Kamēr vieni cīnās par ideju, citi kārto savas lietas

Ināra Veikšāne, aiviekstiete, Jūrmalas pilsētas internātpamatskolas skolotāja

2019. gada 5. marts 00:00

365

Kamēr vieni cīnās par ideju, citi kārto savas lietas

Sācies pavasara pirmais mē-
nesis, un arvien vairāk jūtams, ka tuvojas dabas atmoda.
Pārmaiņas notiek arī citās mūsu dzīves jomās, un izglītība ir viena no tām. Jau septīto gadu strādāju Jūrmalas pilsētas internātpamatskolā par ēdiena gatavošanas tehnoloģiju skolotāju. Arī šai mācību iestādei tāpat kā citām būs jāmaina nosaukums, jo valdība lēmusi, ka tās vairs nevarēs dēvēt par internātskolām. Grūti pateikt, ko dos šāds solis, jo nodēvē tās, kā gribi, saturs jau nemainās. Turklāt tās ir nevajadzīgas izmaksas, nodrošinot nosaukuma maiņu. Nav arī jūtams, ka valstī mazinātos vajadzība pēc šīm speciālajām izglītības iestādēm, tāpat kā bērnunamiem, no kuriem arī ir vēlme atteikties. Pagaidām nekādas labākas sistēmas nav, lai dotu mājas un izglītību bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ar veselības problēmām. Diagnozes ir smagas, un mazāk šādu bērnu nekļūst.
Darbs šajā skolā nav viegls, un to var darīt vien tad, ja pieņem šos bērnus tādus, kādi viņi ir. Pati esmu gandarīta, ka pēc tik ilgiem gadiem pavisam citā darba jomā esmu ieguvusi izglītību un atradusi sevi skolotājas darbā, kas patīk un padodas. Tā ir vieta, kur redzu sava darba augļus. Skolas audzēkņi ir bērni, kuri nav saņēmuši daudz mīlestības, bet varu viņiem dot zināšanas un citu dzīves pieredzi, lai veidotu savu nākotni. Daļai tas izdodas, daļai tik un tā diemžēl ne. Negatīvais pielīp kā magnēts.
Gandarījums ir arī par kolektīvu, jo katrs dara savu darbu ar lielu atdevi un atbalsta cits citu. Visi, cik iespējams, iesaistās dažādos pasākumos. Arī es skolas sporta svētkos spēlēju futbolu, un to visi tur dara ar lielu aizrautību.
Darba dēļ neiznāk pietiekami daudz laika skatīties televīziju, bet arī interneta portāli ir pilni ziņām. Lasot tās, rodas iespaids, ka valdība izspēlē spēles, kādas parasti notiek bērnudārzā. Lai pievērstu uzmanību nozīmīgiem lēmumiem, vislielākā vērība veltīta Andrim Kivičam un viņa izdarībām. Visi interneta mediji raksta galvenokārt tikai par to! Lai taču viņš dzīvo, kā grib, bet vai visiem par to jāzina? Ir citas problēmas, kam jāpievērš uzmanība. Piemēram, tās pašas skolotāju algas. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis solīja palielināt, bet tagad devies uz Eiropas Parlamentu, un nevienam nav daļas, ka naudas nebūs. Ir tikai noteikumi, kam jābūt, lai nopelnītu savu algu, kā lai ar to iztiek, neviens nedomā!
Tagad tuvojas jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tajās gatavojas startēt daudzi mums zināmi cilvēki. Kopumā gan nešķiet, ka mūsu valsts deputāti kaut ko būtisku var ietekmēt Eiropas politikā. Jau cik gadu pagājis, bet Latvijai kā ir mazākie maksājumi lauksaimniekiem, tā ir.
Uz Eiropas Parlamentu gatavojas doties arī kritizētais Rīgas mērs Nils Ušakovs un viņa bijušais vietnieks Andris Ameriks. Laikam jau apzinās, ka jāmeklē cita siltāka vietiņa, jo esošajā draud nepatikšanas, ņemot vērā arī notiekošo “Rīgas satiksmē”. Protams, galvaspilsētā deklarētajiem ir lielas priekšrocības satiksmē, bet tas nav taisnīgi pret citiem, kuriem arī jādod iespēja izmantot to ar atlaidi. Lauku cilvēkiem tie ir lieli izdevumi, ja jādodas Rīgā pie ārsta vai uz kādu citu iestādi. Ja vēl jābrauc katru dienu, jāsāk domāt, vai var to atļauties.
