Koknesē noskaidrots labākais skaļais lasītājs

2019. gada 15. marts 00:00

Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi visā Latvijā organizē 2018./2019. gada Latvijas nacionālās skaļās lasīšanas sacensības.

Aizkraukles reģiona fināls notika Koknesē tūrisma informācijas centra zālē. Tur sacentās Kokneses, Jaunjelgavas, Skrīveru, Pļaviņu un Aizkraukles novada skolu audzēkņi.
Žūrijas vērtējumā labākais — daiļrunīgākais — lasītājs — Agnese Rebāne no Aizkraukles novada vidusskolas 5.a klases. Viņas latviešu valodas un literatūras skolotājs ir Ģirts Šimanauskis. Agnese 18. maijā dosies uz Rīgu, lai piedalītos finālā, kas risināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Konkursā Koknesē skatītāju balvu ieguva Mārcis Briģis. Aizkraukles reģionā sacentās arī Ludvigs Bērziņš, Fanija Skripačkina, Kate Kondrāte, Martins Vilnis, Sandija Strautniece, Aleksa Kitajeva, Edvards Mozga, Marks Anufrijevs, Madara Potaše, Visvaldis Hennriks Kalniņš, Viktorija Voroboka.

Savukārt žūrijā bija Ilga Bruņeniece no Jaunjelgavas, Sandra Trakina no Skrīveriem, Ingrīda Grūbe no Kokneses, Antra Galiņa no Pļaviņām un Iveta Zemzariņa no Aizkraukles. Viņas vērtēja katra dalībnieka sniegumu — intonāciju, lasīšanas tempu, saskarsmi ar klausītāju u. c.
Šoreiz lasīšanai bija izvēlēti ārzemju autori — Somijas zviedru rakstnieces Tūves Jansones stāsti, Deiva Pilkija “Supervaronis Kapteinis Apakšbiksis”, britu autores Pamelas Lindones Treversas “Mērija Popinsa”, Maikla Bonda “Lācītis Padingtons”, Endrū Leina “Jaunais Šerloks Holmss. Sarkanā dēle”, Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmata”, Nīla Geimena “Par laimi, piens...”, kā arī latviešu autoru, piemēram, Dainas Ozoliņas “Izglābt vasaras brīvlaiku”, Valda Rūmnieka “Laika spēles”, Māras Cielēnas pasakas u. c. darbi.
Starp sacensību līdzjutējiem bija Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas latviešu valodas skolotāja Daina Vancāne-Viļuma. Viņa teic, ka skaļa lasīšana ir labs līdzeklis, kā attīstīt loģisko domāšanu, atmiņu. Bērniem mūsdienās patīk lasīt, jo ar laiku apnīk visas citas vienveidīgās darbības. Agrāk tāds bija Rubika kubiks, tagad — kendama, bet grāmata katru reizi pārsteidz ar ko jaunu. Šobrīd var lasīt ne tikai ārzemju, bet arī interesantus latviešu autoru darbus. Paldies tiem, kas veido šādus konkursus, jo tie bērnus attīsta, viņu valoda kļūst kuplāka, bagātāka, skaistāka. Līdz ar to viņiem vieglāk kontaktēties ikdienas saziņā. Mūsdienās, kad cilvēki kļūst arvien urbanizētāki, kokaināki, tēlaina lasīšana palīdz apzināties sevi kā cilvēku — dzīvu būtni ar jūtām. Katra grāmata jaunieti veido kā personību. Skolotāja atzinīgi vērtē faktu, ka konkursā piedalās ļoti daudz zēnu, puse no visiem dalībniekiem.
Viens no dalībniekiem koknesietis Evards Mozga, jautāts, kādēļ viņš lasa grāmatas, teic: “Tas ir interesanti.” Piemēram, “Grega dienasgrāmatas” ir pilnas ar piedzīvojumiem. Dažas no tajās aprakstītajām idejām atkārtojot arī savā dzīvē, blēņas darot. Izlasītās grāmatas iesakot arī vienaudžiem. Pats ar lasīšanu nopietni aizrāvies pirms gada. Savukārt mācības mūzikas skolā un ar tām saistītās publiskās uzstāšanās palīdzēja arī skaļās lasīšanas konkursā, kliedējot bailes no būšanas auditorijas priekšā.
Grāmata “Mērija Popinsa” bija arī šīs sacensību kārtas uzvarētājas Agneses Rebānes izvēle. Trenējusies lasīt tieši šo stāsta fragmentu vai vienkārši talants, bet Agneses trīs minūšu ilgais lasījums paskrēja kā viens elpas vilciens. Tajā pašā laikā tas nebija sasteigts, bija piepildīts ar emocijām. Kārtas uzvarētāja Agnese Rebāne stāsta, ka ikdienā cenšas daudz lasīt, bet ne gluži katru dienu. Piedalīšanās skaļās lasīšanas konkursā noder atmiņas trenēšanai. Pie grāmatām Agnesi jau agrā bērnībā esot radinājusi mamma, vakaros lasot tās priekšā. Pati lasīt iemācījusies vasarā, kad bērnudārzā bija brīvlaiks un ilgāku laiku pavadīja mājās. Pirmā izlasītā grāmata, kurai nosaukumu gan neatceras, bija dāvana Ziemassvētkos. Tik atmiņā palicis, ka tā bija lieliem burtiem un par lauku tēmu. Jautāta, kas varētu patraucēt gūt uzvaru konkursā Latvijas līmenī, Agnese, brīdi padomājusi, teic: “Drosmes trūkums.” ◆

Uzziņa

◆ Skaļās lasīšanas konkurss Latvijā notiek otro reizi. Tajā var piedalīties 11 līdz 12 gadu veci bērni.

◆ Ideja par lasīšanas kampaņas rīkošanu ir aizgūta no Nīderlandes, kur konkurss norisinās jau 25 gadus, iesaistot katru gadu ap miljonu skolēnu. Savukārt Latvijā iniciatīva ir iecerēta, lai mazinātu skolēniem raksturīgo neadekvāti zemo lasīšanas prasmju pašnovērtējumu.

◆ Kā liecina starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas 2016. gada pētījums, Latvijas skolēni paši sevi ierindo ceturtajā vietā no beigām 50 valstu konkurencē. Skaļās lasīšanas sacensības ir paredzētas pašapziņas celšanai, kā arī zēnu un meiteņu lasīšanas līmeņa izlīdzināšanai.

◆ Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības fināla norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, kā arī visiem finālistiem dāsnu dāvanu karšu skaitu nodrošināja SIA “Jānis Roze” un apgāds “Zvaigzne ABC”.

Staburags.lv ARHĪVS

Koknesē noskaidrots labākais skaļais lasītājs

Kategorijas