Pļaviņu pašvaldības pārstāvji uzklausa kritiku un ierosinājumus

2019. gada 5. marts 00:00

227

Pļaviņu pašvaldības pārstāvji uzklausa kritiku un ierosinājumus

Turpinot aizsākto, Pļaviņu pašvaldība aicināja iedzīvotājus uz tikšanos ar novada domes un pagasta pārvalžu vadību, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, sociālā dienesta, izglītības, kultūras un sporta darba speciālistiem. Iedzīvotāju interese par to parasti ir, un arī šajā reizē pārrunāti vairāki būtiski jautājumi.

Sola gadu no gada
Novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss vispirms runāja par šī gada pašvaldības budžetu, plānotajiem darbiem un aktivitātēm. Viņš uzsvēra, ka šobrīd apstiprināts galvenokārt uzturēšanas budžets, lai darbu sekmīgi turpinātu pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Vēl nesadalīti palika 181 959 eiro, kuru izlietojums būs atkarīgs no nosacījumiem pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Ar lielākajiem Eiropas Savienības atbalstītajiem projektiem iepazīstināja pašvaldības teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Helmuts Banders. Par šī gada iecerēm infrastruktūras uzlabošanā, kultūras un sporta pasākumiem Pļaviņu novadā “Staburags” jau rakstīja.
Tomēr ar iecerēm noteikti ir par maz, lai būtiski sakārtotu novada vidi un infrastruktūru. Kā atzina iedzīvotāji — jau vairākus gadus ir tikai solījumi vismaz sākt sakārtot vienu vai otru ielu, bet nekas nav darīts. Tā ir arī ar Atvaru ielu Pļaviņās. Aigars Lukss skaidroja, ka jau pirms vairākiem gadiem izstrādāts rekonstrukcijas projekts Raiņa ielai, kas ietver arī pieguļošās šķērsielas. Kopējās izmaksas ir apmēram pieci miljoni eiro, kuru pašvaldībai pagaidām nav. Tomēr ir doma, kā šo jautājumu varētu atrisināt, bet par to vairāk varēs runāt tad, kad būs zināms kas konkrēts.
Bažas iedzīvotājos rada Rīgas ielas pārbūves darbu gaita. Šobrīd tur uzlieta asfalta pirmā kārta, un, kā pārliecināts ir pļaviņietis Arvīds Pīpkalējs, tas nav ieklāts atbilstoši tehnoloģijai. Visticamāk, būs jāmaina, lai arī pašvaldība jau samaksājusi par šo darbu. Helmuts Banders solīja, ka pašvaldība sazināsies ar darbu īstenotājiem, lai noskaidrotu situāciju.
Izskanēja arī iedzīvotāju pārmetumi, ka ne visas ielas un ietves bija pietiekami un laikus ziemā notīrītas un nokaisītas, kā arī dažviet naktī deg ielu apgaismojums, kas nav vajadzīgs. Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis skaidroja, ka pieguļošās ietves tīra līdzās esošo īpašumu īpašnieki. Tomēr centrālos trotuārus lielākoties notīra pašvaldība. Runājot par ielu apgaismojumu naktīs, tad tas paliek ieslēgts abās galvenajās — Daugavas un Raiņa — ielās, jo kustība tur notiek, bet pārējās automātiski izslēdz no pusnaktij līdz četriem rītā. Ja būs iedzīvotāju pieprasījums, šo kārtību var mainīt. Krustojumus cenšas apgaismot maksimāli. Par katru pamanītu nekārtību varot zvanīt viņam, ko cilvēki daudzkārt arī dara.
Nespēj
pārliecināt
Daudz jautājumu bija SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes loceklim Normundam Liepniekam, kurš vispirms informēja par šogad plānotajiem darbiem. Tie ir jumtu, kāpņu telpu remonti uzņēmuma apsaimniekotajām mājām. Uzņēmums to veic 71 namam visā novadā. No iedzīvotājiem izskanēja ierosinājums, ka uzņēmums par adekvātu samaksu varētu sniegt pakalpojumu malkas skaldīšanā iedzīvotājiem. Tāpat cilvēkus neapmierina aizaugušie grāvji dzelzceļa malā pilsētā. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka šobrīd nav veiksmīgas komunikācijas ar uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”, kas apsaimnieko šo teritoriju. Acīmredzot jāmeklē citas ietekmēšanas iespējas.
Normunds Liepnieks arī pieskārās māju siltināšanas jautājumam, jo tuvākajā laikā paredzēts būtisks valsts atbalsts šiem darbiem. Turklāt piesaistīt daudzdzīvokļu namu renovācijai var tad, ja rēķini par pakalpojumiem kalendārajā gadā apmaksāti vismaz 90 procentu, neraugoties uz iepriekšējo gadu parādiem. Saistībā ar to plānotas tikšanās ar daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem, lai vēlreiz runātu par to. Līdz šim gan ne sarunas, ne argumenti, ne vienīgais renovētās mājas piemērs Pļaviņās nav spējis pārliecināt iedzīvotājus ķerties pie šī darba.
Kā pieredzē dalījās biedrības “Atvars 1”, kas apsaimnieko ēku Raiņa ielā 68, vadītāja Inese Lejniece, arī viņiem sākumā neklājās viegli un pretinieku netrūka. Turklāt valsts atbalsts nebija tik liels, kā iespējams tagad. Tomēr viņi tika ar visu galā.
