Staburags.lv ARHĪVS

‘‘Ilustrētā Pasaules Vēsture”

www.staburags.lv

2019. gada 26. februāris 00:00

6
‘‘Ilustrētā Pasaules Vēsture”

◆ Latvijas un pasaules izgudrotājiem ideju netrūkst. Pudeļu korķi kā modinātājs, cepurē iebūvēts atvēsinātājs, globuss, ko nēsāt kabatā... 19. un 20. gadsimtā attapīgi izgudrotāji Latvijā un pasaulē piedāvā risinājumus visdažādākajām dzīves situācijām. Tiesa, potenciālie patērētāji jaunos rīkus nereti neprot novērtēt vai arī atklājas — tie patiesībā nekam neder.
◆ 300 bumbu snauž zem Oranienburgas. 1945. gada martā Sabiedroto lidmašīnas nomet 5690 aviobumbu virs Vācijas pilsētas Oranienburgas, bet ne visas no tām uzsprāgst. Aplēsts, ka smiltīs zem pilsētas joprojām ir pārsimt bīstamu bumbu, kas var uziet gaisā teju jebkurā brīdī. “Ilustrētā Pasaules Vēsture” tiekas ar vācu sapieri Andrē Milleru.
◆ Vjetnamas “Tēvocis Ho” iet uz mērķi pāri līķiem. Savas dzīves otrajā pusē Vjetnamas ciniskais varasvīrs Ho Ši Mins izskatās sirsnīgs un laipns vectētiņš, un pasaulē daudzi viņu slavina kā panākumiem bagātu Vjetnamas neatkarības cīnītāju. Vienlaikus viņš ir arī cinisks varasvīrs, kurš nevairās asiņu savā ceļā uz mērķi – neatkarīgu, komunistisku Vjetnamas valsti.
◆ Par karalieni kļūst sešas dienas pēc dzimšanas. Marija Stjuarte jau sestajā dienā pēc piedzimšanas iegūst Skotijas karalienes titulu, jaunībā vienu gadu ir Francijas karaliene konsorte, bet pēc vīra nāves 18 gadu vecumā sāk valdīt dzimtajā zemē. Taču katoļticīgā Marija Stjuarte ir asā konfliktā ar Skotijas protestantiskajiem augstmaņiem un troni zaudē. Gāztā valdniece meklē patvērumu pie savas radinieces Anglijas karalienes Elizabetes I.
◆ Mauri pārvērš Pireneju pussalu auglīgā paradīzē. Prasme iegūt ūdeni no saules izdedzinātās zemes Pireneju pussalā ir viena no mauru panākumu atslēgām. ◆
Dārgās lāses dzesē iedzīvotāju slāpes un ļauj dāsni plunčāties publiskajās pirtīs. Mazgāšanās nami ir īstā vieta, kur vīriem pārspriest politiku un uzzināt pēdējos jaunumus. Sievas nododas skaistumkopšanai un nesteidzīgi malko tēju.
Kā rodas slavenais Pirra teiciens?
280. gadā pr. Kr. Ēpeiras valdnieks Pirrs ar milzīgu karaspēku dodas palīgā grieķu kolonijām Itālijas dienvidos, lai atvairītu agresīvās Romas uzbrukumus un sakautu to. Turklāt tā ir iespēja izveidot grieķu lielvalsti, kas stieptos līdz pat Sicīlijai. Piecus gadus ilgajā karagājienā Pirrs nezaudē nevienu kauju, tomēr piedzīvo sakāvi. Šajā laikā arī rodas teiciens “Pirra uzvara”. Pēc kādas ar lieliem zaudējumiem iegūtas uzvaras kaujā pret romiešiem, kurā būtībā viņš neko nepanāk, Pirrs saka savus slavenos vārdus: “Vēl viena tāda uzvara, un mēs būsim pagalam!”
Filadelfijas ogļraktuvēs iefiltrējas spiegs
19. gadsimta vidū ASV Pensilvānijas štata raktuvju apgabalos aktīvi uzdarbojas īru strādnieku slepens grupējums “Molly Maguires”. Ogļrači cīnās par lielākām algām, bet viņu izmantotās metodes ir asiņainas. 1873. gada rudenī raktuvju īpašnieku mērs ir pilns. Viņi nolīgst tālaika slavenāko detektīvu Alanu Pinkertonu, kurš organizācijā iefiltrē savu aģentu.