Likvidēs Aizkraukles vakara vidusskolu

2019. gada 1. marts 00:00

Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola pastāvēs tikai līdz 2020. gada 31. augustam — tā nolēma Aizkraukles novada domes deputāti. Galvenie iemesli tam ir likumu prasības un skolēnu skaita samazināšanās. Skolēni tiks aicināti izglītību iegūt neklātienē vai tālmācībā Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā.

Par šo jautājumu daudz runāts novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas, kā arī finanšu komitejas sēdē. Vakarskolas direktors Andris Antāns un deputāti vienisprātis — skola jāslēdz. Bet kāpēc?
Jāpilda Vispārējās izglītības likums
Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa uzskata, ka skola dod iespēju iegūt pamata un vidējo izglītību tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nav ieguvuši citās izglītības iestādēs, un šo cilvēku dzīvē tā ir ļoti nozīmīga. Skola ir kā patvērums, vieta, kur skolēnus atbalsta, saprot, dod iespēju laboties situācijā, kad bijušas neapmierinošas atzīmes, nesaskaņas ar klasesbiedriem vai skolotājiem citā skolā.
Taču jāpilda Vispārējās izglītības likums — tā pārejas noteikumos teikts, ka pašvaldībām, kuru padotībā ir vakara vidusskolas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā bija jāpieņem lēmums par vakara vidusskolu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā.

Vispārējās izglītības likumā arī noteikts, ka no 2021. gada 1. septembra paredzēti divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi — vidusskolas un valsts ģimnāzijas, tādējādi no vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipoloģijas izslēdzot vakara (maiņu) vidusskolas. Tās kā vispārējās izglītības iestāžu tips tiks izslēgts no regulējuma ar 2020. gada 1. septembri. Turklāt valdība ir pieņēmusi kritērijus, kādam jābūt minimālajam skolēnu skaitam klasē un kopā 10.—12. klašu grupā. Reģionu centros klasē jābūt vismaz 22 skolēniem, 10.—12. klašu grupā kopā jābūt vismaz 120 skolēniem, un izpildīt šo nosacījumu Aizkraukles vakarskola nespēj. Ja mainītu vakarskolas nosaukumu, tā būtu alternatīva vidusskolai ar tai noteiktajām prasībām, kuras nav iespējams izpildīt.

Vispārējās izglītības likumā arī noteikts, ka no 2021. gada 1. septembra paredzēti divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi — vidusskolas un valsts ģimnāzijas, tādējādi no vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipoloģijas izslēdzot vakara (maiņu) vidusskolas. Tās kā vispārējās izglītības iestāžu tips tiks izslēgts no regulējuma ar 2020. gada 1. septembri. Turklāt valdība ir pieņēmusi kritērijus, kādam jābūt minimālajam skolēnu skaitam klasē un kopā 10.—12. klašu grupā. Reģionu centros klasē jābūt vismaz 22 skolēniem, 10.—12. klašu grupā kopā jābūt vismaz 120 skolēniem, un izpildīt šo nosacījumu Aizkraukles vakarskola nespēj. Ja mainītu vakarskolas nosaukumu, tā būtu alternatīva vidusskolai ar tai noteiktajām prasībām, kuras nav iespējams izpildīt.
“Kad vakara vidusskolas direktors sacīja — skola jālikvidē — bija psiholoģisks šoks. Sākumā šķita, ka jādara viss, lai skola nebūtu jālikvidē. Taču pēc iedziļināšanās sapratām, ka cits nekas neatliek,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Līdzekļus izlieto
neracionāli
Visā valstī ir 18 vakara (maiņu) vidusskolas, kurām jāmaina nosaukums, tās jāreorganizē vai jāslēdz. Skolotāji vairs nevarēs baidīt ar teicienu — ja slikti mācīsies, būs jāiet vakarskolā! Izglītības un zinātnes ministrija pamato, ka skolēnu skaits samazinās, skolās audzēkņi mācās arī dienā, tikai daļa skolēnu kārto centralizētos eksāmenus, ir ļoti liela atšķirība starp skolēnu skaitu 12. klasēs un centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, līdz ar to līdzekļi tiek izlietoti neracionāli. Aizkraukles vakarskolā audzēkņu skaits ar katru gadu samazinās — pirms 18 gadiem skolā mācījās 242 audzēkņi, tagad — 92.
Skolēnus vairs
neuzņems
Šī gada rudenī skolēni vairs netiks uzņemti vakarskolas 7., 8. un 10. klasē. Atlicis vēl tikai viens mācību gads, tagadējie 8. un 11. klases audzēkņi skolu varēs pabeigt. Plānots, ka 2019./2020. gadā skolā būs viena 9. klase un divas 12. klases.
Turpmāk audzēkņus aicinās iestāties Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, kur varēs apgūt vispārējās vidējās izglītības programmu, kā arī iegūt profesiju. Skolai vajadzēs īstenot neklātienes un tālmācības programmas.
Izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesa nodrošināšanu, tiks segti no pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem. Lēmums par vakarskolas likvidāciju vēl būs jāsaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijā.
Aizkraukles vakarskola ir akreditēta līdz šī gada 13. oktobrim. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka skolas likvidācijas gadījumā akreditācijas termiņu var pagarināt uz diviem gadiem, šajā gadījumā līdz 2020. gada 31. augustam. Skola varētu nokārtot akreditāciju, taču tas būtu bezjēdzīgi, jo iestāde jāslēdz, turklāt nepietiekama skolēnu skaita dēļ klases tā vai tā nevarētu atvērt.

