat kalvadosa cienītāji?
— Kalvadoss ir unikāls ābolu brendijs. Vienīgā vieta pasaulē, kur to ražo, ir Normandija Francijas ziemeļos. Dzēriens ir unikāls ar savu garšas buķeti, atšķirīgs no citiem dzērieniem.
Grupas nosaukums radās jau tās pirmsākumos, vēl spēlējot lielajā sastāvā. Centāmies būt unikāli savā izpausmē, tāpat kā brendijs kalvadoss. Šo īpašību cenšamies saglabāt arī šodien. Ja kādreiz galdā jāliek kas izsmalcināts, tad tas ir kalvadoss.
— Ko jūs novēlētu “Staburaga” lasītājiem?
— Lai visiem prātā labas domas un sirdī saule! ◆

Staburags dzīvs
Svešumā, lai vai kā mūs dzīve mētā,
Atmiņā vietas, kuras Latvei svētas.
Arī laiks, kad zem svešu kungu nastas
Lūza masts, kuram karogs mūsu krāsās.

Cēlās vīri kaujā, lai solis atkal brīvs,
Zem nepareizām krāsām
Nepareizos karogos kas plīv...

Vienmēr dzīvs, Staburags vienmēr dzīvs,
Lai gan ūdens to sedz, mūsu acis to redz,
Sirdis jūt — tā mūžam būt.

Dzimtenē, lai vai kādā vietā ejam,
Kājas min zemi,
kuru iemīlējām,
Kurā mīt ļaudis īstie,
nepareizie,
Kā lai zin’, kurš iet taisni,
kurš iet greizi.

Vieni krāsas maina,
citi stāv kā klints,
Pret nepareiziem vējiem
Staburags ir dzīvs...