Viesīte stāsta savu vēsturi

2019. gada 26. februāris 00:00

Viesītē atklāta “Vēstures klase”, kurā interesantus faktus un skatus par šo Sēlijas centrā esošās pilsētiņas un tuvākās apkārtnes vēsturi var atrast gan viesi, gan vietējie.

Aptver 20. gadsimtu
Ekspozīcija par Viesītes vēsturi gadsimta garumā skatāma muzejā “Sēlija” — bijušajā Paula Stradiņa skolā, ēkā Peldu ielā 2, otrajā stāvā.
Anda Sloga, muzeja “Sēlija” vadītāja, atklāšanas dienā teica, ka “Vēstures klases” projektam ir divi finansētāji — Valsts Kultūrkapitāla fonds, kura finansējums ap 10 tūkstošiem eiro izlietots, izstrādājot māksliniecisko koncepciju un telpas aprīkojumam. Otrs finansējuma avots ir Viesītes novada pašvaldība, kas 14 tūkstošus eiro atvēlēja telpas remontdarbiem.
Vislielāko ieguldījumu telpas tapšanā devusi Sēļu kluba valdes priekšsēdētāja, bijusī muzeja vadītāja Ilma Svilāne. Viņa stāsta, ka vārds “klase” telpas nosaukumā iekļauts, jo tādas skolā reiz bija teju vai visas telpas. Ideja par telpas izveidi daļēji ņemta no muzeja apmeklētājiem, kuri, apskatot citas šeit izvietotās ekspozīcijas — Vecā Stendera kabinetu, medpunktu — feldšerpunktu, profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīciju un citas, taujājuši pēc telpas, kurā būtu skatāma pilsētas vēsture. Atklājot vēstures klasi, aizpildīts trūkstošais posms. Šobrīd klasē skatāmā ekspozīcija “Viesītes gadsimts” aptver 20. gadsimtu.
Burtnīca
no partizānu laikiem
Klases iekārtojums veidots laikmetīgs, neradot garlaicīga muzeja iespaidu. To aprīkojot, padomāts, lai interesanti būtu ne tikai pieaugušajiem apmeklētājiem, bet arī bērniem. Ilma Svilāne teic, ka viens no ieguvumiem ir par vēsturi stāstoša telpa ar galveno uzdevumu — izglītot, sniegt informāciju. Tajā pašā laikā ieguvums ir arī praktisks — sakārtota vēl viena telpa lielajā skolas ēkā. Par projekta līdzekļiem tajā ieklāta arī jauna koka grīda. Kā dzīvē notiek, arī strādājot pie “Vēstures klases”, vairākas idejas nācies mainīt, pielāgot, atsakoties no pirmatnējās koncepcijas. Piemēram, trīs rullējamās auduma žalūzijas, uz kurām uzdrukātas Pētera Grundmana vēsturiskās fotogrāfijas. Diemžēl tehniski nebija iespējams atainot pilnīgi visu fotogrāfiju, tās malas ir apgrieztas. Līdz ar to bilde zaudē savu sākotnējo šarmu.
Kopumā ekspozīcijas tapšanā izmantotas 145 fotogrāfijas no muzeja krājumiem, un to atlasē, kā arī tekstuālās daļas un kopējās koncepcijas realizācijā lielu darbu ieguldījusi muzeja krājumu glabātāja Valija Fišere.
Bildes izkārtotas vairākos stendos un septiņās planšetēs, kā sākot stāstu no pagājušā gadsimta sākuma, pat nedaudz pirms tā, turpinot stāstījumu līdz Trešajai Atmodai. Te redzami arī priekšmeti no arheoloģiskajiem izrakumiem, kas apliecina seno sēļu apmetņu vietu eksistenci Viesītes apkaimē. Starp eksponātiem ir gan kabatas pulksteņu kolekcija, gan dažādi trauki, Otrā pasaules kara dalībnieka Viļa Budena piezīmju burtnīca — partizānu kustības lieciniece — un daudzi citi.
Viens no eksponātiem, kas skatāms digitālā veidā, ir “Viesītes novada Brīvības cīņu grāmata”. Tās izveide joprojām ir procesā. Grāmatā līdz šim apkopoti gan notikumi, gan represijās cietušo, gan Atmodas laika barikāžu dalībnieku, tautfontiešu vārdi. Informācija diemžēl nav pilnīga, vairāku vēstures notikumu, piemēram, 1945. gadā izsūtīto vārdu, grāmatā nav.
Par filmēšanu algu nemaksāja
Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta Sēlijas televīzijai, kas dibināta 1992. gadā un pastāvēja līdz 2008. gadam. Viens no vērtīgākajiem klases eksponātiem ir vēl no kinoteātra “Zvaigzne” laikiem saglabātais tehniskais aprīkojums — kino projektori, dokumentālās filmas un citi.
Liela pateicība te sakāma viesītietim Arturam Goldbergam. Vairāku dokumentālo kadru autors stāsta, ka viņa jaunības laikā Jēkabpilī bija izveidota studija, kurā bija viss nepieciešamais aprīkojums vēstures iemūžināšanai kinolentē. Jēkabpilī pie 10 minūšu garas lentes desmit cilvēku varēja atļauties strādāt gadu, turpretī Arturs Viesītē bija vienīgais entuziasts. “Jābūt bišku ķertam uz to lietu,” saka Goldbergs. “Nevarēju prasīt — kas man par to būs, jo par filmēšanu neviens algu nemaksāja.” Vēstures klasē apskatei izliktas vairākas amatieru un pusprofesionālās analogās, kā arī pirmā videokamera, kuru izmantoja Viesītes televīzija. Dokumentālajos kadros, kuru ar veco kinoprojektoru klātesošajiem demonstrēja, redzama ciemošanās pie novadniekiem — profesora Paula Stradiņa un dzejnieces Annas Brodeles.
Starp eksponātiem arī operatora Andra Slapiņa filmēts materiāls — PSRS pasūtījums par dzīvi Tālajos Austrumos un turienes šamaņiem. Kinolentes ilgu laiku turētas nepiemērotos apstākļos un ir pamatīgi izžuvušas, kļuvušas trauslas. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Viesīte stāsta savu vēsturi

Kategorijas