Sola, ka pilsētas statuss koknesiešu dzīvi nepasliktinās

2019. gada 8. marts 00:00

694

Sola, ka pilsētas statuss koknesiešu dzīvi nepasliktinās

Šī mēneša laikā plānots noskaidrot Kokneses novada iedzīvotāju viedokli par ieceri Kokneses ciemam piešķirt pilsētas statusu. Tikšanās reizē, kurā Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris iedzīvotājiem izklāstīja šo ieceri, lielākā daļa sanākušo to atbalstīja. Pārējie savu viedokli var paust, aizpildot aptaujas lapu.

Aptaujas lapu klātienē var saņemt, aizpildīt un iesniegt novada domes ēkā, tūrisma informācijas centrā, Kokneses bibliotēkā, Bebru un Iršu pagasta pārvaldē, kā arī elektroniski Kokneses novada domes mājaslapā.
Vēsturiski bijusi
pilsēta
Dati par Kokneses vēsturi liecina, ka piecu gadsimtu laikā tā bijusi pilsēta. 1277. gadā Koknese ieguva pilsētas tiesības, no 14. līdz 17. gadsimtam bija Hanzas savienības pilsēta. 1932. gadā Koknesei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija pilsētciemats. “Kad 1991. gadā bija jāizšķiras — Koknese būs ciems vai pilsēta, izvēle bija par labu ciemam, jo šajā statusā bija vieglāk īstenot zemes reformu,” atcerējās Kokneses novada domes ekonomiste un lauksaimnieku konsultante Ineta Sproģe. Koknese kļuva par pagasta centru Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā — par Kokneses novada centru.
Prasībām atbilst
Latvijā ir vairāki novadi, kuru centri vēlas iegūt pilsētas statusu, tajā skaitā Iecava, Ķekava, Carnikava un citi. Uz tikšanos Koknesē bija ieradies arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, lai dalītos pieredzē un izzinātu koknesiešu paveikto un vēlmes.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Kokneses novada domes priekšsēdētājs norāda, ka Koknese atbilst šiem kritērijiem, jo pagastā ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, tas ir kultūras, tūrisma, sporta un komercdarbības centrs ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu. Vingris skaidro, ka pilsētas statusu varētu piešķirt tikai ciema centram, pārējā teritorija saglabātu pagasta statusu. Jautāts, vai, izveidojot šādu administratīvo dalījumu, nepalielināsies arī administratīvie izdevumi, D. Vingris norādīja, ka tā ir tikai statusa maiņa un pilsētas un pagasta teritorijas pārraudzīšanai un apsaimniekošanai vairāk darbinieku pašvaldībā nevajadzēs.
Baidās no reformas
Kokneses novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir izvirzīts uzdevums izvērtēt ieguvumus un zaudējumus no iespējamās statusa maiņas no ciema uz pilsētu. Tikšanās laikā domes juriste Ligita Kronentāle sacīja, ka pašvaldības iekšienē tas ir izvērtēts, taču sanākušajiem iedzīvotājiem šie ieguvumi un zaudējumi sīkāk netika prezentēti. Dažus punktus gan var izlasīt pašvaldības mājaslapā. Ieceri iegūt pilsētas statusu novada mērs vairāk saista ar koknesiešu pašapziņas celšanu, iespēju veicināt Kokneses vārda pazīstamību valstī un starptautiskā mērogā. “Kad aizbraucu uz Hanzas pilsētu savienības pasākumiem, visur lepni rakstīts, ka Koknese ir Hanzas pilsēta, un tad man reizēm nākas skaidrot, ka patiesībā esam tikai ciems,” saka novada vadītājs.
Viņš uzskata, ka tā būtu arī iespēja saglabāt pašvaldības administratīvā centra funkcijas pēc nākamajām administratīvajām reformām, kas paredz, ka novadā jābūt pilsētai. Tas arī ļautu nodrošināt situāciju, ka pakalpojumu centrs ir vistuvākajā pilsētā — Koknesē, un neveidotos situācija, ka pakalpojumi kļūst grūtāk sasniedzami tādēļ, ka pārcelti uz citu attālāku pilsētu.
Nodoklis
nepalielināsies
Sanākušie koknesieši vairāk gan bažījās par ko citu — vai, iegūstot pilsētas statusu, šajā teritorijā nemainīsies zemes kadastrālā vērtība un nepalielināsies nekustamā īpašuma nodoklis? Pašvaldības speciālisti, kas piedalījās sanāksmē, apgalvoja, ka pilsētas statusa iegūšana to neietekmēs, nemainīsies arī Kokneses novada attīstības indekss, ko ņem vērā, izvērtējot ES projektus. “Tāpat arī pēc pilsētas statusa iegūšanas lauksaimniecības zemes īpašnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, un ES finansējums būs iespējams tāpat kā iepriekš, jo lauku attīstības programmas (LAP) mērķiem tiek izmantota šāda lauku teritorijas definīcija: par lauku teritoriju tiek uzskatīta visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības — pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000,” paskaidroja Ineta Sproģe. Cilvēki interesējās, cik izmaksās šāda statusa maiņa gan viņiem pašiem, gan pašvaldībai, jo tādā gadījumā mainītos arī adreses. Novada domes priekšsēdētājs skaidro — ja Ministru kabinets un Saeima nolems, ka Kokneses ir pilsēta, izmaiņas adrešu reģistrā tiks veiktas automātiski un iedzīvotājiem par to nebūs jāmaksā. Pašvaldībai gan būs izmaksas, jo vajadzēs mainīt gan veidlapas, gan zīmogus.
Tikpat aktuāls kā nodokļi bija jautājums par kanalizācijas sistēmu. Kāda kundze jautāja, vai ciema centru vispirms nevajadzētu sakārtot un tikai tad kļūt par pilsētniekiem? D. Vingris paskaidroja, ka kanalizācijas sistēmas sakārtošanai ar statusu nav nekādas saistības, tas atkarīgs tikai no iespējamā finansējuma — vienalga dzīvo ciemā vai pilsētā. ◆