— Sākumā mūs visi baidīja un noniecināja, draudēja ar tiesu un cietumu, bet, neraugoties uz to, gājām uz priekšu. Arī mums bija parādnieki, bet mēs visus iztiesājām, un tagad nav neviena. Esam nosiltinājuši māju, nomainījām kanalizācijas sistēmu, izremontējām kāpņu telpas un nobruģējām mājas priekšu, kas jau bija par mūsu uzkrājumiem, un ņemts papildus kredīts. Tas ir apliecinājums tam, ka var izdarīt un neviens mūsu vietā to nedarīs. To var arī citi, tikai jāstrādā, — teica Inese Lejniece.
Pagaidām tikai
runas
Būtisks jautājums bija par atkritumu apsaimniekošanu novadā. Liepnieka kungs uzsvēra, ka cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai un veiksmīgs bija arī pasākums pagājušajā gadā, kad iedzīvotāji varēja nodot stiklu. Tādējādi savāktas vairāk nekā sešas tonnas šī materiāla. Kā pareizi šķirot atkritumus, cilvēkus izglītos arī turpmāk. Apkārtējo namu iedzīvotāji vēlējās zināt, kā renovētajā namā iespējams iztikt ar vienu konteineru papīram un plastmasai, ja viņiem regulāri pilni divi? Inese Lejniece atklāja, ka viņi tajā met tikai plastmasu, bet makulatūru krāj pagrabā, lai martā to nodotu skolai, par ko tā saņem rakstāmpapīru. Ja viņa vai kāds cits pamana šajā konteinerā iemestu papīru, izņem to un aiznes uz pagrabu.
Rīgas ielas 15. mājas vecākā Valentīna Žukova pievērsa uzmanību tam, ka uz atkritumu konteineriem pie viņu un citām daudzdzīvokļu mājām savus atkritumus ved arī privātmāju saimnieki. Tā ir problēma, ko nevar atrisināt gadiem. Tas galvenokārt notiek nakts laikā, un no rīta tur var redzēt visādus brīnumus, pat dīvānus un nolietotu sadzīves tehniku. Cilvēkus aicināja fiksēt šos gadījumus pašvaldības policijai vai komunālajam uzņēmumam, kā arī pašiem vairāk pasekot līdzi, lai tas nenotiktu. Tajā pašā laikā SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, kas nodarbojas ar atkritumu izvešanu novadā, nav noslēgusi līgumu ar visu privātmāju īpašniekiem. Aigars Lukss skaidroja, ka tuvākajā laikā būs precīzas ziņas, kuriem ir šāds līgums. Par to pašvaldībā un komunālajā uzņēmumā gan runā jau gadiem, bet nekas netiek darīts. Ja šo atbildību — slēgt līgumu un izvest atkritumus — neprasīs visiem, rezultāta nebūs.
Cilvēki sašutuši par piedrazoto Daugavas promenādi un citām vietām. Varbūt esot iespējams vairāk pasekot līdzi šīm vietām, un kur skatās pašvaldības policija? Aivars Bardovskis skaidroja, ka šajā procesā jāiesaistās arī sabiedrībai un aktīvāk jāziņo pašvaldībai par pamanītajām nekārtībām un to izraisītājiem. Turklāt pašvaldības policijā strādā tikai divi cilvēki, un viņi vienlaikus nevar būt visās vietās.
Vēl nerisina
Vēl viena liela problēma ir saimnieki, kuri neaizvāc ekskrementus pēc savu mājdzīvnieku pastaigas publiskās vietās. To dara tikai pāris cilvēku. Rezultātā pilsētas centrs un citas vietas ir kā “nomīnētas” ar suņu mēsliem. Šī problēma Pļaviņās nav pat sākta risināt, lai arī ir pašvaldības saistošie noteikumi, ka piemēslojums jāsavāc, bet neviens neprasa to izpildi. Izskanēja arī jautājums — kurā atkritumu tvertnē tad likt maisiņus ar ekskrementiem, kas pamatīgi samulsināja pašvaldības un komunālā uzņēmuma pārstāvjus. Secināja, ka tajā, kas paredzēts nešķirotajiem.
Kāpēc pilsētā vairs nav pirts? Iedzīvotāji uzdeva arī šādu jautājumu. Komersants, kurš piedāvāja šādu pakalpojumu, vairs to nedara, un citas iespējas nomazgāties nereti nav. Aivars Bardovskis skaidroja, ka saistībā ar sociālā dienesta projektu bija sākts šāds piedāvājums, bet atsaucības nebija. Arī pašvaldībai pirts pakalpojums nav obligāts, un te vieta komercdarbībai, šobrīd šī niša ir tukša.
Pašvaldības mājaslapā ir aicinājums iedzīvotājiem ziņot par graustiem novadā. Grūti pateikt, kāpēc sākta šāda akcija, ja pašvaldībai nav risinājumu, ko ar tiem iesākt, un arī nesokas sadarbība ar privātīpašniekiem, kuri ne vienmēr aktīvi steidz sakārtot sev piederošo. Tāpat bija ierosinājums pārskatīt ceļa zīmju izvietojumu novadā, jo daudzviet to šķiet par daudz vai tās nav loģiski novietotas.
Tie ir būtiskākie jautājumi, ko šajā tikšanās reizē iedzīvotāji pārrunāja ar pašvaldības pārstāvjiem. Viņi aicināti iesniegt savus jautājumus arī pašvaldības mājaslapā vai rakstīt e-pastā. Aigars Lukss piebilda, ka, iespējams, mājaslapā vajag izveidot vēl kādu sadaļu, lai iedzīvotāji var operatīvāk ziņot par pamanītajām nekārtībām, veicamajiem darbiem. Tomēr arī turpmāk būs tikšanās klātienē. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņu pašvaldības pārstāvji uzklausa kritiku un ierosinājumus

Kategorijas