Uzziņa

Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā strādā 21 skolotājs, lielākā daļa te darbu savieno ar darbu kādā citā izglītības iestādē. Skolotāju algas finansē valsts, bet pašvaldība apmaksā sociālā pedagoga (0,5 slodzes), psihologa (0,3) un direktora vietnieka mācību darbā
(0,6) darbu, kā arī septiņu palīgpersonāla darbinieku (kopā 4,5 likmes) darbu.
Skolēnu skaits
šajā mācību gadā
8. klasē — 13
9. klasē — 16
10. klasē — 11
11. klasē — 9
12.a klasē — 24
12.i klasē — 19 (izlīdzinošā klase)

Viedokļi

Andris Antāns,
Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors:
— Tas ir objektīvs process, skolēnu skaits samazinās visā valstī, arī Aizkrauklē, un tas ir galvenais faktors, kāpēc skola tiks slēgta. Nekādi brīnumi nenotiks, demogrāfiskā situācija ir realitāte, ar ko jārēķinās. Situācija jāvērtē reāli, emocijas noliekot malā. Nevarēs būt ilgstoši tā, ka klasē paliks tikai daži skolēni un, salīdzinot ar citām valstīm, mums procentuāli ir vislielākie izdevumi izglītībai, taču skolotāju algas ir vienas no zemākajām. Tas ir tādēļ, ka klasēs ir mazs skolēnu skaits. Rīgā lielākās vakarskolas mainīs nosaukumu, Jelgavā tiks reorganizētas, bet mazās jālikvidē.
Lielākajai daļai mūsu skolotāju pamatdarba vieta ir citā skolā. Skolas vadībai nav pieņemama skolotāju skraidīšana no vienas vietas uz otru, vislabāk ir, ja skolotājs strādā vienā — savā pamatdarba — vietā. Pamatdarba vieta vakarskolā ir tikai sešiem skolotājiem, no tiem trīs ir pensionēšanās vecumā.
Vakarskolas radās padomju laikā, kad visiem strādājošajiem vajadzēja obligāti iegūt vidējo izglītību, tāda bija nostādne. 90. gadu un 2000. gada sākumā tās vēl varēja saglabāt, taču tagad vairs nav jauno cilvēku, kuri mācītos. Var piesolīt jebko, taču skolēnu skaits samazinās. Iepriekš citu novadu skolas diezgan viegli atbrīvojās no skolēniem, kuri radīja problēmas, tagad cenšas ar viņiem vairāk strādāt un “pieturēt”. Vakarskolas uzturēšanai līdz šim bija nelieli izdevumi, salīdzinot ar citām Aizkraukles novada skolām, jo telpas ir mazas. Pēc skolas likvidēšanas citas skolas varēs izmantot digitālās tāfeles, datorus, ķīmijas un fizikas kabinetu aprīkojumu, ēku varēs izmantot pašvaldība savām vajadzībām.