Marta beigās Anglijai vajadzētu izstāties no Eiropas Savienības. Esošie notikumi gan vairāk liecina, ka “Breksits” varētu izčākstēt, īsti nesācies. Domāju, ka tajā ir ieinteresēts vairākums. Turklāt, kāpēc gan Anglijai vajadzētu palikt ārpus savienības? Varbūt “Breksits” ir signāls, ka gaidāmas pārmaiņas, jo neviena institūcija jau nevar pastāvēt mūžīgi. Tomēr, beidzoties kam vienam, veidojas kas cits, un arī valstis nevar pastāvēt pilnīgi patstāvīgi — jāmeklē sabiedrotie un jādomā par attīstību. Tieši tāpēc jāskatās uz priekšu, bet tik daudzi vēl tagad pārmetoši izsakās, ka zaudējām savu nacionālo valūtu vai par attiecībām ar Krieviju. Tikai — cik tālu varējām tikt ar savu latu, un vai varam pilnībā ignorēt kaimiņu valsti? Esam līdzās, un ar to jārēķinās. Ne jau ods ar lāci var spēkoties. Turklāt krievisko saprotam labāk nekā citu, un šīs attiecības veidojušās gadu desmitiem.
Savā amatā atgriezies Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Man gan viņš tomēr nerada labu iespaidu. Visa šī situācija varētu būt citādāka, ja ne valsts ģenerālprokurora un citu “bezzobainā” rīcība — neko nevar ne atklāt, ne pierādīt. Visi ir tik izglītoti un izcili juridiskajā teorijā, bet praksē neko panākt nevar. Līdzīgi kā Lemberga gadījumā, jo tā arī neviens nevar viņu gāzt no Ventspils mēra krēsla, lai vai kādas apsūdzības bijušas. Acīmredzot — lai tik tā turpina, ja ir prasme to darīt un likums atļauj. Tas viss tikai pastiprina pārliecību, ka valstī valda liela korupcija, jo nevar nevienu aiztikt, citādi viss jūk un brūk. Tikai diemžēl ir tā — kamēr vieni cīnās par ideju, citi kārto savas lietas. Savulaik daudz patika lasīt un skatīties filmas par senāku vēsturi, arī par notikumiem, ko paši piedzīvojām, bet ar laiku nāca atziņa, ka ikvienu notikumu katrs vēlas parādīt pēc iespējas pozitīvāk, bet visur bijis arī daudz negatīvā. Turklāt tagad visi ir lieli varoņi.
Martā iedzīvotāji Valsts ieņēmumu dienestā var sākt iesniegt deklarācijas, lai saņemtu pārmaksātos nodokļus. Tagad gan, nodokļu reformas dēļ daudzi valstij ir parādā. Kāpēc vajadzēja radīt tādu sajukumu, un kam tas ir izdevīgi? Cilvēki jau lielākoties nepārzina finansiālās lietas, tāpēc tās kārto savas jomas speciālisti, bet tagad iznāk, ka visiem vajag būt grāmatvežiem. Es šīs lietas arī neizprotu, un tādi ir daudzi. Negribot un nezinot viņi kļuvuši par parādniekiem. Tikmēr prasības un papīru kalni tikai aug, bet labuma no tā maz.
Kopā ar saviem skolēniem izmantojam iespēju apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, un arī pati cenšos doties uz kādu koncertu vai teātra izrādi. Tā ir laba atpūta un iespēja gūt ko jaunu. Pārsteidza ziņa par pāragri mūžībā aizgājušo aktieri un bijušo Operas direktoru Andreju Žagaru, bet tāda ir dzīve.
Tuvojoties pavasarim, jāsāk domāt par dārza darbiem. Lai arī no daudz kā esmu jau atteikusies, kartupeļus un citus dārzeņus sev izaudzēju, jo bez zemes darbiem mūsu cilvēki iztikt nevar.

Staburags.lv ARHĪVS

Kamēr vieni cīnās par ideju, citi kārto savas lietas

Kategorijas