Viedokļi

Rihards Blese:
— Tā kā nekādu lielu risku statusa maiņai nav, tad es noteikti atbalstu to, ka Koknese varētu kļūt par pilsētu. Koknesei ir sena vēsture, un tās vārds ir plaši pazīstams. Man vienmēr ir liels gandarījums, ka, pētot senus vēstures materiālus, es redzu Kokneses vārdu, Koknesi kā pilsētu. Protams, var runāt par daudzām problēmām, infrastruktūras sakārtošanu, tām pašām attīrīšanas iekārtām, taču tās ir risināmas.

Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs
— Kāpēc mēs gribam mainīt šo statusu — lai šajā lielajā “kolchozā”, ko vēlas izveidot valdība, nepazustu kā nomale, kurā vairs nenotiek nekāda attīstība. Iecavā ir aptuveni 9000 iedzīvotāju, pašā ciemā — ap 5600, un visi mūs tāpat sauc par pilsētu, neviens nesaka Iecavas pagasts vai ciems. Tāpēc arī mēs pirms pieciem gadiem veicām izpēti, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, kļūstot par pilsētu. Iecavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. — 2037. gadam noteic, ka Iecava kļūs par “pašpietiekamu mazpilsētu”, dokuments uzsver, ka Iecavai ir jākļūst par pilsētu. Stratēģijā ir īpaša sadaļa, kas iezīmē Iecavas attīstību, kļūstot par pilsētu un nostiprinot pilsētas lomu. Iecere gan nav īstenota līdz galam, jo Iecava joprojām ir ciems.

Ilmārs Klaužs, Kokneses novada pašvaldības izpilddirektors
— Izvērtējot situāciju Koknesē pēdējos gados, redzam, ka vidusskolā palielinās skolēnu skaits, bērnudārzā ir pilnas grupiņas, tātad izaugsme ir. Esam sapratuši, ko un kā varam darīt šajā teritorijā, gribētu saglabāt to, kas sasniegts, un arī iespējas nākotnē kaut ko paveikt. Bet nu ir tās bažas, ka, veicot administratīvo reformu, noteikumos iestrādā punktu — novadā, lai tas pastāvētu, jābūt pilsētai. Tas dotu iespēju palikt kā Kokneses novadam. Domājot par kopējo novada izaugsmi, es atbalstu domu par pilsētas statusa iegūšanu.

Staburags.lv ARHĪVS

Sola, ka pilsētas statuss koknesiešu dzīvi nepasliktinās

Kategorijas