Indra Vīksna, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktora vietniece mācību darbā:
— Visā valstī ir arvien mazāk izglītojamo — tāda ir reālā situācija, ar mazu skolēnu skaitu vakarskola nevar pastāvēt. Skolēniem būs jāmācās kādā arodskolā, Aizkraukles novada vidusskolā vai profesionālajā vidusskolā. Visvairāk cietīs izglītojamie, kuriem vairs nebūs iespēju mācīties vakarskolā, tie, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izstumti no citām skolām — pašu vainas pēc, ģimenes apstākļu vai sociālo problēmu dēļ. Tā bija alternatīva atrasties citā vidē, kur ar katru audzēkni notiek individuālais darbs un kur ikviens audzēknis, tajā skaitā ar uzvedības problēmām, ir skolotāju redzeslokā.
Diezgan bieži ir gadījumi, kad audzēknis četrus gadus mācās profesionālajā vidusskolā, taču izglītības dokumentu neiegūst, jo nav nokārtojis kādu eksāmenu — tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana. Vakarskolā ir iespēja mācīties, nokārtot eksāmenu un iegūt vidējās izglītības dokumentu.
Tiem, kuriem ir bijis garš pārtraukums kopš mācīšanās, ir grūti tālmācībā, viņiem vajadzīgs individuālais darbs, kādu nodrošināja vakarskola.
Katru gadu ir vērojama tendence, kad izglītojamie pārnāk mācīties uz vakarskolu pēc 5. septembra vai otrā semestra sākumā (jo īpaši 9., 12. klasēs), tādā veidā paturot mērķdotāciju par skolēnu un uzlabojot skolas rādītājus valsts pārbaudes darbos.

Ilona Kāgane, vakarskolas skolotāja un Aizkraukles novada domes attīstības plānotāja:
— Vakarskolā vidējo izglītību vēlas iegūt arī tādi jaunieši, kas atgriezušies no ārzemēm un kuri sākuši uzņēmējdarbību. Viņiem ir 20, 30, citiem arī 40 gadi. Līdz šim tā bijusi iespēja iegūt vidējo izglītību un turpināt karjeras izaugsmi, drīz šādas iespējas nebūs vai arī tā būs daudz sarežģītāka, piemēram, tālmācībā. Ja cilvēkiem ir ģimene un darbs kādā citā Latvijas vietā, viņi viena gada laikā nevar pabeigt vidusskolu, lai gan ir motivēti, bet divos, trijos to pabeidz. No pašvaldības viedokļa raugoties, ir jāpieņem lēmums par skolas likvidāciju, jo skolā varēs nokomplektēt tikai vienu klasi ar ministrijas paredzēto minimālo skolēnu skaitu — 22 audzēkņiem. Taču domāju, ka valstiskajā līmenī pie šī jautājuma būs jāatgriežas, jo jaunieši, kuri būs bez darba un izglītības, radīs sociālas problēmas. Cīnīties ar sekām būs dārgi. Diemžēl tāds šobrīd ir valstiskais redzējums.

Aldis Labinskis, Aizkraukles novada vidusskolas direktors:
— Pamatskolas vecumā skolā ir diezgan daudz problēmbērnu. Mums ir licencēta un akreditēta programma bērniem ar nelieliem garīgiem traucējumiem, un ir skolēni, kuri šīs programmas pabeidz. Vislielākie problēmbērni ir ilgstošie kavētāji, kā arī skolēni, kuri nepakļaujas nekādām likuma normām. Ar skolas atbalsta personālu viņi atsakās sadarboties, nav arī ģimenes atbalsta.
Pateicoties sadarbībai ar bāriņtiesu un bērnu tiesību aizsardzības speciālistu, divi šādi mūsu bijušie skolēni tagad mācās speciālajā skolā. Mūsu skola gatava uzņemt 8. un 9. klasē vakarskolas audzēkņus, taču negarantējam, ka viņi iegūs pamatizglītību, jo ir arī jānokārto eksāmeni — rezultāti atkarīgi ne tikai no pašu gribēšanas, bet arī no varēšanas.
Ja vidusskolā būs skolēni, kuri apliecinās savu pozitīvo attieksmi, taču nebūs varēšanas nokārtot centralizētos eksāmenus, tas varētu ietekmēt skolas finansiālo situāciju — nav tālu laiks, kad skolas finansējums būs atkarīgs no centralizēto eksāmenu rezultātiem. Mēs negribētu, lai šādu iemeslu dēļ finansējums tiktu samazināts!

Staburags.lv ARHĪVS

Likvidēs Aizkraukles vakara vidusskolu

Kategorijas